DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Iznāks otrais sējums par e‑BAASIK rezultātiem pirmsskolas vecuma bērnu attīstības jomās

FOTO: Toms Grīnbergs, LU.

18. maijā plkst. 11.00 Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē (IZPF) notiks kolektīvās monogrāfijas “Psiholoģiskās novērtēšanas skrīninga instrumentu komplekta izstrāde bērnu agrīnās attīstības risku atpazīšanai” 2. sējuma “Pirmsskolas vecuma bērnu eBAASIK mērīto attīstības jomu rezultāti” atvēršana.

Monogrāfija paredzēta visiem, kurus interesē pirmsskolas vecuma bērnu attīstība un tās psiholoģiskā novērtēšana. Tajā apkopoti 2021.–2024. gadā LU, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmija pētnieku izstrādātā rīka e‑BAASIK standartizācijas un validācijas rezultāti, kā arī bērnu attīstības jomu savstarpējo sakarību analīze bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem.

Jaunais skrīninga rīks izstrādāts pēc Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas centra pasūtījuma, lai iespējami agrīni un operatīvi atpazītu bērnu attīstības riskus. E‑BAASIK ieviešana un padziļināta izpratne par bērnu agrīnās attīstības norisēm veicinās bērnu mentālās veselības aprūpes pilnveidi Latvijā, balstoties arī uz Starptautiskās slimību klasifikācijas 11. redakcijas pieeju.

Monogrāfijas 2. sējumā galvenokārt izcelti e‑BAASIK skalu uzticamības rādītāji, kas atbilst psiholoģiskās novērtēšanas zinātniskajiem kritērijiem, rīka konverģentā, faktoriālā un klīniskā validitāte, kā arī vairākas nozīmīgas bērnu attīstības jomu savstarpējās sakarības, kas var sniegt ieguldījumu arī pirmsskolas izglītības procesa pilnveidē.

Pasākums notiks no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 (ierašanās no 10.30), LU IZPF Imantas 7. līnijā 1, 325. telpā.

Pasākuma programma

  • 11.00 – LU IZPF dekānes, prof. Lindas Danielas uzruna, LU Apgāda direktores Aijas Rozenšteines uzruna.
  • 11.10 – monogrāfijas 2. sējuma atvēršana un e‑BAASIK rezultātu pārskats (kognitīvā attīstība, valoda un runa, uzvedības un emocionālā joma, UDHS, lasītprasme, matemātika, sociāldemogrāfiskie rezultāti, konverģentā validitāte un IDS‑2 projekts). Prof. M. Raščevska, Doc. G. Tomele un Asoc. prof. B. Trinīte, Asoc. prof. I. Bite/Dr. Ņ. Bezborodovs,  asoc.prof. S. Umbraško, A. Vabale, asoc. prof. I. Helmane, prof. D. Nīmante.
  • 12.00 – informācija par VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ārstu projekta grupas jaunākajām izstrādēm bērnu veselības jomā (0–1 gads) un plānotajiem jauninājumiem. Dr. Ņ. Bezborodovs.
  • 12.20 – DigiTex pārstāvja prezentācija par e‑BAASIK sistēmas attīstību un paveikto.
  • 12.40 – Valsts kancelejas ekspertes S. Sniķeres uzruna par skrīninga ieviešanas turpmākajiem soļiem un termiņiem; Saeimas deputātes I. Verginas informācija par normatīvā regulējuma virzību saistībā ar BAASIK ieviešanu.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI