DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Prof. J. Kursīte aicina uz grāmatas “Medus un etiķis. Latviešu humoristiski satīriskā dzeja” atvēršanu

Attēlā: prof. Janīna Kursīte.

FOTO: Toms Grīnbergs, LU.

Profesores Janīnas Kursītes jaunā grāmata “Medus un etiķis. Latviešu humoristiski satīriskā dzeja”, ko izdevis Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds, tiks atvērta 11. jūnijā plkst. 16.00 LU Mazajā aulā. Autore uz atklāšanu uzaicinājusi dziedātāju Antu Eņģeli ar humordziesmām, dzejnieku Kārli Vērdiņu un vēl divus – unikālu profesiju pārstāvjus –, kuri būs pirmienācēji akadēmiskajā auditorijā. Viņu vārdi tiks atklāti pasākumā.

Humors, kā rāda vēsture, ir pastāvējis vienmēr, bet īpaši nepieciešams bijis krīžu un pārejas laikmetos. Pašlaik – vairāk nekā jebkad – sabiedrībai nepieciešams atbalsts un stiprinājums, ietverts humordzejas formā. Janīnas Kursītes darbs ir pirmreizīgs pētījums par latviešu humoru un tā izpausmēm dzejā. Autores pētījumā “Medus un etiķis. Latviešu humoristiski satīriskā dzeja” aplūkots latviešu humors gan teorētiskā (pirmā un trešā nodaļa), gan praktiskā izpildījumā (otrā nodaļa – antoloģija). Antoloģijas daļā iekļauti 79 dzejnieki, sākot no Jāņa Ruģēna un beidzot ar Ronaldu Briedi. Ietverta arī humoristiskā dzeja izlokšņu formā (R. Blaumanis, Alant Vils, F. Trasuns, N. Neikšānīts, E. Leja jeb Ķetum Jūliš, U. Krasts, G. Godiņš). Liela daļa autoru, kas bijuši populāri, bet laika gaitā aizmirsti, šeit aktualizēti gan ar dzejas piemēriem, gan ar biogrāfijas un daiļrades apcerējumu. Te minami Indriķis Laube, Diženajo Bernhards, Melnupju Marija, Līvu Jurka, Jānis Alfrēds Kukurs, Roberts Vizbulis, Eduards Rudzītis, Jānis Ore, Jānis Labers, Klenders, Rutku Tēvs, Pēteris Ramizars, Kārlis Mellups, Ludvigs Šanteklērs, Kuri-Beri, Andrejs Iksens un vēl citi. Kā asprātīgas satīriskās dzejas autores atklājas arī Mirdza Ķempe un Inese Zandere. Apcerējuma daļā autore analizē humoristiskās un satīriskās dzejas žanrus un to specifiku. Aplūkoti arī humoram un satīrai veltītie periodiskie izdevumi (avīzes, žurnāli, kalendāri), sākot no “Vārdotāja” (1906–1907) un beidzot ar izdevumiem Latvijā un trimdā pēc Otrā pasaules kara.

Grāmatas mērķauditorija ir plaša ‒ gan lasītāji, kurus interesē latviešu kultūra visdažādākajos aspektos (latviešu literatūra, latviešu valoda, folklora, māksla, latviskā identitāte, vēsture), gan skolotāji un studenti. Autore pati aktīvi popularizē savas grāmatas, viesojoties skolās un novadu organizētos pasākumos. Viņa labprāt iepazīstina ar savu veikumu radioklausītājus un ir atvērta sarunām ar žurnālistiem.

Vismērķtiecīgākie profesores talanta cienītāji jauno grāmatu varēs iegādāties jau 6. un 7. jūnijā lielajā Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū, kas notiks Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (Brīvdabas ielā 21, Rīgā), kur daudzveidīgu grāmatu klāstu piedāvās arī LU Akadēmiskais apgāds.

LU Akadēmiskā apgāda izdotās grāmatas var iegādāties Aspazijas bulvārī 5, 132. telpā (tālrunis informācijai 29333919) un apgāda interneta grāmatnīcā.

Grāmata “Medus un etiķis. Latviešu humoristiski satīriskā dzeja tapusi Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).

Publicitātes attēls.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI