De minimis atbalsts ir viens no praktiskākajiem instrumentiem uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai, jo tas ļauj dalībvalstīm salīdzinoši ātri un ar mazāku administratīvo slogu sniegt atbalstu uzņēmumiem, īpaši mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijā de minimis atbalsts tiek plaši izmantots dažādu tautsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, tostarp uzņēmējdarbības attīstības, inovāciju, eksporta veicināšanas, energoefektivitātes, digitalizācijas, tūrisma un citās jomās.
Latvijas vērtējumā pašreizējie de minimis atbalsta robežlielumi arvien mazāk atbilst ekonomiskajai realitātei. Vispārējais de minimis limits 200 000 eiro apmērā netika pārskatīts 17 gadus, un tikai 2023. gadā tika palielināts līdz 300 000 eiro.
Vienlaikus būtiski pieaugušas izmaksas uzņēmējdarbībā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka patēriņa cenu līmenis Latvijā pēdējo desmit gadu laikā palielinājies par aptuveni 51%. Savukārt, pārrēķinot 2006. gada robežlielumu mūsdienu cenās, tā reālā vērtība Latvijā šobrīd būtu aptuveni 357 000 - 430 000 eiro, bet, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu, pat līdz 540 800 eiro.
“Uzņēmējdarbības vide pēdējos gados ir ievērojami mainījusies, taču atbalsta regulējums ne vienmēr ir spējis mainīties līdzi. Ja uzņēmums aktīvi investē, ievieš inovācijas un attīsta ražošanu, 300 000 eiro robeža arvien biežāk kļūst par ierobežojumu, nevis atbalsta iespēju. Tāpēc ir nepieciešama regulāra de minimis sliekšņu atbilstības izvērtēšana, ņemot vērā ekonomisko situāciju un investīciju izmaksu dinamiku,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Par pašreizējā regulējuma neatbilstību tirgus situācijai signalizējušas arī uzņēmēju organizācijas, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija.
Latvija uzskata, ka ES līmenī būtu jāizvērtē vispārējā de minimis sliekšņa paaugstināšana līdz 1 000 000 eiro vienam vienotam uzņēmumam trīs gadu periodā. Vienlaikus Latvija uzsver, ka priekšlikums nav par automātisku valsts budžeta izdevumu palielināšanu. Augstāks robežlielums nerada dalībvalstīm pienākumu piešķirt vairāk atbalsta, bet sniedz iespēju elastīgāk izmantot esošos un nākotnes atbalsta instrumentus.
Pēc nacionālās pozīcijas apstiprināšanas Latvija uzrunās citas ES dalībvalstis, lai iepazīstinātu ar priekšlikumiem, apzinātu to viedokli un veidotu atbalstu kopīgai iniciatīvai. Latvijas mērķis ir panākt politisku diskusiju ES Konkurētspējas ministru padomē un aicināt Eiropas Komisiju izvērtēt de minimis regulējuma pārskatīšanu.
