Pašlaik Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīta likumprojekta 11. versija, kas pēc pārstrādes Tieslietu ministrijā apstiprināta gan Saeimas Juridiskajā, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Izstrādāts likumprojekts “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”, kas paredz nostiprināt Latvijas Dievturu sadraudzes garīdznieku tiesības slēgt laulības ar juridisku spēku, regulēt sadraudzes svētnieku tiesības veikt kapelānu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ārstniecības aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kā arī noteikt citas valsts un Latvijas Dievturu sadraudzes attiecības regulējošās normas.
2023. gadā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas noteica, ka dievturu garīdznieki varēs slēgt laulības ar juridisku spēku. Vienlaikus stājās spēkā saistošie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas paredzēja, ka dievturu konfesijas garīdznieka tiesības salaulāt stājas spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju.
Likumprojekts “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” izstrādāts, lai regulētu iepriekš minētās Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, tai skaitā nodrošinot sadraudzes garīdzniekiem Civillikumā piešķirtās tiesības noslēgt laulības ar juridiskām sekām.
Likumprojektā “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” skaidroti tajā lietotie termini.
Tā, piemēram, norādīts, ka sadraudzes vadītājs ir tās dižvadonis, kas stājies amatā un vada sadraudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību, svētnīca ir celtne, kas būvēta vai pielāgota reliģiskās darbības noturēšanai, savukārt sadraudzes svētnieks ir garīdznieku sarakstā iekļautais garīdznieks.
Tāpat likumprojektā atrunāts sadraudzes statuss, nosakot, ka attiecībās ar valsti to pārstāv tās vadītājs (dižvadonis).
Attiecībā uz tiesībām laulāt likumprojekts paredz, ka tiesīgi laulāt ir sadraudzes svētnieki, kam sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo sadraudzes svētnieku sarakstā.
Likumprojekts regulē arī sadraudzes kapelānu garīgo darbību. Noteikts, ka sadraudzes svētniekiem ir tiesības veikt kapelānu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.
Skaidrots, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos militārajā dienestā esošajām personām ir tiesības saņemt sadraudzes svētnieka garīgo aprūpi un piedalīties sadraudzes reliģiskajā darbībā, ja vien tas nekavē militārā dienesta pienākumu izpildi.
Ar likumprojektu plānots regulēt sadraudzes dibināto izglītības iestāžu darbību, paredzot, ka sadraudzes dibinātajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka sadraudze. Tāpat attiecīgajām iestādēm noteiktas tiesības uz to reģistrāciju un izglītības programmu licencēšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Norādīts, ka sadraudzes dibinātajās izglītības iestādēs un tajās īstenotajās izglītības programmās sadraudzei ir tiesības izglītot savus svētniekus un sagatavot savai reliģiskajai darbībai nepieciešamos darbiniekus.
Likumprojekts paredz arī noteikt sadraudzes attiecības ar darbiniekiem. Minēts, ka darba tiesiskajās attiecībās sadraudze ir tiesīga balstīties uz darbinieka reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties saskaņā ar sadraudzes vērtībām.
“Latviskā dievestība kā latviskās dzīvesziņas tikumisko vērtību kodols ir izteikts pasaulē neatkārtojamā tēlu un dzejas formā, kam saknes rodamas indoeiropiskās kultūras un dievestīgā mantojuma vissenākajās dzīlēs. Katra tauta, kurai ir šāds mantojums, lepojas ar savu senču un tautas apzinīgās daļas izloloto un augsti izkopto garīgās kultūras tradīciju kopumu. Tā pašsaprotama daļa ir tautas radīta dievestība, kas apliecina tās intelektuālās izaugsmes līmeni līdzvērtīgi tautām, kurām ir savas nacionālās reliģijas un līdz ar to sava īpaša nacionālā identitāte,” LV portālam stāsta Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis Andrejs Broks.
Viņš norāda, ka Latvijas Dievturu sadraudzes likuma pieņemšana no valsts puses apliecinās senās, Latvju dainās un citās garamantās saglabātās latviskās dievestības (reliģijas) īpašo nozīmi latviešu tautas garīgās nemateriālās kultūras mantojumā, kuru kopš Latvijas valsts nodibināšanas kopj un uztur sadraudze. Turklāt Latvijas Dievturu sadraudzes likums, kā uzsver A. Broks, uzskatāms par turpinājumu senajām paražu tiesībām.
Jāpiebilst, ka likumprojekta anotācijā akcentēta arī tā iespējamā pozitīvā ietekme uz tūrismu.
“Likumprojekts tieši neietekmē tautsaimniecību, bet tas var veicināt kultūras un reliģiskā tūrisma attīstību, sekmējot dievturu reliģiskās tradīcijas un latviskā mantojuma atpazīstamību,” pausts anotācijā.
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis A. Broks LV portālam atklāj, ka Latvijas Dievturu sadraudzes likumprojekta izstrāde tika uzsākta jau 2022. gadā. Pašlaik Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīta likumprojekta 11. versija, kas pēc pārstrādes Tieslietu ministrijā apstiprināta gan Saeimas Juridiskajā, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Konkrētais likumprojekts, kā skaidro A. Broks, veidots, reaģējot uz Saeimas Juridiskā biroja prasību, lai stātos spēkā jau pieņemtā norma Civillikuma 51. pantā par sadraudzes svētnieku tiesībām laulāt kā valsts deleģētu pienākumu ar juridisku spēku atbilstoši latvisko godu tradīcijām.
