Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Pixabay
Grozījumi Bibliotēku likumā, kas stājas spēkā 3. maijā, papildina normas, lai noteiktu Eiropas Padomes Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām atbilstošu tiesisko regulējumu. Likumā ir ietverta īpaši aizsargājamā Nacionālā bibliotēku krājuma definīcija un noteikti ierobežojumi rīcībai ar tajā ietilpstošajiem priekšmetiem.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Bibliotēku likuma atbilstību Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, kā arī, ņemot vērā grozījumus Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2021. gada 2. februārī un nosaka sodus par nelikumīgām darbībām ar valsts aizsargātajiem kultūras priekšmetiem un senlietām, norādīts anotācijā.
Uzzini vairāk >>
Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites novēršana ir aktuāla problēma visā pasaulē, it īpaši dažādās bruņotu konfliktu zonās, iepriekš norādījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu uzrauga darījumus ar Latvijas nekustamajiem un kustamajiem kultūras pieminekļiem.
Ar grozījumiem Bibliotēku likumā 19. pants papildināts ar 6.1 daļu, nosakot, ka Nacionālajā bibliotēku krājumā aizliegts iekļaut tādus iespieddarbus un citus dokumentus, kuri iegūti prettiesiskā ceļā, tostarp nozagti citā valstī vai izvesti, pārkāpjot tās valsts tiesību aktus, kura klasificējusi, definējusi vai īpaši atzinusi tos par kultūras vērtību atbilstoši Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Pirms iespieddarba vai cita dokumenta iekļaušanas Nacionālajā bibliotēku krājumā, bibliotēkai publiski pieejamajos zagtu kultūras priekšmetu reģistros pēc iespējas būs jāpārbauda, vai šis iespieddarbs vai cits dokuments nav iegūts prettiesiskā veidā.
Ņemot vērā, ka Bibliotēku likums līdz šim nedefinēja, kas ir īpaši aizsargājami Nacionālā bibliotēku krājuma dokumenti, definīcija tiek noteikta ar šiem grozījumiem.
Likuma 19.1 pantā noteikts, ka īpaši aizsargājamais bibliotēkas krājums ir Nacionālā bibliotēku krājuma daļa, kurā var ietilpt šādi dokumenti: seniespiedumi, kuri izdoti latviešu valodā līdz 1855. gadam un citās valodās – līdz 1850. gadam; bibliotēku speciālo krājumu daļas līdz 1950. gadam (tostarp trimdas izdevumi); vienīgie eksemplāri (gan analogi, gan digitāli radītie rokraksti, fotogrāfijas, audiovizuālie materiāli, zīmējumi, skices, rasējumi, foto negatīvi, grafikas, nošizdevumi, kartogrāfiskie materiāli un citi izdevumi); arhīva eksemplāri (tai skaitā digitālie); eksemplāri ar unikāliem autogrāfiem un citiem manuāliem ierakstiem, unikāliem iesējumiem, ekslibriem un spiedogiem.
Likuma 19.2 pants nosaka rīcību ar īpaši aizsargājamiem Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentiem. Tos aizliegts bojāt, iznīcināt, nelikumīgi pārvietot, tostarp pārsūtīt. Likums arī aizliedz atsavināt, iegādāties vai citādi iegūt īpašumā nelikumīgi iegūtus īpaši aizsargājamus Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentus.
Īpaši aizsargājamu Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentu drīkst atsavināt, ja par nodomu atsavināt īpašnieks ir paziņojis kompetentajai valsts iestādei.
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir pirmpirkuma tiesības attiecībā uz īpaši aizsargājamu Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentu.
Īpaši aizsargājamus Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentus aizliegts izvest ārpus Latvijas, ja nav saņemta kompetentās valsts iestādes atļauja. To izvešana ārpus Latvijas pieļaujama tikai uz laiku – eksponēšanas, restaurācijas, izpētes vai citā ar dokumentu saglabāšanu un popularizēšanu saistītā nolūkā.
Par nelikumīgā apritē nonākušu vai pazudušu īpaši aizsargājamu Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentu tā glabātāja institūcijai nekavējoties jāpaziņo kompetentajai valsts iestādei.
Papildinot 27. pantu ar 1.1 un 1.2 daļu, noteikts Latvijas Bibliotēku padomes sastāvs.
Padomes sastāvā ir 17 locekļi – četri valsts nozīmes bibliotēku pārstāvji; seši reģionu galveno bibliotēku pārstāvji; trīs bibliotēku nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji; viens bibliotēku nozares izglītības iestādes pārstāvis; viens Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis; viens ar bibliotēku nozari saistītas valsts pārvaldes institūcijas pārstāvis un viens Kultūras ministrijas pārstāvis.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
