Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”. 

Skaidro asociācijas valdes locekļi Guntars Dārznieks un Dace Vārna: “Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesiski pieņēmusi lēmumu uzdot biedrībai mājas pārvaldīšanu, ar biedrību rakstveidā jānoslēdz pārvaldīšanas līgums. Tajā jānorāda pārvaldīšanas uzdevuma sākums un termiņš, veicamās darbības, pārvaldīšanas izdevumu un pārvaldnieka atlīdzības apmērs vai tā noteikšanas kārtība, maksāšanas kārtība, informācijas sniegšana īpašniekiem un mājas lietas pārņemšanas kārtība. Pārvaldīšanas līgums, tāmes un citi pārvaldīšanas dokumenti ietilpst mājas lietā un attiecīgajā apjomā pievienojami BIS. To nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8., 10. un 11. pants.

Pārvaldniekam pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma ir pienākums sniegt aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu. Klusēšana vairākus mēnešus pēc elektroniski parakstīta iesnieguma un jautājuma (Būvniecības informācijas sistēmā jeb BIS) saņemšanas nav uzskatāma par pienācīgu šā pienākuma izpildi. To apstiprina arī Senāta 2025. gada 10. jūlija spriedums lietā SKC‑567/2025, kurā atzīts, ka dzīvokļa īpašnieka tiesības uz informāciju ir būtiskas viņa līdzdalībai mājas pārvaldīšanā. Senāts īpaši atzina īpašnieka tiesības saņemt informāciju par tāmes pozīciju veidošanos un konkrētā izdevumu apmēra pamatojumu. Tādēļ pārvaldnieka ilgstoša klusēšana un atteikšanās izsniegt pārvaldīšanas līgumu, tāmi un maksas aprēķina pamatojumu nav savienojama ar likumā noteikto informācijas sniegšanas pienākumu. 

Ja iepriekšējā pārvaldnieka saistību, dokumentācijas, finanšu līdzekļu un mantas nodošana ir pabeigta, jābūt nodošanas–pieņemšanas aktam. Iepriekšējam pārvaldniekam tas parasti jāsastāda mēneša laikā pēc pārvaldīšanas attiecību izbeigšanas, ja līgumā nav noteikts citādi. Ja akts vēl nav parakstīts, jaunajam pārvaldniekam vismaz jāpaziņo, kādā stadijā ir pārņemšana un kādi šķēršļi to kavē. Nepieciešamības gadījumā kopijā var aizklāt ar konkrēto īpašnieku nesaistītus aizsargājamus datus, taču tas nav pamats atteikt jebkādu informāciju. 

Maksāšanas pienākuma sākumu nevar noteikt tikai pēc tā, kad jaunais pārvaldnieks izraksta pirmo rēķinu. Tas noskaidrojams no: 

• kopības lēmuma par pārvaldnieka maiņu; 

• iepriekšējā pārvaldnieka pilnvarojuma izbeigšanās datuma; 

• parakstītā jaunā pārvaldīšanas līguma spēkā stāšanās datuma; 

• kopības lēmuma un līguma noteikumiem par maksas apmēru un maksāšanas kārtību. 

Pārvaldīšanas izdevumu un pārvaldnieka atlīdzības noteikšana ir dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē. Ja kopība nav apstiprinājusi attiecīgo summu vai tās noteikšanas kārtību, pārvaldnieks to vienpusēji nav tiesīgs noteikt. 

Vienlaikus dokumentu neizsniegšana automātiski neatceļ maksāšanas pienākumu, ja spēkā ir tiesisks kopības lēmums un līgums. Tāpēc nav ieteicams pārtraukt visus maksājumus; apstrīdamā summa jāapstrīd rakstveidā, lūdzot tiesisko un aprēķina pamatojumu. 

Atsevišķa fiksēta pārvaldnieka atlīdzība var būt kopības un pārvaldnieka nolīgta cena, un tai ne vienmēr nepieciešams katras pārvaldnieka iekšējās izmaksas atšifrējums. Tomēr jābūt skaidram, kādi pakalpojumi par šo atlīdzību tiek sniegti.  

Ieteicams atkārtoti nosūtīt biedrībai elektroniski parakstītu pieprasījumu, nosakot saprātīgu, piemēram, desmit darbdienu, termiņu, un pieprasīt līgumu, kopības lēmumu, tāmi vai budžetu, nodošanas–pieņemšanas aktu vai informāciju par tā neesamību, pārvaldīšanas sākuma datumu un katras maksas pozīcijas pamatojumu. Ja atbilde netiek sniegta, jautājumu var nodot kopības balsojumam un nepieciešamības gadījumā celt tiesā civilprasību par informācijas un dokumentu izsniegšanu.”