Ievieš kriminālatbildību par vēlēšanu procesa ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju

Krimināllikums ir papildināts ar jaunu 90.¹ pantu “Vēlēšanu procesa ietekmēšana, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju”. Tas noteic, ka par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politisko partiju1 vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai.

Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta vai pašvaldības dome tiek atlaista, vai tiek izsludinātas atkārtotas vēlēšanas, tad priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai.2

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pēdējo dažu gadu laikā ar dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu neatņemamu sastāvdaļu. “Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kā mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās. Šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai jau šobrīd, jo liela daļa potenciālo vēlētāju paši atzīst, ka nespēj atpazīt dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu,” norāda likumprojekta autori.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, kas ir viena no demokrātijas pamatvērtībām.

Ja dziļviltojums izgatavots līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai

Likumdevējs, pieņemot grozījumus Krimināllikumā, tā pārejas noteikumos ir precizējis, kāds sods piemērojams, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts pirms to spēkā stāšanās dienas. Proti, personas, kuras priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā līdz 22. maijam ir izgatavojušas vai izplatījušas apzinātu diskreditējošu informāciju par politisko partiju vai deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ir saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 90. pantu (redakcijā, kas bija spēkā nodarījuma izdarīšanas brīdī).

Krimināllikuma 90. pants līdz šī gada 21. maijam noteica, ka:

• par apzinātu kavēšanu personai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotajā parakstu vākšanā likuma vai tautas nobalsošanas ierosināšanai vai Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanai, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu;
• savukārt par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai vai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotajā tautas nobalsošanā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.

Krimināli sodāma arī automatizētas datu apstrādes sistēmas izmantošana demokrātisko procesu ietekmēšanai

No 22. maija Krimināllikuma 90. pants tiek papildināts ar trešo daļu, kas noteic, ka tad, ja iepriekšminētie noziedzīgie nodarījumi izdarīti, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību. Par šāda veida nodarījumiem turpmāk vairs nav paredzēts piemērot naudas sodu, kas līdz ar grozījumiem ir izslēgts no Krimināllikuma 90. panta pirmās daļas.

Likuma grozījumi Saeimā tika pieņemti vienbalsīgi, 94 deputātiem balsojot “par”.

1 Politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību.

2 Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. pants.