Vēja parki rada darbavietas un pasūtījumus uzņēmumiem, ienākumus zemju īpašniekiem, pašvaldībām un mājsaimniecībām, turklāt ekonomiskais pienesums sākas vēl pirms būvniecības un turpinās 30 un vairāk gadus. Taču vietējai kopienai būtiski ir ne vien kopējie ekonomiskie rādītāji, bet arī tas, kas saņem ieguvumus, kas izjūt projekta radīto ietekmi un kā norit pats projekta attīstības process. Ārvalstu pieredze izceļ trīs priekšnoteikumus veiksmīgai projektu attīstībai – patiešām praktiskus ieguvumus vietējām kopienām, ekonomiskās līdzdalības iespējas un caurskatāmu, uzticamu procesu.
“Runājot par miljardiem eiro investīciju un ieguvumiem Latvijas ekonomikai, nedrīkstam pazaudēt vietējā cilvēka perspektīvu – ko šis projekts nozīmēs man un manai dzīvesvietai? Vēja parka ietekmi visvairāk izjūt tieši vietējie, tāpēc nav pamatoti sagaidīt, ka pietiks ar argumentu par ieguvumu valstij kopumā. Ieguvumam jābūt redzamam arī tur, kur vēja parks atrodas,” uzsver Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Tikpat būtiska ir savlaicīga sadarbība ar kopienu. Konferencē izskanēja Latvijas pieredze ar projektiem, kuros neveiksmīga komunikācija, kļūdas procesā un vietējo bažu nepietiekama ņemšana vērā veicinājusi būtisku pretestību.
“Attīstītājs ienāk teritorijā, kur cilvēki jau dzīvo, strādā un ir veidojuši savu vidi. Tāpēc sadarbība nevar sākties brīdī, kad visi būtiskie lēmumi jau ir pieņemti. Tai jāsākas laikus un ar cieņu pret vietējiem. Mērķim būtu jābūt nevis vienkārši uzbūvēt projektu konkrētā vietā, bet ilgtermiņā kļūt par daļu no šīs kopienas,” norāda T. Nāburgs.
Vēja parka pienesums sākas vēl pirms pirmās turbīnas
Konferencē aplūkotie Latvijas piemēri rāda, ka vēja parka ekonomiskais pienesumu neveido tikai likumā noteiktais maksājums vietējai kopienai. Ieguvumi ir redzami jau projekta attīstības un būvniecības laikā kā pasūtījumi Latvijas vietējiem uzņēmumiem.
Piemēram, Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni” infrastruktūras būvniecībā aptuveni 24 miljonu eiro vērtībā darbi uzticēti Latvijas uzņēmumiem, iesaistot 34 Latvijas piegādātājus un apakšuzņēmējus. Būvniecības aktīvākajā posmā projektā nodarbināti līdz 164 cilvēkiem. Vietējā tirgū tiek iegādāti gan būvmateriāli – betons, smiltis, šķembas un kokmateriāli –, gan ceļu būves un remonta, projektēšanas, mērniecības, transporta, loģistikas, apsardzes, naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumi.
Ekonomiskā aktivitāte nebeigsies līdz ar būvniecību. “Augstkalnu” plānotajā 35 gadu darbības laikā pašvaldībai un vietējai kopienai paredzētais ikgadējais maksājums ir aptuveni 280 000 eiro jeb kopumā 9,8 miljoni eiro. Papildus tam ekonomisko pienesumu veido nekustamā īpašuma un citi nodokļi, maksājumi zemju īpašniekiem, darbavietas un vietējo un reģionālo uzņēmumu pakalpojumu izmantošana parka uzturēšanā.
Konferencē izskanēja likumā noteiktais aprēķins: 100 MW vēja parks pašvaldībai un tās iedzīvotājiem tiešos maksājumos sniedz teju pusmiljonu eiro gadā – 250 000 eiro tiešajā maksājumā pašvaldībai un tuvumā esošajām mājsaimniecībām un vēl aptuveni 200 000 eiro zemes nomas maksājumos teritorijas zemju īpašniekiem. Vēja parka tuvumā, 2 kilometru rādiusā esošās mājsaimniecības kompensācijas maksājumos gadā var saņemt līdz trīs minimālajām mēnešalgām, kas ir līdzvērtīgs vidējiem mājsaimniecības elektroenerģijas izdevumiem gadā.
SIA "Utilitas Wind" valdes loceklis Renārs Urbanovičs, daloties pieredzē par Tārgales un Lodes vēja parkiem, aicināja vienlaikus saglabāt samērīgas gaidas. “Vēja parks neienāk pagastā kā visu problēmu atrisinātājs, un projekta pienesumu nevar vērtēt tikai pēc viena maksājuma. Ieguvums vietējiem sākas jau pirms būvniecības, būtiski pieaug būvniecības laikā un turpinās visu parka darbības laiku – 30 un vairāk gadus. Tie ir pasūtījumi uzņēmumiem, darbavietas, zemes nomas maksājumi, infrastruktūra un cita veida izdevumi, kas paliek reģionā, un veidos kumulatīvu ietekmi vairāku gadu garumā,” norāda R.Urbanovičs.
Enerģijas pieejamība kļūst par reģionu konkurētspējas jautājumu
Latvijas neizmantotais vēja enerģijas potenciāls joprojām ir ievērojams. Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda ir aptuveni piecas reizes mazāka nekā Igaunijā un 18 reizes mazāka nekā Lietuvā. Vēja enerģija šobrīd nodrošina aptuveni 3% Latvijas elektroenerģijas patēriņa, kamēr Eiropā vidēji tie ir jau 19%.
Vienlaikus elektroenerģijas pieejamība un cena kļūst par arvien nozīmīgāku faktoru reģionu ekonomiskajā attīstībā. Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks konferencē atgādināja par enerģētiskās krīzes ietekmi uz vienu no reģiona lielākajiem darba devējiem – “Valmieras stikla šķiedru”. Strauji pieaugot elektroenerģijas cenām, uzņēmuma darbība tika būtiski apdraudēta, radot arī risku simtiem darbavietu. Šis piemērs parāda, ka jaunu enerģijas ražošanas jaudu attīstība, enerģijas pieejamība un konkurētspējīga cena tieši ietekmē uzņēmumu spēju turpināt darbu, saglabāt darbavietas un investēt reģionā.
Kā vēl vienu piemēru J. Baiks konferencē minēja uzņēmumus, kas plāno darbību Valmieras industriālajā parkā un kuru paredzētais elektroenerģijas patēriņš būs salīdzināms ar visas Valmieras pilsētas pašreizējo patēriņu. Tādējādi pietiekamas enerģijas ražošanas jaudas kļūst par vienu no priekšnoteikumiem gan esošo uzņēmumu konkurētspējai un darbavietu saglabāšanai, gan jaunu uzņēmumu un investīciju piesaistei reģioniem.
Ārvalstu pieredze: vēja enerģija, lauksaimniecība un tūrisms var attīstīties līdzās
Skotijas pieredze rāda, ka vēja parku pienesums var radīt tālāku ekonomisko aktivitāti laukos. Stabili zemes nomas ienākumi ļauj lauksaimniekiem investēt saimniecību attīstībā, būvēt jaunas darbnīcas, attīstīt mazumtirdzniecību un tūrismu. Konferencē prezentētie dati liecina, ka 60% aptaujāto saimniecību izmantojušas no vēja parkiem iegūtos maksājumus savas darbības dažādošanai.
Ārvalstu pieredze arī neapstiprina pieņēmumu, ka vēja enerģijas attīstība automātiski kavē tūrismu. Skotijas teritorijās, kur no 2009. līdz 2023. gadam vēja enerģijas jauda pieauga par 410%, tūrisma darbavietu skaits pieauga par 24%. Tas nepierāda vēja parku saistību ar tūrisma veicināšanu, taču neuzrāda arī uzskatāmu negatīvu ietekmi uz tūrisma attīstību.
Līdzīga aina vērojama Vācijā – Ziemeļvācijā veiktajā aptaujā 65% tūristu bija pamanījuši vēja turbīnas, taču tikai 6,3% tās uztvēra kā traucējošas un 1,1% norādīja, ka to dēļ konkrētajā vietā neatgrieztos. Konferencē analizētais Nordfrīzlandes reģions parāda, kā spēj vienlaikus būt gan viens no Vācijas vadošajiem vēja enerģijas, gan intensīvākajiem tūrisma reģioniem. Arī Nīderlandes pieredze apstiprināja, ka pēc vēja parku izbūves veiktajos pētījumos reti konstatēts reāls tūristu apmeklējuma vai tēriņu kritums.
Konferencē secināts, ka Latvijai, kur daudzi vēja enerģijas projekti vēl ir attīstības sākumposmā, ir iespēja mācīties no valstīm ar ilgāku pieredzi. Būtiskākais jautājums nav tikai tas, cik lielu ekonomisko vērtību projekts rada valstij kopumā, bet cik daudz no tās paliek konkrētajā reģionā un vai vietējie iedzīvotāji šo ieguvumu izjutīs savā ikdienā.
Konferenci atbalsta Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Latvijā, Ziemeļvalstu Ministru padome, Valmieras novada pašvaldība, Taaleri Energia un Utilitas Wind. Konference tiek līdzfinansēta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļiem.
