SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
22. oktobrī, 2024
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Noziedzība

Būtiski samazināts politisko partiju nelikumīgā finansējuma slieksnis, no kura iestājas kriminālatbildība

Stājas spēkā 22.10.2024.

FOTO: Freepik.

Ar Krimināllikuma grozījumiem, kas stājas spēkā 22. oktobrī, tiek būtiski pazemināts pārkāpuma slieksnis politisko partiju finansēšanas jomā, kuru sasniedzot iestājas kriminālatbildība. Stingrāka regulējuma mērķis ir novērst politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, kas kropļo godīgu konkurenci starp politiskajiem spēkiem un tādējādi mazina sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā.

Turpmāk Krimināllikuma 288.2 panta pirmajā daļā paredzētās sankcijas būs piemērojamas, ja politiskā organizācija vai politisko organizāciju apvienība būs nelikumīgi finansēta ievērojamā apmērā, proti, ne mazāk kā desmit minimālo mēnešalgu kopsummā (2024. gadā tie ir septiņi tūkstoši eiro).

Sods, kas paredzēts par šādu pārkāpumu, ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.

Līdz šim Krimināllikums paredzēja, ka kriminālatbildība iestājas tad, ja politiskās partijas nelikumīgas finansēšana ir notikusi lielā apmērā – vismaz 50 minimālo mēnešalgu kopsummā (2024. gadā tie ir 35 tūkstoši eiro).

Turpmāk sankcijas par nelikumīgu politiskās partijas finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, ir noteiktas 288.panta otrajā daļā, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tikpat bargas sekas iestāsies arī par minētā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Tādi paši grozījumi veikti arī par Krimināllikuma 288.4 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu.

UZZIŅAI

Likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

20. pants

Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

23.1 panta pirmā daļa

 Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja noziedzīga nodarījuma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

 

Vienlaikus ar šiem grozījumiem no Krimināllikuma izslēgts 288.3 pants par starpniecību politiskās organizācijas nelikumīgā finansēšanā, secinot, ka starpnieks, kurš tieši politiskai partijai nodod nelikumīgu finansējumu, atbilst arī finansētāja pazīmēm.

Kādēļ bija nepieciešams ieviest bargāku sodu

Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, nelikumīga politisko organizāciju finansēšana izkropļo godīgas konkurences principus starp politiskajām partijām, kā arī mazina sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā.

Turpat secināts, ka līdzšinējais slieksnis, no kura iestājās kriminālatbildība par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, bijis par augstu.

Likumprojekta autori anotācijā atsaucas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja norādi, ka pašreizējās normas nerisināja situācijas, kad vairākas personas nelikumīgi iemaksāja summu līdz lielam apmēram, taču realitātē politisko partiju saņemtais finansējums jau pārsniedza lielu apmēru. “Turklāt attiecīgajā situācijā ir grūti pierādāms, ka minētās personas ir darbojušās grupā ar vienotu nodomu iemaksāt summu, kas pārsniedz lielu apmēru,” paskaidrots grozījumu anotācijā.

 

UZZIŅAI

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā 2023. gadā politiskajām partijām uzticas vien 12,51% iedzīvotāju, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2021. gadā.

Plašāk par tēmu >>

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI