Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, un tas attiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

Personas, kuras dzīvesvieta ir Latvijas Republika, pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību nosaka Dzīvesvietas deklarēšanas likums, kura 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā. Deklarējot jaunu dzīvesvietu, ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Fizisko personu reģistrā automātiski tiks aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi, paskaidrots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijā.

Likums paredz tiesības norādīt papildu adresi. Norādītā papildu adrese nav deklarētās dzīvesvietas adrese.

Dzīvesvietas deklarēšanai un papildu adreses norādīšanai nepieciešamā informācija ir noteikta Ministru kabineta noteikumu Nr. 1194 “Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību” pielikumā.

Nodoklis no kapitāla pieauguma nav jāmaksā, ja pārdod vienīgo nekustamo īpašumu vai īpašumu, kurā noteiktu laiku ir bijusi deklarētā dzīvesvieta.

Kritēriji šiem diviem nodokļa atbrīvojuma gadījumiem noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33.¹ punktā (gūts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), kā arī 33. punktā (gūts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese)).

Ja paredzēts darījums ar nekustamo īpašumu, tad par nodokļa piemērošanu gūtajam ienākumam jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā.