FOTO: Freepik.
22. oktobrī stājas spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas ievieš kriminālatbildību par apzināti nepatiesas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu, izmantojot dziļviltojuma jeb “deep fake” tehnoloģiju, lai diskreditētu valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima.
Krimināllikums papildināts ar jaunu 90.2 pantu “Valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa Saeimā ietekmēšana, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju”.
Tas paredz, kas par apzināti nepatiesas, diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, lai apmelotu valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Saeima ir atbildīga par vairāku augstu valsts amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, kā arī atbrīvošanu vai atlaišanu. Tostarp parlaments lemj par Valsts prezidenta, Saeimas Prezidija locekļu, valsts kontroliera, tiesībsarga, Latvijas Bankas prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amata kandidātiem. Visas amatpersonas Saeima ievēlē, ieceļ vai apstiprina atklātā balsojumā. Arī valdībai, lai tā sāktu pildīt pienākumus, ir nepieciešams Saeimas uzticības balsojums.
Papildināt Krimināllikumu ar minēto normu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas 2024. gada 22. maija vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai uzsvēra: “Šo amatpersonu pilnvaru apjoms un to vadīto institūciju kompetence ir būtiska Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas pastāvēšanā un demokrātisko vērtību aizsardzībā. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka valsts augstākās amatpersonas amatu iegūst caurspdīgā, godīgā un tiesiskā procesā, bez neatļautas ietekmes.”
“Apzināti nepatiesas, diskreditējošas informācijas izgatavošana vai izplatīšana par valsts augstāko amatpersonu amata kandidātiem saistībā ar šo amatpersonu ievēlēšanas, iecelšanas vai apstirpināšanas procesu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, var radīt būtisku vai pat neatgriezenisku kaitējumu gan Latvijas valsts nacionālajām un starptautiskajām interesēm, gan sabiedrības interesēm,” uzsvēra Valsts prezidents.
Minētie grozījumi turpina jau iesākto vēršanos pret dziļviltojumu izmantošanu politisko un demokrātisko procesu ietekmēšanā.
Kā jau ziņots, šā gada 22. maijā stājas spēkā Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesta kriminālatbildība par vēlēšanu procesa ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju. Krimināllikums tika papildināts ar jaunu 90.1 pantu “Vēlēšanu procesa ietekmēšana, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju”.
Tas noteic, ka par apzināti nepatiesas un diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politisko partiju, to apvienību vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, dažu pēdējo gadu laikā ar dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par neatņemamu priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļu. “Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kā mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās. Šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai jau šobrīd, jo liela daļa potenciālo vēlētāju paši atzīst, ka nespēj atpazīt dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu.”
Plašāk par tēmu LV portālā >>
