Attēlā mākslīgā intelekta ģenerēta seja.
FOTO: Magnific/AI.
Dažādu foto, video un audio materiālu – arī mākslīgā intelekta (MI) veidoto – izmantošana ir kļuvusi par neatņemamu priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļu. MI sniegtās iespējas ļauj radīt arvien kvalitatīvākus MI dziļviltojumus (deep fake), kurus var būt grūti atšķirt no reāla satura. Tā kā tiesības uz godīgām un brīvām vēlēšanām ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, būtiski atcerēties, ka par vēlēšanu procesa ietekmēšanu ar dziļviltojuma tehnoloģiju paredzēta arī kriminālatbildība. Kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mākslīgā intelekta projektu vadītāju Anetu Gūtmani skaidrojam, kam priekšvēlēšanu laikā pievērst uzmanību, lai pasargātu sevi no dezinformācijas.
|
Priekšvēlēšanu aģitācijas laikā un vēlēšanu dienā MI dziļviltojumu tehnoloģijas var tikt izmantotas mērķtiecīgās dezinformācijas kampaņās, lai kaitētu kandidāta vai politiskā spēka uzticamībai un reputācijai. Tādējādi pastāv arī risks ietekmēt vēlētāju izvēli par labu kādam politiskajam spēkam.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mākslīgā intelekta projektu vadītāja Aneta Gūtmane LV portālam skaidro, ka šobrīd vidusmēra cilvēkam kvalitatīvus MI dziļviltojumus ir grūti atšķirt no reāla satura.
“MI radītie dziļviltojumi vairs neaprobežojas tikai ar video, kuros acīmredzami nomainīta cilvēka seja. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj klonēt balsi, manipulēt ar attēliem, radīt reāllaika dziļviltojuma avatārus2, kā arī ģenerēt viltotus sarunu transkriptus, piemēram, telefona zvanu pierakstus vai sarunu protokolus ar runātāju vārdiem un laika atzīmēm. Turklāt šie formāti arvien biežāk tiek kombinēti, lai radītu pēc iespējas pārliecinošāku un grūtāk atpazīstamu ilūziju. Vērts nošķirt divus atšķirīgus fenomenus – ir augstas kvalitātes, mērķtiecīgi radīti dziļviltojumi, kas tiek veidoti apzināti, lai pārliecinātu par konkrētu, izdomātu notikumu vai izteikumu, un aiz tiem parasti stāv skaidrs mērķis kādu maldināt.
No otras puses, arvien vairāk informatīvo telpu piesātina tā dēvētais “AI slop” jeb masveidā un lētā veidā ģenerēts mākslīgā intelekta radīts saturs (video, attēli, raksti), kas bieži vien nav pat īpaši ticams vai kvalitatīvs, bet tiek publicēts milzīgā apjomā, lai piesaistītu klikšķus.
Vēlēšanu kontekstā bīstams ir tieši šis apjoms – pat ja atsevišķs “AI slop” saturs izskatās acīmredzami mākslīgs, tā pastāvīgā plūsma nogurdina un apslāpē uzmanību, novēršot to no reāla un uzticama satura,” norāda A. Gūtmane.
A. Gūtmane pauž, ka, tehnoloģijām attīstoties un viltojumu kvalitātei pieaugot, efektīvākais aizsardzības veids vairs nav mēģināt attēlā vai video saskatīt tehniskas kļūdas. “Jaunākie mākslīgā intelekta modeļi arvien labāk spēj šādas kļūdas novērst, tāpēc bieži vien vizuālas pazīmes nevar būt drošs pierādījums. Attīstoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām, daudz būtiskāks ir veselīgs skepticisms, nesteigšanās reaģēt vai dalīties ar informāciju un tās pārbaude vairākos uzticamos un neatkarīgos avotos,” skaidro speciāliste.
Praktiski ieteikumi dziļviltojumu atpazīšanai
Sadarbībā ar RSU Mākslīgā intelekta projektu vadītāju Anetu Gūtmani
1. KONTEKSTA UN INFORMĀCIJAS AVOTA PĀRBAUDE
Informācijas izplatīšanas konteksts manipulāciju bieži vien atklāj ātrāk un uzticamāk nekā rūpīga paša attēla vai video analizēšana. Kā rīkoties?
Nozīmīgi politiķu paziņojumi parasti tiek atspoguļoti arī partijas oficiālajos komunikācijas kanālos un uzticamos medijos. Ja šokējošs citāts vai video atrodams tikai vienā sociālo mediju ierakstā un nekur citur, tas ir iemesls informāciju pārbaudīt rūpīgāk.
Ja attēls šķiet aizdomīgs, tā ekrānuzņēmumu var pārbaudīt, piemēram, izmantojot “Google Lens” jeb attēla meklēšanu “Google”. Tas var palīdzēt noskaidrot, vai konkrētais attēls nav publicēts jau iepriekš un izmantots pavisam citā kontekstā.
Sociālo mediju konti, kas koordinēti izplata maldinošu saturu vai dziļviltojumus, nereti ir izveidoti samērā nesen, tiem ir maz sekotāju, bet liels ierakstu skaits īsā laikā, īpaši ap politiski nozīmīgiem notikumiem.
Dezinformācijas izplatītāji izmanto arī confirmation bias jeb tendenci vieglāk noticēt informācijai, kas saskan ar mūsu uzskatiem. Tāpēc ir vērts sev pajautāt: “Vai es šim video ticētu tikpat viegli, ja tajā redzamais politiķis pārstāvētu politisko spēku, kuru es atbalstu?”.
2. BALSS ZVANI UN ZIŅAS – KLONĒTA BALSS
Balss klonēšana ir kļuvusi par vienu no riskiem arī vēlēšanu dezinformācijas kontekstā. Šobrīd ar visai nelielu publiski pieejama audiomateriāla daudzumu iespējams izveidot pārliecinošu cilvēka balss kopiju, atdarinot ne tikai balss tembru, bet arī intonāciju un runas manieri. Ārvalstīs jau ir bijuši gadījumi, kad automatizēti zvani ar klonētu politiķa balsi izmantoti, lai vēlētājiem sniegtu nepatiesu informāciju, piemēram, aicinātu nebalsot vai izplatītu nepatiesus paziņojumus par vēlēšanu norises izmaiņām. Kā rīkoties?
Ja saņemat zvanu, īsziņu vai balss ziņojumu, kas it kā nāk no politiskās partijas vai vēlēšanu iestādes un mudina nekavējoties rīkoties, piemēram, mainīt balsošanas vietu, laiku vai veidu, neierasties vēlēšanu iecirknī vai “apstiprināt” savus datus pa telefonu, tas ir nopietns signāls informāciju pārbaudīt. Oficiālā informācija par vēlēšanu norisi Latvijā vienmēr ir pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā cvk.lv un tās oficiālajos komunikācijas kanālos.
Ja balss ziņa vai ieraksts šķiet aizdomīgs, pārbaudiet, vai tas pats paziņojums parādās arī attiecīgā politiķa, partijas vai institūcijas oficiālajos komunikācijas kanālos, uzticamos medijos vai preses relīzēs. Nepaļaujieties tikai uz vienu izplatītu audiofailu.
Ja aizdomas rada zvans no it kā tuvinieka vai kolēģa ar steidzamu lūgumu, piemēram, pārskaitīt naudu vai nosūtīt sensitīvus datus, uzdodiet personisku vai negaidītu jautājumu, uz kuru krāpniekam varētu būt grūti sagatavot atbildi. Kiberdrošības eksperti iesaka tuvinieku lokā iepriekš vienoties par kopīgu paroli vai frāzi šādām situācijām. Ja rodas šaubas, drošāk ir sarunu pārtraukt un pašam sazināties ar konkrēto cilvēku, izmantojot iepriekš zināmu telefona numuru vai citu uzticamu saziņas kanālu.
3. VIDEO UN ATTĒLI
Jaunākie un kvalitatīvākie mākslīgā intelekta modeļi lielu daļu agrāk raksturīgo kļūdu jau spēj novērst, tomēr vienkāršākos, zemākas kvalitātes vai steigā veidotos viltojumos šādas nepilnības joprojām var parādīties. Tajā pašā laikā jāatceras, ka viena aizdomīga pazīme vēl nenozīmē, ka attēls vai video noteikti ir viltots. Kam pievērst uzmanību?
Reizēm fonā var būt redzami nedabiski izliekti objekti, deformēti durvju rāmji, plaukti, uzraksti vai citas detaļas.
Pievērsiet uzmanību, vai cilvēka seja un apkārtējā vide ir izgaismota loģiski. Aizdomas var radīt situācija, kad seja šķiet izgaismota no cita virziena nekā pārējā aina.
Strauja galvas pagriešana, roku kustības, objekta pietuvošanās sejai vai tuvošanās kamerai reizēm var atklāt attēla deformācijas vai īslaicīgas vizuālas kļūdas.
Kādu laiku sociālajos medijos populārs bija tā dēvētais “trīs pirkstu tests”, proti, palūgt cilvēkam videozvana laikā pacelt trīs pirkstus sejas priekšā un vērot, vai dziļviltojuma pārklājums “nesalūst”. Taču tehnoloģijas ir strauji attīstījušās un daudzi mūsdienu rīki ar šādiem testiem jau tiek galā bez redzamām kļūdām, tāpēc uz šo metodi nevajadzētu paļauties, jo tā var radīt maldīgu drošības sajūtu.
4. TEKSTI UN CITĀTI
Mākslīgi ģenerēti teksti, viltoti izteikumu transkripti un nepatiesi subtitri var padarīt dezinformācijas vēstījumu pārliecinošāku. Ar MI iespējams radīt pārliecinošus viltus tekstus, kas tiek noformēti tā, lai izskatītos pēc īsta un uzticama satura, – tie var būt izdomāti citāti, intervijas, ziņu raksti vai pat mākslīgi ģenerēti “WhatsApp”, “Messenger” un SMS sarakstes ekrānuzņēmumi. Lai viltojums šķistu ticamāks, tam var pievienot konkrēta medija logo, atdarināt tā dizainu, fontus un ierasto ziņas noformējumu vai arī izveidot šķietami autentisku privātu saraksti. Rezultātā var rasties iespaids, ka šis saturs tiešām publicēts vai saruna patiešām notikusi, lai gan tā nav. Tāpēc ar vizuāli ticamu noformējumu vien nepietiek. Kam pievērst uzmanību?
Pievērsiet uzmanību tam, vai lietotie termini, izteiksmes veids un teikumu uzbūve atbilst konkrētā cilvēka ierastajam komunikācijas stilam.
Ja politiķim vai amatpersonai tiek piedēvēts skaļš vai neparasts izteikums, meklējiet sākotnējo interviju, uzstāšanos, preses konferenci vai oficiālo paziņojumu. Pārbaudiet, vai par to ziņo vairāki uzticami mediji vai informācijas avoti. |
Latvijas vēlēšanu sistēmas principi konstitucionālā līmenī nostiprināti Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā, kas nosaka: Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Augstākā tiesa arī ir skaidrojusi, ka brīvu vēlēšanu principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā.
Par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.3
Lai nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās un arī reaģējot uz ārvalstīs4 iepriekš konstatētiem gadījumiem, kad ar dziļviltojuma tehnoloģiju radītu saturu tika mēģināts graut vēlēšanu kanditātu reputāciju priekšvēlēšanu laikā, 2024. gada 22. maijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem ieviesta kriminālatbildība par vēlēšanu procesa ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju.
Krimināllikuma 90.1 pants paredz, ka par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību vai Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā (t. i., 120 dienas pirms vēlēšanām5) vai vēlēšanu dienā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
|
Plašāk LV portālā >> |
Ja tiek konstatētas prettiesiskas vēlēšanu procesa ietekmēšanas pazīmes, iedzīvotāji aicināti par to ziņot Valsts policijai, zvanot uz tālruņa numuru 112.
Par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem presē, pilsētvidē vai internetā iedzīvotāji ir aicināti ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). To iespējams izdarīt vairākos veidos – tiešsaistes ziņošanas platformā un tās mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!”, zvanot uz KNAB uzticības tālruni +371 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi pasts@knab.gov.lv.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (dokuments attiecas uz EEZ).
2 Saskaņā ar vietnē tezaurs.lv sniegto skaidrojumu: avatārs jeb iemiesojums ir grafiska ikona, kas attēlo reālu personu kibertelpā.
3 Skat. Senāta 2006. gada 3. novembra spriedumu lietā Nr. SA-5/2006.
4 Argentīnas, Slovākijas un Polijas.
5 Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta vai pašvaldības dome tiek atlaista, vai tiek izsludinātas atkārtotas vēlēšanas, tad priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai (skat. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. pantu).
