Bibliotēkām jaunas funkcijas. Sabiedriskajā apspriešanā vērienīgas izmaiņas likumā

Bibliotēku likums tika pieņemts 1998. gadā. Lai gan tajā ir bijuši grozījumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālajām izmaiņām, būtiskas pārmaiņas nav veiktas, līdz ar to daļa Bibliotēku likuma normu ir novecojušas un neatbilst faktiskajai situācijai, norādīts līdz 13. augustam sabiedriskajai apspriešanai nodotā grozījumu projekta anotācijā.

Likumprojekts paredz:

• paplašināt likuma mērķi un bibliotēku funkcijas atbilstoši situācijai mūsdienās;
• definēt bibliotēku tīklu;
• mazināt bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjomu;
• pagarināt bibliotēku akreditācijas termiņu no pieciem līdz sešiem gadiem;
• definēt bibliotēku kopkrājumu un nacionālo bibliotēku krājumu;
• precizēt bibliotēku direktoru un vadītāju kvalifikācijas prasības;
• atcelt prasības attiecībā uz bibliotēku materiālo un tehnisko pamatu un finansēšanas normatīviem.

“Trīs nozīmīgākie grozījumi skar Latvijas bibliotēku tīkla definīciju, bibliotēku funkciju paplašināšanu un to nacionālā krājuma ietvara pārdefinēšanu,” norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine. LNB bija pārstāvēta grozījumu izstrādes darba grupā un saskaņā ar likumu “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” ir visu Latvijas Republikas iespieddarbu glabātāja, nacionālo bibliogrāfisko resursu veidotāja un valsts bibliotēku sistēmas attīstības centrs.

Bibliotēka – informācijas, kultūras un sociālā atbalsta centrs

Līdztekus bibliotēku darbības modernizēšanai un pielāgošanai esošajai situācijai nozarē izmaiņu mērķis ir panākt, lai šo iestāžu sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām un būtu vienlīdz pieejami visiem iedzīvotājiem, informē par nozari atbildīgā Kultūras ministrija.

Bibliotēkas ir ne tikai vieta, kur saņemt interesējošo literatūru, grāmatas, bet arī informācijas, kultūras un sociālā atbalsta centrs.

Līdzās tradicionālo pakalpojumu sniegšanai bibliotēkas kļūst arī par publiskām pulcēšanās vietām, ieņemot nozīmīgu vietu sabiedrības un vietējās kopienas iedzīvotāju ikdienā, vēstīts likumprojekta anotācijā.

Tādējādi grozījumi paredz, ka likuma mērķis ir “ar bibliotēku starpniecību nodrošināt ikvienam brīvu un neierobežotu piekļuvi informācijai, zināšanām, kultūras mantojumam, atbalstīt izglītību un zinātni, sekmēt mūžizglītību, veicināt sabiedrības pilsonisko līdzdalību demokrātiskos procesos un valstiskuma stiprināšanā”. Savukārt patlaban likumā kā mērķis minēts “noteikt sabiedriskās attiecības bibliotēku jomā, lai nodrošinātu bibliotēku darbību un veicinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību”.

Tāpat likumprojekts paredz paplašināt bibliotēkas definīciju, nosakot, ka bibliotēka ir “ikvienam pieejama izglītojoša, informācijas, kultūras un sabiedriskās saskarsmes institūcija vai tās struktūrvienība ar pastāvīgu bibliotēkas krājumu un materiālo un tehnisko pamatu, kura veic šajā likumā noteiktās funkcijas”. Šobrīd likums noteic, ka bibliotēka ir “izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija vai tās struktūrvienība, kura veic šajā likumā noteiktās funkcijas un ir reģistrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā”.  

Noteiks, kas ir “bibliotēku tīkls”

Bibliotēku tīkls kā mērķtiecīgi organizēta iestāžu sistēma aptver visu valsts teritoriju, nodrošinot informācijas un zināšanu pieejamību visā valstī un tautsaimniecības nozarēs. Tomēr Bibliotēku likumā pašreiz nav definēts “Latvijas bibliotēku tīkls”, kaut arī attiecīgajā nozarē šāds koncepts un jēdziens pastāv un tiek lietots.

Grozījumi attiecībā uz bibliotēku tīklu paredz noteikt, ka:

• Latvijas bibliotēku tīkls ir samērīgs, saskaņots un vienots valsts, pašvaldību un privāto bibliotēku kopums, kas pārklāj visu valsts teritoriju;
  
• Latvijas bibliotēku tīklu veido Latvijas Nacionālā bibliotēka, publiskās bibliotēkas, augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas, speciālās bibliotēkas;
  
• Latvijas bibliotēku tīkla metodiskais, konsultatīvais un interešu pārstāvniecības centrs ir Latvijas Nacionālā bibliotēka;
  
• Latvijas bibliotēku tīkla darbību un pārklājumu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bibliotēku tipoloģiju un pakalpojumus nosaka Ministru kabinets.

Izmaiņas skaidri atspoguļo tīkla hierarhiju un mijiedarbību un stiprina LNB lomu tajā, definējot kā Latvijas bibliotēku tīkla metodisko, konsultatīvo un interešu pārstāvniecības centru, secina K. Kukaine.

Paplašina bibliotēku funkcijas

Pašlaik kā bibliotēku funkcijas likumā noteiktas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšana, bibliotēkas pakalpojumu sniegšana, iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšana, sistematizēšana, kataloģizēšana, bibliografēšana un saglabāšana.

Ar likumprojektu bibliotēku uzdevumi tiek ievērojami paplašināti, nosakot, ka to pamatfunkcijas ir: 

• kultūras mantojuma, proti, iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu krājuma, pārvaldība – uzkrāšana, veidošana, sistematizēšana, kataloģizēšana, bibliografēšana un saglabāšana;
  
• bibliotēkas krājumā esošās informācijas pieejamības un izmantošanas nodrošināšana, īstenojot daudzpusīga un sabiedrības vajadzībās balstīta bibliotēkas krājuma pārvaldību, un bibliotēkas pakalpojumu sniegšana;
  
• sabiedrības lasīšanas, medijpratības un informācijpratības veicināšana;
  
• demokrātisko procesu un sabiedrības pilsoniskās aktivitātes veicināšana un stiprināšana;
  
• publiskas, demokrātiskas, ikvienam pieejamas un iekļaujošas sabiedriskās saskarsmes vietas nodrošināšana;
  
• atbalsta sniegšana digitālo prasmju apguvē, valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanā;
  
• izglītības, zinātnes, mūžizglītības un kultūras procesu atbalstīšana un virzīšana.
  

Pašvaldību bibliotēkām (izņemot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas) papildus paredzēts veikt lokālās kultūrvides un kultūras mantojuma apzināšanu, veidošanu, saglabāšanu un popularizēšanu, tāpat arī atbalstīt vietējo kopienu un tās identitātes veidošanu un stiprināšanu.

“Funkciju paplašināšana likumā lielā mērā leģitimizē darbu, ko bibliotēkas jau īsteno sabiedrības zināšanu izaugsmei un demokrātijas procesu stiprināšanai valstī. Nozīmīgi ir arī nosaukt vārdā šobrīd tik svarīgo pašvaldību bibliotēku funkciju – atbalstu vietējās kopienas un tās identitātes veidošanai un stiprināšanai,” akcentē K. Kukaine.

Jauns jēdziens – “bibliotēku kopkrājums”

Ar grozījumiem plānots noteikt Bibliotēku likumā līdz šim nebijušu jēdzienu “bibliotēku kopkrājums”, visu Latvijas bibliotēku krājumu kopumu definējot par bibliotēku kopkrājumu un nacionālo bibliotēku krājumu ietverot kā daļu no bibliotēku kopkrājuma. Uz bibliotēku kopkrājumu, tai skaitā nacionālo bibliotēku krājumu, būtu attiecināmi vispārīgie bibliotēku krājuma veidošanas, pārvaldības un saglabāšanas noteikumi. Turpretī nacionālajam bibliotēku krājumam noteiktas īpašas krājuma pārvaldības un saglabāšanas prasības, jo šī bibliotēku kopkrājuma daļa veido nacionālo bagātību un ir saglabājama mūžīgi, pamatots likumprojekta anotācijā.

“Ne viss nacionālais bibliotēku krājums pašreizējā Bibliotēku likuma izpratnē ir paredzēts mūžīgai saglabāšanai. Atšķirībā no muzeju priekšmetiem, kam ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska, memoriāla un zinātniska vērtība, tie ir unikāli un vienīgie eksemplāri, bibliotēku krājumos esošie iespieddarbi ir tiražēti vairākos tūkstošos eksemplāru un Latvijas bibliotēkās nonāk lielā skaitā. Bibliotēku, it īpaši publisko, krājumi ir ļoti mainīgi un dinamiski – krājuma eksemplāri tiek nomainīti, norakstīti vai no jauna iekļauti bibliotēku krājumā atbilstoši lasītāju pieprasījumam, dinamikai un nolietojumam. Līdz ar to tiek ieviests jauns jēdziens – “bibliotēku kopkrājums” –, nodalot mūžsaglabājamo daļu jeb nacionālo bibliotēku krājumu,” paskaidro K. Kukaine.  

Liels solis, taču ne līdz galam

Jaunie grozījumi arī iniciē sakārtot nozares normatīvo aktu bāzi. Bibliotēku sfērā patlaban ir apjomīgs normatīvo aktu skaits – kopumā 10 Ministru kabineta noteikumi, kas regulē bibliotēku darbību, uzsver K. Kukaine. “Mūsdienu situācijā secināms, ka bibliotēku nozare ir pārregulēta un tās tiesiskais regulējums ir sadrumstalots. Tādēļ grozījumi likumā paredz atsevišķus noteikumus konsolidēt, kā arī citi zaudēs spēku līdz ar jauno grozījumu ieviešanu,” pauž LNB speciāliste. Vienlaikus viņa norāda: grozījumi paredz lielu attīstības soli nozarē, taču joprojām pastāv atsevišķi neizdiskutēti jautājumi, kuri nākotnē būs jārisina, piemēram, Latvijas Bibliotēku padomes lomas spēcināšana, turklāt svarīgi pilnībā pārskatīt bibliotēku akreditēšanas procesu valstī, lai virzītos uz bibliotēku sniegto pakalpojumu sabiedrībai kvalitatīvāku novērtējumu.

Saskaņā ar Latvijas kultūras datu portālā pieejamajiem statistikas datiem Latvijā 2024. gadā darbojās 1350 valsts, pašvaldību un privātās bibliotēkas: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 44 augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, 21 speciālā bibliotēka, 712 publiskās bibliotēkas, 572 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas.