Par Latgales vēstniecības GORS stratēģisko nozīmi Latgales reģionā un pārvaldību valsts kultūrpolitikas kontekstā
Godātie adresāti,
Nacionālā kultūras padome* (turpmāk – Padome), izvērtējot aktuālās norises Rēzeknē saistībā ar SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” (turpmāk – Latgales vēstniecība GORS) un plašākā kontekstā valsts un reģionu kultūrpolitikai stratēģiski nozīmīgu kultūras objektu pārvaldību un to ilgtspējīgu attīstību un aizsardzību, vērš uzmanību uz sekojošiem jautājumiem un lūdz tos izvērtēt savas kompetences ietvaros.
- Latgales vēstniecības GORS stratēģiskā nozīme Latgales reģionā
Padome īpaši uzsver Latgales vēstniecības GORS stratēģisko nozīmi Latgales reģionā – šī koncertzāle ir ne vien kultūras pasākumu norises vieta, bet arī latviskās un latgaliskās kultūras, profesionālās mākslas pieejamības, starptautiskās atpazīstamības un sabiedrības saliedētības balsts Latgales reģionā. Latgales vēstniecības GORS loma Latgalē ir valstiski nozīmīga un nav reducējama uz vietēja līmeņa saimnieciskiem jautājumiem, tādēļ Padome aicina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību turpmākajās diskusijās par SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” pārvaldību un turpmāko attīstību iesaistīt Kultūras ministrijas un Latvijas Mūzikas padomes ekspertus, lai nodrošinātu ilgtspējīga, caurspīdīga un valsts kultūrpolitikas stratēģiskiem mērķiem atbilstoša attīstības modeļa izstrādi.
- Pašvaldības atbildība autonomo funkciju īstenošanā
Padome vērš uzmanību uz Pašvaldību likuma (turpmāk – Likums) 4. panta pirmās daļas 5. punktu, kas nosaka, ka pašvaldības uzdevums ir “sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm”, kā arī uz šī Likuma 8.panta otro daļu un pirmās daļas 3. punktu, kas nosaka, ka valstspilsētu pašvaldības “piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā”.
Padome aicina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) un citas kompetentās institūcijas izvērtēt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcību saistībā ar Pašvaldību likuma izpildi, savukārt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību – nodrošināt šajā un citos minētajos likumos noteikto saistību pilnvērtīgu izpildi, kā arī atbildīgu, profesionālu un valsts kultūrpolitikas mērķos balstītu Latgales vēstniecības GORS un SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” darbību un pārvaldību.
- SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” pārmaiņu vadība un tās tiesiskums
Padome aicina VARAM izvērtēt pārmaiņu vadības procesa SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” tiesiskumu, tai skaitā lēmumu par tās direktores Diānas Zirniņas atstādināšanu no amata, izvairīšanos no dokumentu un informācijas sniegšanas un to sniegšanas novilcināšanu, kā arī lēmumu pieņemšanas atbilstību normatīvajam regulējumam, labas pārvaldības principiem, kā arī valsts ilgtermiņa kultūrpolitikas un reģionālās politikas mērķiem un uzdevumiem, tostarp pašvaldības kompetencē esošajiem.
- Nepieciešamība pilnveidot normatīvo bāzi
Padome aicina likumdevēju un Ministru kabinetu sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām izvērtēt iespēju pilnveidot likumdošanu, lai nodrošinātu skaidru, ilgtspējīgu un valstiski koordinētu stratēģiski nozīmīgu kultūras objektu aizsardzību, kas tos pasargātu no īstermiņa politisku vai fiskālu lēmumu ietekmes. Padomes ieskatā šāda rīcība ir būtiska valsts kultūras drošības un reģionālās attīstības kontekstā.
Padome pēdējā laika notikumos kopumā saredz būtiskus riskus Latvijas Republikas Satversmē definētās nacionālas valsts principiem un virknē likumu noteiktajam pienākumam kopt Latvijas pamatvērtības – Latvijas kultūru, mantojumu un valodu. Plašāku politisku procesu kontekstā pārmaiņu vadība un plašsaziņas medijos izskanējusī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības “vēlme pēc vairāk austrumu repertuāra” Latgales vēstniecībā GORS ir tikai viens no aspektiem, kas aplūkojams arī kontekstā ar citiem latvisko identitāti mērķtiecīgi mazinošiem pasākumiem Latgales reģionā, piemēram, Latgales Centrālās bibliotēkas Ceriņu filiālbibliotēkas, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja reorganizāciju un citiem. Padomes ieskatā šī rīcība rada pamatotas bažas par mērķtiecīgu hibrīdapdraudējumu latviskajām un latgaliskajām vērtībām.
Padome aicina visas iesaistītās institūcijas uz starpinstitucionālu dialogu un atbildīgu rīcību, lai nodrošinātu Latvijas kultūrtelpas ilgtspēju un stratēģiski nozīmīgu kultūras institūciju aizsardzību ilgtermiņā, kā arī novērstu apdraudējumus, kādus rada un nākotnē var radīt patvaļīga, Latvijas Republikas Satversmi, likumus un politikas dokumentus ignorējoša rīcība.
Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja M. Pavlova
* Nacionālā kultūras padome (NKP) ir Kultūras ministrijas sabiedriska konsultatīva institūcija kultūras nozaru un kultūrpolitikas jautājumos. NKP darbojas kā sabiedriska sadarbības platforma, kuras mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un kultūras mantojuma nozaru attīstību Latvijā sabiedrības interesēs, veidojot dialogu starp dažādu nozaru stratēģiju un politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību.
Padomes locekļi:
Anda Laķe, Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomes locekle;
Baiba Moļņika, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre;
Dace Jurka, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības valdes locekle;
Dagnija Baltiņa, biedrības “Laiks kultūrai” valdes priekšsēdētāja;
Dzidra Šmita, Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja;
Edvīns Krieviņš, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs;
Egīls Šēfers, Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētājs;
Gatis Didrihsons, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs;
Gints Grūbe, Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs;
Ģirts Majors, Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs;
Ināra Bula, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja;
Ināra Dundure, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” padomniece izglītības un kultūras jautājumos;
Inga Brūvere, biedrības “Latvijas Radošo savienību padome” valdes priekšsēdētāja;
Ingūna Slaidiņa, Arhīvu padomes priekšsēdētāja;
Ints Teterovskis, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja vietnieks;
Iveta Derkusova, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja;
Karine Kalniņa, Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja;
Kaspars Kondratjuks, biedrības “Kaņepes laikmetīgās kultūras centrs” radošais direktors;
Krišjānis Sants, biedrības “Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija” valdes loceklis;
Lolita Tomsone, biedrības “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore;
Maija Pavlova, Latvijas Teātra padomes priekšsēdētāja;
Miks Magone, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Hanzas Perons” mākslinieciskais direktors;
Regīna Kaupuža, Latvijas Dejas padomes priekšsēdētāja;
Renāte Punka, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja;
Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore;
Solvita Krese, Latvijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja;
Uldis Lipskis, Kultūrizglītības padomes priekšsēdētājs;
Valts Ernštreits, Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes loceklis, lībiešu kopienas pārstāvis.
