“Diskusijās par vēja parku attīstību daudz runājam par saražotās elektroenerģijas apjomu un investīcijām, taču vietējiem iedzīvotājiem būtiskāks ir pavisam praktisks jautājums – ko šāds projekts atstāj novadā? Tās ir ne tikai likumā noteiktās kompensācijas, bet arī pienesums vietējai ekonomikai - pasūtījumi uzņēmumiem, nodokļu maksājumi, zemes noma, ieguldījumi infrastruktūrā, darbavietas un citi ieguvumi, kas līdz šim ir tikuši uzskaitīti, bet grūti parādāmi. Pašlaik topošie projekti jau ļauj šo pienesumu ieraudzīt praksē un runāt par to, kā panākt, lai pēc iespējas lielāka vēja enerģijas projektu radītā vērtība paliktu reģionos,” stāsta Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Par vēja parku ekonomisko pienesumu reģioniem un to, kā panākt, lai no šādu projektu attīstības vairāk iegūtu tieši vietējās kopienas, 11. septembrī Valmieras novadā, Kocēnos Latvijas un ārvalstu eksperti diskutēs konferencē “Vai (kā) vējš var kļūt par reģionu attīstības dzinējspēku?”.
Ieguvumi reģionam sākas jau pirms būvniecības
“Augstkalnu” piemērs rāda, ka ekonomiskais pienesums sākas vairākus gadus pirms vēja parks sāk ražot elektrību. Projekta attīstīšanas posmā no 2022. līdz 2025. gadam bija iesaistīti vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumi, nodrošinot projektēšanas, inženiertehniskās izpētes, mērniecības, vides izpētes un monitoringa, juridiskos, grāmatvedības, projektu vadības un citus pakalpojumus.
Vēl lielāks vietējo uzņēmumu iesaistes apjoms ir būvniecībā – ar Latvijas uzņēmumiem noslēgto līgumu vērtība sasniedz aptuveni 24 miljonus eiro. Kopumā noslēgti vairāk nekā 30 līgumi ar apakšuzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem un būvmateriālu piegādātājiem. Būvniecības laikā objektā ik dienu strādā vidēji ap 80 cilvēkiem, bet intensīvākajā darbu posmā strādājošo skaits sasniedzis pat 164.
No vietējiem tiek iepirkti arī būvniecības materiāli un ikdienā nepieciešamie pakalpojumi. Projektā iesaistīti četri tuvākie karjeri un trīs betona piegādātāji, tiek iepirkti kokmateriāli, smilts, šķembas, kabeļu aizsargcaurules, optiskās šķiedras kabeļi un citi materiāli. Būvniecībai nepieciešami arī ceļu uzturēšanas, tehnikas nomas, transporta, apsardzes, loģistikas, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi. Naktsmītņu nodrošināšanai vien noslēgti līgumi ar piecām viesnīcām.
Papildus tam vēl pirms būvniecības sākuma projekts bija radījis vairāk nekā 100 000 eiro nodokļu ieņēmumos, vairāk nekā 42 000 eiro ieguldīti ar būvniecību saistītā ceļu stiprināšanā un remontā, bet vēl 26 000 eiro vēja parka īpašnieki “Taaleri Energia” un “Lords LB” brīvprātīgi piešķīruši Drustu un Launkalnes kopienu kultūras un sporta iniciatīvām.
Līdzīga ietekme uz vietējo ekonomiku sagaidāma arī 117 MW Lodes vēja parka būvniecībā Valmieras novadā, kur “Utilitas Wind” vēja parka un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas izbūvē plāno investēt ap 200 miljoniem eiro. Parka būvniecībai nepieciešamais betons tiks piegādāts no rūpnīcas Valmierā, savukārt ģenerālbūvnieku apvienībā divi no trim uzņēmumiem – “Aimasa” un “Connecto Latvija” – ir Latvijas uzņēmumi.
Drīzumā, sākoties būvdarbiem, objektā ik dienu strādās ap 50 cilvēku. Dažādos būvniecības darbos un ceļu infrastruktūras uzlabošanā plānots ieguldīt ap 50 miljoniem eiro, un lielāko daļu šo darbu paredzēts uzticēt vietējiem uzņēmumiem. Vēl pirms būvniecības sākuma projekta zemes nomas maksājumu radītie nodokļu ieņēmumi sasnieguši jau 120 000 eiro.
Divu parku obligātie maksājumi vietējām kopienām veidos vairāk nekā 570 000 eiro ik gadu
Būvniecības laikā radītajai ekonomiskajai aktivitātei pēc vēja parku darbības sākšanas pievienosies arī likumā noteiktais ikgadējais maksājums vietējās kopienas attīstībai. Pašreizējais regulējums paredz 2500 eiro gadā par katru vēja elektrostacijas uzstādītās jaudas megavatu.
112 MW “Augstkalnu” vēja parka gadījumā tie ir 280 000 eiro gadā, bet 117 MW Lodes vēja parkam – 292 500 eiro gadā. Tādējādi šo divu projektu obligātie maksājumi vietējo kopienu attīstībai kopā sasniegs 572 500 eiro ik gadu.
Daļa šo līdzekļu paredzēta vēja parku tuvumā dzīvojošajām mājsaimniecībām, bet daļa pašvaldībām, vietējās teritorijas attīstībai. Pēc būvniecības beigām reģionos paliks citi vēja parku radītie ekonomiskie ieguvumi kā zemes nomas maksājumi, nodokļu ieņēmumi, darbavietas un pieprasījums pēc parku ekspluatācijai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Konferencē padziļināti analizēs, kā vēja parki veicina reģionu attīstību
Jauni vēja enerģijas projekti var piesaistīt investīcijas, stiprināt vietējo ekonomiku un veicināt reģionu attīstību. Konferences centrā būs jautājums – kā panākt, lai no vēja enerģijas attīstības vairāk iegūtu tieši reģioni un vietējās kopienas.
Konferenci atklās Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Par to, kā investīcijas enerģētikā rada vērtību vietējai ekonomikai, runās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktores vietniece Laura Štrovalde, savukārt Sanija Breininga (Sanni Breining) no Ramboll Management Consulting iepazīstinās ar vēja parku ietekmi uz reģionālo attīstību un tās plānošanu.
Dienas pirmajā daļā tiks sīkāk analizēts vēja parka “Augstkalni” ekonomiskais pienesums un citi ieguvumi vietējiem, jaunākās izmaiņas normatīvajā regulējumā un pašvaldību loma vēja enerģijas attīstībā. Tārgales un Ances pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs dalīsies ar Tārgales vēja parka pieredzi un tiešiem ieguvumiem no šādiem projektiem. Tam sekos diskusija “Kā panākt, lai vēja parki kļūtu par ieguvumu vietējiem?”
Pēcpusdienā uzmanība tiks pievērsta Apvienotās Karalistes, Vācijas un Nīderlandes pieredzei – vēja parku ietekmei uz lauksaimniecību un vietējiem uzņēmējiem, tūrismu un pašvaldībām. Vides eksperts Oskars Beikulis pastāstīs par vēja parku sociāli-ekonomiskās ietekmes vērtēšanu Latvijā. Konferences noslēgumā paredzēta diskusija “Vai ieguvumi no vēja enerģijas atsver to ietekmi? Fakti un pieredze”,.
Konference notiks 2026. gada 11. septembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas ielā 3, Kocēnos, Valmieras novadā. Pasākumā iespējams piedalīties gan klātienē, gan attālināti, un tiks nodrošināta tulkošana.
Reģistrācija dalībai konferencē: https://ej.uz/vejsvalmiera.
Konferenci atbalsta Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Latvijā, Ziemeļvalstu Ministru padome, Valmieras novada pašvaldība, Taaleri Energia un Utilitas Wind. Konference tiek līdzfinansēta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļiem.
