DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

LU optometrijas studijas saņem prestižu Eiropas līmeņa akreditāciju

Attēlā: Latvijas Universitātes (LU) studiju programmas “Optometrija” un “Klīniskā optometrija” saņēmušas Eiropas Optometrijas un optikas padomes (European Council of Optometry and Optics, ECOO) akreditāciju.

FOTO: Toms Grīnbergs, LU.

Latvijas Universitātes (LU) studiju programmas “Optometrija” un “Klīniskā optometrija” saņēmušas Eiropas Optometrijas un optikas padomes (European Council of Optometry and Optics, ECOO) akreditāciju, kas apliecina programmu satura, klīniskās apmācības un studentu kompetenču attīstības atbilstību starptautiskajam zelta standartam. Studiju absolventiem tas paver ceļu uz plašāku starptautisko atpazīstamību, pieredzes apmaiņu un profesionālās mobilitātes iespējām.

ECOO akreditācijas sistēma ir starptautiski atzīts kvalitātes etalons, kura mērķis ir vienādot un stiprināt optometrijas izglītības kvalitāti Eiropā. LU studiju programmu akreditācija tika atzīmēta īpašā notikumā, Universitātei saņemot ECOO apliecinājumu.

“ECOO akreditācija ir nozīmīgs novērtējums, kas apliecina LU optometrijas izglītības kvalitāti un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī tās piederību Eiropas profesionālajai un akadēmiskajai telpai. Mūsu studentiem šī atzinība nozīmē plašākas iespējas starptautiskai pieredzes apmaiņai un profesionālajai mobilitātei, bet Universitātei – iespēju vēl ciešāk sadarboties ar Eiropas augstskolām un nozares profesionāļiem, dalīties zināšanās un pieredzē un būt aktīvai Eiropas optometrijas izglītības kopienas dalībniecei,” uzsver LU studiju prorektore Olga Bogdanova.

LU ir vienīgā augstskola Latvijā, kurā iespējams studēt optometriju, turklāt gan bakalaura, gan maģistra līmenī. Turpmāk LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas īstenotās bakalaura studiju programmas “Optometrija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Klīniskā optometrija” absolventiem būs iespēja iegūt Eiropas diplomu optometrijā (European Diploma in Optometry – EDO). LU jau var lepoties ar pirmo absolventi – Baibu Balodi –, kas šo diplomu saņēmusi. Šobrīd akreditācija ir piešķirta tikai sešām augstskolām un LU ir kļuvusi par pirmo un šobrīd vienīgo augstskolu, kurā EDO akreditētās studijas optometrijā tiek nodrošinātas arī angļu valodā.

Apstiprinātā Eiropas akreditācija ir nozīmīgs sasniegums visai optometrijas kopienai. Tā apliecina, ka esam līderi primārajā redzes aprūpē, un ka LU optometrijas studiju kvalitāte atbilst augstākajiem standartiem. Tas ir izcils novērtējums kopīgajam darbam un ieguldījumam. Mēs patiesi lepojamies ar mūsu nodaļas darbiniekiem, studentiem, absolventiem, sadarbības partneriem un atbalstītājiem. Mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādājot kopā, mēs sasniedzam augstākās virsotnes!” stāsta LU EZTF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītāja asoc. prof. Tatjana Pladere.

Akreditācijas diplomu LU pasniedza ECOO pārstāvis prof. Brendans Barets (Brendan Barrett). Viņš uzsver, ka EDO pilnas akreditācijas iegūšana nav vienkārša un tā apliecina Latvijā strādājošo optometrijas speciālistu ieguldījumu, aizrautību un profesionalitāti, un šis sasniegums iezīmē jaunu posmu LU optometrijas izglītības attīstībā.

Topošajiem optometrista asistentiem, optiķiem, redzes ergonomikas konsultantiem un ārstniecības personām – optometristiem studijas LU ir iespēja apgūt mūsdienīgu un daudzpusīgu profesiju, kas apvieno zinātni, tehnoloģijas un darbu ar cilvēkiem. Studiju laikā topošie speciālisti iegūst padziļinātas teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi klīniskajā vidē, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvai redzes aprūpei.

Plašāka informācija par ECOO akreditāciju: ECOO Accreditation Agency.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI