- Stabilākas vai zemākas enerģijas cenas šobrīd ir galvenais ieguvums, ko latvieši sagaida no enerģētikas pārkārtošanas, apsteidzot ieguvumu, ko sniedz mazāka atkarība no importētas naftas un gāzes, kas ierindojās pirmajā vietā 2022. gadā.
- Vairāk nekā puse latviešu (53 %) norāda, ka pieaugošās enerģijas cenas pēdējo 12 mēnešu laikā ir ievērojami samazinājušas viņu pirktspēju, un katri četri no desmit latviešiem (40 %) atzīst, ka ir samazinājuši izdevumus par pārtiku vai veselības aprūpi.
- Galvenokārt, cerības joprojām tiek liktas uz klimatrīcību — 66 % latviešu sagaida, ka pārkārtošana palēninās klimata pārmaiņas.
- Vairāk nekā trešdaļa latviešu (36 %) plāno nākamajos trīs gados siltināt savus mājokļus, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.
Gandrīz seši no desmit latviešiem (58 %) uzskata, ka enerģētikas pārkārtošana viņu valstī ir steidzami nepieciešama. Atbildot uz jautājumu (ar vairākām iespējamām atbildēm) par to, ko latvieši sagaida no enerģētikas pārkārtošanas, 78 % min stabilākas vai zemākas cenas, 74 % — mazāku atkarību no importētas naftas un gāzes, bet 66 % — klimata pārmaiņu palēnināšanos. Ikvienā dalībvalstī vairākums (no 58 % Igaunijā līdz 87 % Ungārijā) sagaida, ka minētā pārkārtošana palēninās klimata pārmaiņas.
Vairākums turpina norādīt visus trīs iepriekšminētos gaidītos ieguvumus no enerģētikas pārkārtošanas, taču kopš 2022. gada ir mainījusies to prioritārā secība. Pirms četriem gadiem 19 dalībvalstīs visbiežāk minētais ieguvums bija klimata pārmaiņu palēnināšana, bet astoņās dalībvalstīs, tostarp Latvijā, tas bija importētās naftas un gāzes patēriņa samazināšana. Tagad Latvijā un septiņās citās dalībvalstīs pirmajā vietā ierindojas stabilākas vai zemākas cenas, 16 dalībvalstīs tā ir atkarības samazināšana, bet trīs dalībvalstīs — klimata ietekmes samazināšana.
EIB infografika
EIB infografika
EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers (Karl Nehammer) teica: “Latvieši skaidri zina, ko viņi sagaida no enerģētikas pārkārtošanas, proti, zemākus un stabilākus enerģijas rēķinus. Veicot ieguldījumus Latvijas elektrotīklos, atjaunīgajos energoresursos un savienojumos ar Eiropas kaimiņvalstīm, mēs samazinām enerģijas izmaksas un nodrošinām stabilu apgādi.”
Atbildot uz jautājumu par to, kas notiktu, ja ES enerģētikas pārkārtošana noritētu pārāk lēni, latvieši vienlīdzīgi minēja rēķinus un atkarību — 72 % uzskata, ka risks ir enerģijas cenu un dzīves dārdzības pieaugums ilgtermiņā, un tikpat daudzi min lielāku atkarību no importētas naftas un gāzes. Pozitīva tendence ir tādam rādītājam kā lepnums, proti, seši no desmit latviešiem (59 %) apgalvo, ka vēl vairāk lepotos ar to, ka ir eiropieši, ja ES kļūtu enerģētiski neatkarīga.
Kāpēc būtiskas ir cenas?
Gāzes, transportlīdzekļu degvielas, apkures eļļas vai elektroenerģijas cenu pieaugums pēdējo 12 mēnešu laikā ir izteikti samazinājis pirktspēju vairāk nekā pusei latviešu (53 %), tostarp 15 % aptaujāto norāda, ka ietekme ir bijusi “ļoti izteikta”.
No aptaujātajiem 40 % (ES vidējais: 38%) atzīst, ka, lai augošu cenu apstākļos “savilktu galus”, viņi ir samazinājuši ikdienas izdevumus par pārtiku vai veselības aprūpi, savukārt 15 % ir samazinājuši apkures intensitāti. Dažiem enerģijas cenu pieaugums lika ne tikai samazināt izdevumus — 24 % (ES vidējais: 16 %) atzīst, ka viņiem ir radušies parādi, viņi ir lūguši finansiālu palīdzību vai atlikuši enerģijas rēķina apmaksu.
EIB infografika
EIB infografika
Attiecībā uz satiksmi gandrīz seši no desmit latviešiem (56 %) norāda, ka cenu pieaugums ir mainījis viņu automobiļa lietojumu: 25 % ir samazinājuši braucienu skaitu tādām pamatvajadzībām kā iepirkšanās, ārsta apmeklējumi vai administratīvo lietu kārtošana, 29 % ir atteikušies no nedēļas nogales izbraukuma, brīvdienu brauciena vai došanās ciemos pie ģimenes un draugiem, 10 % tagad brauc lēnāk, lai taupītu degvielu, bet 25 % (ES vidējais: 22 %) ir aizstājuši individuālos braucienus ar automobili ar tā koplietošanu, sabiedrisko transportu vai velosipēdu. Daudzi arī plāno samazināt enerģijas patēriņu mājās — vairāk nekā trešdaļa latviešu jeb 36 % (ES vidējais: 24 %) plāno nākamo trīs gadu laikā siltināt savus mājokļus, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.
Ražošana Eiropā
Saskaņā ar 83 % (ES vidējais: 87 %) latviešu vēlmēm, īstenojot pārkārtošanu, prioritāte tiktu piešķirta mazoglekļa enerģijai. Pirmajā vietā ierindojas saules enerģija (35 %), apsteidzot hidroenerģiju (30 %, ES vidējais: 17 %), kurai ir viens no augstākajiem īpatsvariem ES, un vēja enerģiju (29 %), savukārt no koksnes iegūta enerģija veido vislielāko daļu, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm (25 %, ES vidējais: 8 %).
Atbildot uz jautājumu, kādu pieeju ES vajadzētu izvēlēties kā prioritāru enerģētikas pārkārtošanai, 58 % (ES vidējais: 55 %) latviešu drīzāk atbalstītu konkurētspējīgas Eiropas tīro tehnoloģiju nozares izveidi, pat ja tai būtu nepieciešams ilgāks laiks, bet 25 % vēlētos ieviest tīrās tehnoloģijas ātrāk, izmantojot importētas iekārtas. Nozares izvēršana Eiropā ir visu 27 dalībvalstu vēlamā pieeja.
Latvieši vēlas, lai šis darbs noritētu kopā, nevis atsevišķi, proti, 73 % (ES vidējais: 68 %) vēlas, lai viņu valsts ciešāk sadarbotos ar citām valstīm, un tikai 19 % uzskata, ka tai galvenokārt jāpaļaujas uz sevi. Turklāt 66 % (ES vidējais: 59 %) drīzāk vēlētos, lai ES valstis apvienotu savus resursus ieguldījumu finansēšanai, salīdzinot ar 23 %, kuri dotu priekšroku tam, lai katra valsts finansētu tos pati. Visās 27 dalībvalstīs eiropieši dod priekšroku resursu apvienošanai, un 43 punktu starpība Latvijā ir lielāka nekā visā ES (28 punkti).
EIB infografika
Enerģētikas attīstība Latvijā
EIB grupa palīdz Latvijai stiprināt valsts enerģētisko drošību un sasniegt klimata mērķus, veicot ieguldījumus atjaunīgajā enerģijā un ilgtspējīgā infrastruktūrā. Savos jaunākajos projektos valstī EIB ir atbalstījusi pārkārtošanu, piešķirot finansējuma paketi uzņēmumam Sunly četru saules enerģijas parku izveidei ar kopējo jaudu 329 MW, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu ar elektroenerģiju līdz pat 180 000 mājsaimniecību, kā arī piešķirot aizdevumu uzņēmumam Latvenergo, lai modernizētu valsts elektroenerģijas sadales tīklu un sagatavotu to papildu atjaunīgās enerģijas jaudas uzņemšanai. EIB turpina atbalstīt izturīgākas un ilgtspējīgākas energosistēmas attīstību Latvijā.
EIB infografika
Par EIB klimata aptauju
EIB klimata aptauja ir visā Eiropā veikts sabiedriskās domas pētījums, ko EIB īsteno sadarbībā ar uzņēmumu Ipsos bva. Astotajā jeb 2026. gada aptaujā laikā no 2026. gada 3. līdz 25. augustam visās 27 ES dalībvalstīs tika aptaujāti 23 000 cilvēku vecumā no 16 gadiem. Šeit ir sniegti svērtie rezultāti, kas atbilst katras valsts populācijai. Latvijā aptaujāja 500 cilvēkus vecumā no 16 gadiem.
Jānorāda, ka 2022. un 2026. gada aptaujās jautājumi par gaidāmajiem ieguvumiem tika uzdoti atšķirīgi, proti, 2022. gadā tas bija jautājums par atteikšanos no fosilā kurināmā, bet 2026. gadā — par enerģētikas pārkārtošanu, tādēļ rezultātus var salīdzināt pēc tā, kurš ieguvums katrā valstī ierindojas pirmajā vietā, nevis pēc to cilvēku īpatsvara, kuri minējuši katru no šiem ieguvumiem.
Pilnie 2026. gada aptaujas rezultāti, tostarp sadalījumā pa visām 27 dalībvalstīm, ir pieejami šeit: https://www.eib.org/files/survey/data-global-eib-climate-survey.xlsx.
Par EIB grupu
Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa ir Eiropas Savienības finanšu iestāde, kas pieder 27 dalībvalstīm un ir viena no pasaulē lielākajām daudzpusējām attīstības bankām. EIB grupa 2025. gadā noslēdza jaunus līgumus ar kopējo vērtību 100 miljardi EUR par finansējuma piešķiršanu un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu vairāk nekā 870 lielas ietekmes projektiem, kas atbalsta ES politikas mērķus astoņās prioritārajās jomās, proti, klimatrīcība un vide, digitalizācija un inovācija tehnoloģiju jomā, drošība un aizsardzība, teritoriālā kohēzija, lauksaimniecība un bioekonomika, sociālā infrastruktūra, ciešas globālās partnerības un uzkrājumu un investīciju savienība. EIB grupa ne vien izsniedz ilgtermiņa aizdevumus lielu infrastruktūras objektu projektiem, bet arī piesaista privātās investīcijas augsta riska inovatīviem projektiem un uzņēmumiem, ieņemot arvien nozīmīgāku vietu Eiropas iespējkapitāla aizdevumu, iespējkapitāla, garantiju un vērtspapīrošanas tirgos.
Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir EIB grupas meitasuzņēmums, kura specializācija ir garantiju nodrošināšana, vērtspapīrošana un pamatkapitāla finansējuma piešķiršana, lai uzlabotu Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu piekļuvi finansējumam. EIF darbojas kā galvenais investors un privāto investīciju piesaistei izmanto plašu tīklu partnerbanku un ieguldījumu fondu, veidojot iespējkapitāla fondu ekosistēmu inovatīvu Eiropas uzņēmēju atbalstam.
Ar visu 27 ES dalībvalstu valdību atbalstu EIF un institucionālie investori ir apvienojušies Eiropas mēroga aliansē, lai piesaistītu finansējumu apmērā līdz 80 miljardiem EUR investīcijām inovatīvos uzņēmumos, kuri izvērš savu darbību, tiecoties ieņemt vadošās pozīcijas pasaulē. Šo kopīgo centienu mērķis ir paplašināt Eiropas tehnoloģiju čempionu iniciatīvas apjomu un tvērumu. Minēta iniciatīva, kuru sāka pirms trim gadiem, līdz šim ir bijusi ļoti sekmīga — Eiropā ir izveidoti 15 megafondi un 47 uzņēmumi ir izvērsuši savu darbību, turklāt 15 no tiem jau ir kļuvuši par vienradžiem [uzņēmumi, kuru kapitāls pārsniedz 1 miljardu EUR].
Atjaunināti un kvalitatīvi EIB grupas galvenās mītnes fotoattēli izmantošanai plašsaziņas līdzekļos ir pieejami šeit.
