Ja priekšvēlēšanu aģitācijā vai tās materiālā tiks izmantots mākslīgā intelekta sistēmas radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums – attēls, audio vai video saturs –, tad tas būs skaidri un nepārprotami jānorāda. Minēto prasību plānots attiecināt uz apmaksāto priekšvēlēšanu aģitāciju, paredz Saeimas komisijā 3. septembrī atbalstītais priekšlikums.
FOTO: Freepik.
Lai rastu atbilstošāko ietvaru mākslīgā intelekta regulējumam priekšvēlēšanu aģitācijā, Saeima rudens sesijā atsākusi skatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Topošajā regulējumā joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, uzsākot darbu rudens sesijā un pieaicinot iesaistītās institūcijas un ekspertus, pirms otrā lasījuma izskatīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Grozījumi paredz informēt vēlētājus par mākslīgā intelekta izmantošanu aģitācijas materiālu sagatavošanā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka mākslīgā intelekta sistēmas veidota priekšvēlēšanu aģitācija ir tāda, kuras izgatavošanai izmantots mākslīgā intelekta sistēmas veidots informācijas elements, neatkarīgi no tā, vai tas ir ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kas ticami atgādina personas, priekšmetus, vietas vai citus subjektus vai notikumus un lietotājam maldīgi šķiet autentisks vai patiess.
Tāpat ar mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanu aģitācijā saprotama audio, video, tērzēšanas vai cita veida nepastarpināta mākslīgā intelekta sistēmas mijiedarbība ar vēlētāju.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts – par realitāti ir kļuvis tas, ka mākslīgā intelekta sistēmas var ietekmēt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēka pamattiesības.
Vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās nedrīkst apdraudēt ar nekontrolētām mākslīgā intelekta sistēmām.
Minētais tiešā veidā sasaucas ar Eiropas Savienības (ES) centieniem definēt vienu no mākslīgā intelekta izmantošanas pamatprincipiem, proti, mākslīgais intelekts jāpārrauga cilvēkam, pausts likumprojekta anotācijā.
Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts paredz: ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatē, ka priekšvēlēšanu laikā aģitācijā izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas vai to radīti aģitācijas materiāli, biroja priekšnieks pieņem lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju. Attiecīgo lēmumu varētu pārsūdzēt tiesā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma virzīt uz otro lasījumu likumprojekta izstrādes darba grupas rosināto mākslīgā intelekta izmantošanas priekšvēlēšanu aģitācijā nosacījumu. Tas paredz: “Ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā vai aģitācijas materiālā tiek izmantots mākslīgā intelekta sistēmas radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums (attēls, audio vai video saturs), tas skaidri un nepārprotami norādāms.”
Tomēr ne viss, kas saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, būtu īpaši jānorāda. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 3. septembrī tika atbalstīts viedoklis, ka minētajai prasībai nebūtu pakļaujami tādi ar mākslīgā intelekta rīkiem veidoti vizuāli priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli, kuros iekļauta informācija par konkrēto rīku pielietojumu un kas nerada vērā ņemamu iespaidu uz aģitācijas saturu, piemēram, kur netiek uzlabota deputāta amata kandidātu sejas krāsa vai balss tembrs, izlīdzinātas grumbas, pieskaņots fona attēls u. c.
Turpretī ārpus pieļaujamā būtu jānosaka tādas manipulācijas, kas var radīt būtisku ietekmi uz vēlētāja izvēli. Par tādu uzskatāma, piemēram, dziļviltojumu izplatīšana, kur attēla, audio vai video formātā tiek nozagta deputāta amata kandidāta vai citas personas identitāte, lai tādējādi grautu konkrētā kandidāta reputāciju vēlēšanās.
KNAB ieskatā mākslīgā intelekta sistēmu manipulācijas ar tekstu vai teksta ģenerēšana, piemēram, lai veidotu deputātu kandidātu uzrunas, politisko partiju vēlēšanu programmas un citus aģitācijas materiālus, nebūtu iekļaujama topošajā regulējumā. Šāda pieeja izvēlēta, ievērojot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un likumprojekta izstrādes darba grupā izskanējušo viedokli, ka jau patlaban tekstu rediģēšanā un satura veidošanā tiek izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas, norāda KNAB. Savukārt, kā tika secināts likumprojekta izstrādes darba grupā, prasība iekļaut norādi par mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanu nesasniegtu sabiedrības informēšanas mērķi, jo, visticamāk, norāde būtu jāpievieno lielākajai daļai sagatavotās un izplatāmās rakstveida informācijas.
Svarīgu ar mākslīgā intelekta palīdzību radītu manipulāciju nodalīšana no mazsvarīgām uzskatāma par nozīmīgu soli likumprojekta virzībā, akcentē sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.
Vienlaikus politoloģe pauž: lai gan Saeimas komisija lēmusi aizliegt automatizētu sistēmu lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā no viltotiem sociālo mediju profiliem, respektīvi, pielietojot tā dēvētos botus, aizliegums jānosaka arī neautomatizētai minēto profilu izmantošanai, ar ko nodarbojas t. s. “troļļu fabrikas”. “Providus” ar priekšvēlēšanu aģitācijas regulēšanas jautājumiem strādā kopš organizācijas dibināšanas 2002. gadā.
Kopš 2024. gada maija Latvijā par mēģinājumiem ar dziļviltojumiem jeb viltotiem attēliem, video vai audio ietekmēt vēlēšanas paredzēta kriminālatbildība.
Krimināllikuma 90.1 pants to noteic par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politisko partiju vai to apvienību, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā vai vēlēšanu dienā. Par konkrēto noziedzīgo nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu.
Jau iepriekš Krimināllikumā bija noteikts: par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai vai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotajā tautas nobalsošanā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tika aktualizēts arī Saeimas komisijas sēdē, ir KNAB patlaban ierobežotās iespējas precīzi identificēt slēptu mākslīgā intelekta rīku pielietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos. To atzina arī biroja pārstāve Anna Aļošina.
Latvijā pašlaik nav vienas institūcijas, kas visaptveroši pārzinātu mākslīgā intelekta jomu. Atsevišķas iestrādes minētajā aspektā ir KNAB, Latvijas Universitātes Matemātikas un informācijas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijai un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram.
Tāpat nav skaidrs, cik ilgā laikā KNAB jāreaģē uz ziņām par neatļautiem mākslīgā intelekta izmantošanas gadījumiem aģitācijā. Tas, kā uzsvēra deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka atbilstoši priekšvēlēšanu perioda specifikai nepieciešama tiesībaizsardzības iestāžu tūlītēja reakcija un pārkāpuma novēršana.
KNAB piedāvā noteikt, ka biroja lēmuma par aģitācijas apturēšanu apstrīdēšana tiesā neaptur konkrētā lēmuma darbību.
Tas, ka KNAB nav paredzēts noteikts rīcības algoritms gadījumos, kad birojs saskaras ar informāciju par neleģitīmu mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, ir ievērojams trūkums likumprojektā. Turklāt joprojām nav definēts, kāda norāde par mākslīgā intelekta rīka pielietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos, kurus izvērtēs KNAB, uzskatāma par “skaidru un nepārprotamu”.
Saeima grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā otrajā lasījumā skatīs 12. septembrī. Galīgajā lasījumā tos plānots pieņemt līdz šī gada beigām, lai tie stātos spēkā pirms pašvaldību vēlēšanām nākamā gada jūnijā. Likums noteic, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laikposms no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai.
Mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana vēlēšanu ietekmēšanai ir līdz šim maz pētīts fenomens pasaules mērogā, kam nav visaptveroša tiesiskā regulējuma. Tomēr, kā secina KNAB, saskaņā ar pierādījumiem jau pašreiz konstatējama mākslīgā intelekta sistēmu visai plaša negodprātīga izmantošana vēlēšanās, tai skaitā nesen notikušajās vēlēšanās Slovākijā, Argentīnā un Polijā.
KNAB norāda: pasaulē visplašāk zināmie mākslīgā intelekta sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas precedenti saistīti ar prezidenta vai deputāta kandidāta, vai politiskās partijas augstāko amatpersonu identitātes izmantošanu.
Viens no zināmākajiem ar mākslīgā intelekta rīkiem radīto politiski motivēto dziļviltojumu piemēriem, uz ko norāda sabiedriskās politikas centrs “Providus”, ir ASV prezidenta Džo Baidena balss viltošana automātiskajos telefona zvanos viņa partijas vēlētājiem, aicinot nedoties uz novembrī gaidāmajām vēlēšanām. Turpretī ar nolūku vairot Džo Baidena konkurenta Donalda Trampa izredzes uzvarēt vēlēšanās tika izplatīts attēls, kurā viņš redzams kopā ar melnādainajiem atbalstītājiem. Pērn Eiropā plašu rezonansi izraisīja divas dienas pirms vēlēšanām Slovākijā publiskotais audio ieraksts, kurā viens no partiju līderiem runā par to, kā plāno pirkt balsis.
