Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Patenta iegūšana izgudrojumam un tā spēkā uzturēšana vai izgudrojuma patenta piešķiršana un tā spēkā uzturēšana izmaksā vairākus tūkstošus eiro.
LV portāla kolāža
Designed by Freepik
Vērtīgs intelektuālais īpašums, kas jāreģistrē
Rūpnieciskais īpašums līdzās autortiesībām, kas attiecas uz literāriem un mākslas darbiem, ir viens no intelektuālā īpašuma veidiem. Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos nav sniegts jēdziena "rūpnieciskais īpašums" skaidrojums. Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, kas stāsies spēkā 2016.gada 1.janvāri, rūpnieciskais īpašums definēts kā tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu patentiem (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, preču zīmēm un dizainparaugiem.
Iespējams, pirmajā mirklī šķiet, ka vērtīgs ir tikai izgudrojums, bet preču zīme un dizainparaugs ir mazsvarīgs. Tā nebūt nav, jo bieži vien konkrēto preci atpazīstam un atšķiram no līdzīgajām tieši pēc vizuālām pazīmēm, piemēram, iepakojuma. Ražotājam ir būtiski nostiprināt savas tiesības uz visa veida rūpniecisko īpašumu. Piemēram, patents tā īpašniekam dod tiesības uz laiku aizliegt citiem ražot un arī tirgot produktus, kurā iemiesots izgudrojums. Ja objektu vēlas aizsargāt Latvijā, reģistrēšana jāveic Patentu valdē. No idejas nozagšanas vai "nošpikošanas" nav pasargāts neviens. Ja objekts ir reģistrēts, savas tiesības ir vieglāk aizstāvēt.
"Ja objekts ir reģistrēts, savas tiesības ir vieglāk aizstāvēt."
Reģistrējot rūpniecisko īpašumu, tā īpašniekam jau sākotnēji jāsaprot, vai produktu paredzēts laist apgrozībā tikai Latvijas tirgū vai arī aiz valsts robežām. Ja reģistrācija veikta Latvijā, tad izgudrojums, preču zīme vai dizainparaugs ir aizsargāts tikai Latvijā.
Lai rūpnieciskā īpašuma objekts būtu aizsargāts citviet Eiropā un pasaulē, reģistrācija jāveic attiecīgās valsts atbildīgajā institūcijā vai arī starptautiskā institūcijā. Jāteic gan, ka šādas reģistrācijas izmaksas nav mazas. Piemēram, patenta iegūšana izgudrojumam un tā spēkā uzturēšana vai izgudrojuma patenta piešķiršana un tā spēkā uzturēšana izmaksā vairākus tūkstošus eiro. Attiecīgi pieteicējam jāspēj novērtēt, vai produkts būs pelnošs un ieguldītās izmaksas laika gaitā izdosies atgūt.
Par zaudējumiem varēs saņemt atlīdzību
Jaunais likums uzlabos rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmu, precizējot ar to saistīto procedūru norisi. Rodoties strīdus situācijām, tās atrisināt varēs īsākā laikā.
Klientu aizsardzībai paredzēta patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Tas nozīmē, ka varēs atgūt patentpilnvarnieka (pilnvarota pārstāvja rūpnieciskā īpašuma aizsardzības procedūrā) darbības vai tieši bezdarbības rezultātā radušos zaudējumus. Profesionālais patentpilnvarnieks atbild par tiesību aizskārumu, kaitējumu un zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ radušies personai, kuru viņš pārstāv vai kurai viņš sniedzis pakalpojumu, kā arī gadījumos, kad tiesību aizskārums, kaitējums vai zaudējumi radušies profesionālā patentpilnvarnieka vadībā strādājoša darbinieka vainas dēļ, kurš veicis tam uzdotos darba pienākumus, skaidro Patentu valdes pārstāvis Oskars Keišs.
Profesionālā patentpilnvarnieka atbildība būs ierobežota ar civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu. To noteiks apdrošināšanas līgumā, un apdrošinājuma summa nedrīkstēs būt mazāka par simts Latvijā attiecīgajā periodā noteiktajām minimālajām mēnešalgām. Piemēram, apdrošināšana segs zaudējumus, kas radīsies gadījumā, ja patentpilnvarnieks pārkāps konfidencialitāti vai neievēros pieteikšanas termiņus.
Piemēros civilprocesa principos balstītu procedūru
Noteiktus strīdus, kas rodas saistībā ar preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju un izgudrojumu patentu piešķiršanu, patlaban izskata Patentu valde. Ar nākamo gadu domstarpības risinās Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, kura administratīvi paliks Patentu valdes ietvaros, bet tiks veidota pēc jauniem principiem. Šobrīd Patentu valdes darbinieki paralēli tiešajiem darba pienākumiem darbojas arī Apelācijas padomē. Veidojot jauno Apelācijas padomi, pārņems labāko Rietumu praksi, un tā būs profesionālāka un efektīvāka. Pretendentus nākamā gada sākumā, pēc likuma stāšanās spēkā, paredzēts ir izvēlēties konkursa kārtībā, un tos amatā uz septiņiem gadiem iecels Ministru kabinets.
Strīdu izskatīšana būs Apelācijas padomes locekļu pamatpienākums, nesavienojot to ar citiem pienākumiem. Tas ļaus samazināt strīdu izskatīšanas procedūras ilgumu.
Strīdus situāciju risināšanai ar nākamo gadu piemēros civilprocesa principos balstītu procedūru līdzšinējā administratīvā procesa vietā. Par jauno kārtību skaidro Patentu valdes eksperts Jānis Ancītis: "Rūpnieciskais īpašums ir viens no īpašuma veidiem, un strīdi par to ir civiltiesiskas dabas. Strīdi, kas izskatāmi Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, pamatā attiecas uz privāttiesību jomu, tiem pārsvarā ir civiltiesisks raksturs, un administratīvā procesa piemērošana to izskatīšanā, kā arī pieņemto lēmumu pārskatīšanas procedūrā tiesā bieži nonāk pretrunā ar strīda būtību.
"Apdrošinājuma summa nedrīkstēs būt mazāka par 100 minimālajām mēnešalgām."
Pati būtiskākā izmaiņa, kas atkarībā no apstākļiem var būt un var nebūt ieguvums lietas dalībniekam, ir pāreja uz apelācijas padomes lēmumu civilprocesuālu pārskatīšanu tiesā, kas ir tikai loģiski, ja lēmums pats ir pieņemts procesā, kurš veidots pēc civilprocesa principiem. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu nevis pārsūdzēs, bet civilprasības kārtībā lūgs izskatīt no jauna."
Lai varētu īstenot jauno procedūru, veikti arī grozījumi Civilprocesa likumā, norāda Patentu valdē.
Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma stāšanās spēkā paredz izmaiņas vairākos jau šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos. Ar likumu saistītie normatīvo aktu projekti pieejami Patentu valdes mājaslapā.
