Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”.  Skaidro asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Vārna: “Dzīvokļu īpašnieku biedrībā nedrošo jeb bezcerīgo debitoru parādu norakstīšana primāri ir grāmatvedības un nodokļu uzskaites jautājums, kuru regulē: 

• Grāmatvedības likums; 
• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (turpmāk – UIN);
• likums “Par nodokļiem un nodevām”;
• Ministru kabineta noteikumi par grāmatvedības kārtošanu biedrībām un nodibinājumiem;
• pašas biedrības grāmatvedības organizācijas dokumenti un pieņemtā uzskaites politika.  

Dzīvokļu īpašnieku biedrība ir privāto tiesību juridiskā persona, jo to paredz Biedrību un nodibinājumu likums un Civillikuma juridisko personu regulējums. No Biedrību un nodibinājumu likuma izriet, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība ar juridiskās personas statusu, kas dibināta privāttiesiskā kārtībā un darbojas savu biedru interesēs, nevis īsteno valsts pārvaldes funkcijas. Tieši šī pazīme to nošķir no publisko tiesību juridiskām personām. 

Savukārt Civillikums juridiskās personas iedala publisko un privāto tiesību juridiskajās personās, un biedrības pēc savas juridiskās dabas pieder pie privāto tiesību juridiskajām personām. Tas, ka likumos “Par nodokļiem un nodevām” vai “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” biedrības nav īpaši izdalītas atsevišķā kategorijā, nenozīmē, ka tās neietilpst juridisko personu lokā. 

Vienlaikus būtiski saprast, ka biedrības nodokļu režīms atšķiras no komersantu režīma. Biedrībām uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek piemērots tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja veidojas ar nodokli apliekama bāze atbilstoši UIN likuma regulējumam. 

Attiecībā uz bezcerīgo debitoru parādiem – praksē parādu par bezcerīgu parasti atzīst tad, ja: 

• parādnieks ir miris un nav mantinieku vai mantojuma;
• parādniekam nav mantas un piedziņa nav iespējama;
• ir pabeigts maksātnespējas process;
• zvērināts tiesu izpildītājs konstatējis piedziņas neiespējamību;
• iestājies prasījuma noilgums;
• vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kas apliecina, ka parāda atgūšana nav reāli iespējama.  

Lēmumu par parāda norakstīšanu parasti pieņem: 

• biedrības valde;
• vai dzīvokļu īpašnieku kopība, ja tas paredzēts statūtos vai iekšējos dokumentos.  

Grāmatvedībā šāds parāds parasti tiek izslēgts no debitoru uzskaites, atzīstot izdevumus vai uzkrājumu samazinājumu atbilstoši grāmatvedības politikai.  

Tomēr svarīgi nodalīt divus aspektus: grāmatvedības uzskaitē parādu var norakstīt, bet civiltiesiski prasījums ne vienmēr automātiski izbeidzas. Tas nozīmē, ka parāda norakstīšana grāmatvedībā pati par sevi vēl nenozīmē, ka dzīvokļa īpašnieks vairs nav atbildīgs par parādu, ja vien nav iestājušies tiesiski apstākļi, kas izbeidz prasījumu. 

Daudzdzīvokļu māju praksē īpaši uzmanīgi jāvērtē parādu norakstīšana, jo pārvaldīšanas maksājumi ir saistīti ar citu dzīvokļu īpašnieku kopējiem izdevumiem, nepamatota norakstīšana var radīt zaudējumus kopībai un valdei jāspēj pamatot, kādēļ piedziņa objektīvi vairs nav iespējama. Tāpēc praksē ieteicams sagatavot dokumentētu piedziņas vēsturi, tiesu izpildītāja aktus vai atzinumus, juridisku izvērtējumu un formālu lēmumu par norakstīšanu.  

Tas palīdz pamatot gan grāmatvedības ierakstus, gan valdes rīcību, ja vēlāk rodas strīdi vai jautājumi no dzīvokļu īpašniekiem vai kontrolējošām institūcijām.”