Saliedēta sabiedrība ir sabiedrība, kas darbojas visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnās pret sociālo atstumtību, veido piederības sajūtu, veicina uzticēšanos un nodrošina tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa.
“Saliedēta sabiedrība ir būtisks valsts iekšējās drošības faktors, taču mūsu saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga – tā ir vispārīga, nesniedz izpratni par risināmajām problēmām, vēlamo situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem. Politikas plānošana un īstenošana ir sadrumstalota un nekoordinēta, netiek apzināti ieguldītie līdzekļi. Sagaidām, ka ieviešot revīzijas ieteikumus, KM politika saliedētai sabiedrībai būs skaidra, mērķtiecīga, ar efektīvu koordinācijas un sadarbības mehānismu, un sabiedrībai tiks sniegta skaidra un izsmeļoša informācija par paveikto, sasniegto un politikas īstenošanai izlietoto finansējumu,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Latvijā par saliedētas sabiedrības jomas politiku no 2011. gada atbildīga ir KM. Valdība ir apstiprinājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (Pamatnostādnes 2021–2027). No 2001. gada darbojas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kam jāīsteno attīstības plānošanas dokumentiem atbilstoši pasākumi sabiedrības integrācijā. Vispārīgas, neskaidras politikas apstākļos SIF daļēji pilda arī politikas veidotāja lomu. “Izveidojusies savdabīga situācija, ka politiķu iesaiste politikas īstenošanā ir aktīvāka nekā politikas veidošanā, jo SIF padomē darbojas Ministru prezidenta pārstāvis un pieci ministri,” norāda I. Vilka.
Saliedētas sabiedrības politika skar plašu nozaru, valsts institūciju, pašvaldību un organizāciju loku, taču KM trūkst efektīva sadarbības mehānisma ar tiem, kas nodarbojas ar sociālās iekļaušanās, izglītības, nodarbinātības un citiem jautājumiem. Pamatnostādnes 2021–2027 aptver tikai KM kompetences, neskarot citu iestāžu pasākumus un neiekļauj tos kopējā stratēģijā.
- Saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju, tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība.
Taču Pamatnostādņu 2021–2027 rīcības plānos nav skaidri noteikts, kādas problēmas tie risina un kuras sabiedrības grupas ietekmē. Vēl nav ieviesta prakse novērtēt politikas, īstenoto pasākumu ietekmi ilgākā termiņā un dinamikā. KM dati ir nepilnīgi un nesistemātiski, padarot analīzi un salīdzināšanu neiespējamu. Nav arī skaidrs, vai tiks izmantoti SIF radītie Sabiedrības saliedētības radara rādītāji. Vienlaikus jānorāda, ka saistībā ar saliedētas sabiedrības jomu no 2014. līdz 2024. gadam veikti vairāk nekā 110 zinātniski pētījumi un iestāžu pasūtīti pētnieciskie darbi par vismaz 17 milj. eiro.
- Nav skaidrs kopējais valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums jomai.
NAP 2021–2027 indikatīvi paredzēti vismaz 24 milj. eiro gadā, savukārt Pamatnostādnēs 2021-2027 KM indikatīvi iezīmēti 42 milj. eiro visam periodam. Liela daļa līdzekļu tiek piesaistīta no ES fondiem vai pieprasīta prioritāro pasākumu ietvaros ik gadu.
- Lai veicinātu vienotu politiku un koordinētu institūciju sadarbību, izveidota Pamatnostādņu uzraudzības padome ar vairāk nekā 20 locekļiem, taču tās darbība ir pasīva un ierobežota informatīvā līmenī.
Revīzijā secināts, ka padome nepilda visus uzdevumus un neizmanto piešķirtās pilnvaras, līdz ar to tās darbības efektivitāte ir apšaubāma. Arī sabiedrības līdzdalība politikas plānošanā nesasniedz gaidīto efektu – KM iesaiste ir nepietiekama, un process pārvēršas par formālu procedūru, kas patērē gan ministrijas, gan iedzīvotāju resursus bez reāliem uzlabojumiem. Kritiski trūkst atgriezeniskās saites – cilvēki netiek informēti, kāpēc viņu priekšlikumi tiek vai netiek ņemti vērā. Uzticība valsts pārvaldei un sabiedrības iesaiste ir atkarīga no pozitīvas pieredzes, tāpēc ir jāpārskata līdzdalības mehānismi, padarot tos jēgpilnus un efektīvus.
- Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir būtiskas sabiedrības saliedētībai, taču mācību sistēma nav jēgpilni koordinēta.
Mācības nesaskaņoti organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), KM, Labklājības ministrija (LM), SIF, Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī pašvaldības. Trūkst pilnīgu datu par mācību programmām, mērķa grupām, rezultātiem un finansējumu. Dažādās institūcijās noteiktie atšķirīgie nosacījumi rada nevienlīdzību un neskaidrību mācību dalībniekiem un izglītības iestādēm, turklāt bez centralizētas uzraudzības nevar novērtēt programmu efektivitāti. Valsts kontrole aicina ieviest vienotu stratēģiju un koordināciju, jo valodas apguve ir ne tikai izglītības, bet arī drošības, imigrācijas, nodarbinātības un integrācijas jautājums.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot:
1. Saliedētas sabiedrības politika būs skaidra un mērķtiecīga ar noteiktām prioritātēm, mērķa grupām un pasākumiem, nodrošināta skaidra institūciju loma, koordinācija, un sabiedrības iesaiste lēmumos.
2. Tiks izveidota pārskatāma uzraudzības sistēma ar identificētiem rādītājiem, apkopotiem datiem, tajā skaitā par izlietoto finansējumu, ar analīzi, izvērtējamu un institūciju sadarbību. Būs efektīvāka uzraudzība.
3. Tiks izveidota efektīva, koordinēta latviešu valodas apguves sistēma. Novērsta uzdevumu pārklāšanās, pilnveidota mācību metodika, un mācības būs pieejamības visām mērķa grupām.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums, ieteikumu ieviešanas grafiks, infografika.
