Attēlā: mājas atslēgas.
FOTO: Magnific.com.
Ar grozījumiem Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, kas stājas spēkā 19. augustā, nozares profesionālajai organizācijai – biedrībai “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija” (LANĪDA) – deleģēta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrēšana un nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšana.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku, digitāli modernāku un profesionālāku nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra pārvaldību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu valsts pārvaldei un nozares dalībniekiem, norāda tiesību akta izstrādātāja – Ekonomikas ministrija (EM).
Tas izstrādāts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. pantam, kas paredz iespēju deleģēt pārvaldes uzdevumu privātpersonai, ja tā var efektīvāk nodrošināt attiecīgā uzdevuma izpildi.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums papildināts ar 4.1 pantu, nosakot, ka turpmāk nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra pārzinis ir biedrība “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija” (LANĪDA).
Paredzēts, ka reģistra pārzinis, veicot nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrāciju un uzturot reģistru, atrodas EM funkcionālajā pakļautībā.
Reģistra pārziņa izdevumi tiek segti no pakalpojuma maksas par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iekļaušanu reģistrā un uzraudzību.
EM un reģistra pārzinim ir tiesības pieprasīt un saņemt no nekustamā īpašuma darījumu starpnieka informāciju, dokumentus un citus materiālus par starpniecības pakalpojumiem, lai pārbaudītu, kā tas ievēro šā likuma prasības.
EM ir tiesības piekļūt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamajai visu veidu informācijai, kas iekļauta reģistros, informācijas sistēmās un datubāzēs, un iepazīties ar to, lai izpildītu šā likuma prasības.
Reģistra pārziņa lēmumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrēšanu vai izslēgšanu no reģistra var apstrīdēt EM. Savukārt EM lēmumu iespējams pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā plānoto valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas modeli, reģistra pārzinim netiek paredzētas tiesības piekļūt Sodu reģistra datiem vai slēgt starpresoru vienošanos ar Sodu reģistra pārzini. Sodāmības pārbaude reģistrācijas procesā arī turpmāk tiks nodrošināta, fiziskajām un juridiskajām personām pašām iesniedzot kompetentās iestādes izziņu par sodāmības neesību.
Prakse liecina, ka 2025. gadā starpnieki izziņas no Sodu reģistra ieguva un iesniedza patstāvīgi – neatkarīgi no valstiskās piederības. Līdz ar to likumprojekts precizēts, papildinot 7. panta pirmo daļu ar jaunu apakšpunktu, kas skaidri nosaka personas pienākumu iesniegt izziņu par sodāmības neesību.
Līdz šim EM reģistru uzturējusi manuāli Excel formātā, kam nepieciešami ievērojami resursi – vidēji 2110 darba stundu gadā –, kas izmaksā aptuveni 46 566 eiro gadā.
Jaunā pieeja paredz izveidot digitālo platformu starpniekuregistrs.lv, kurā būs pieejama vienota sistēma starpnieku reģistrācijai un datu aktualizēšanai. Tajā tiks ieviestas arī automatizētas pārbaudes ar citām datubāzēm, piemēram, Uzņēmumu reģistra, politiski nozīmīgu personu (PEP) un patieso labuma guvēju (PLG) datiem.
Likumprojekts arī veicinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas prasību efektīvāku ievērošanu nozarē, akcentē EM.
Šī gada 6. augustā reģistrā bija 1045 aktīvi starpnieki. Taču faktiski nozarē darbojas vairāk nekā 1400 starpnieku, kas norāda uz ievērojamu nereģistrēto tirgus segmentu. Šie mākleri sniedz pakalpojumus ārpus normatīvajos aktos noteiktās kārtības. Tas var radīt riskus datu kvalitātei, klientu identificēšanai, profesionālās atbildības apdrošināšanai un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai, uzsver ministrija.
Likumprojekts nemaina nodokļu vai AML regulējumu un nav tiešs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai. Tomēr deleģējuma modelis var veicināt efektīvāku informācijas apriti, digitalizētu datu iesniegšanu un vienotāku uzraudzības procesu, kas var palīdzēt laikus identificēt riskus, pausts likumprojekta anotācijā.
Līdzīgs nekustamā īpašuma starpnieku reģistra pārvaldības modelis jau tiek izmantots vairākās Eiropas valstīs, tostarp Beļģijā, Dānijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
“Moneyval” 6. kārtas novērtējuma ziņojums 2026. gada februārī
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
