Uzticēšanās pētījums: cilvēkus uzrunā saprotami, pierādījumos balstīti lēmumi un cieņpilna komunikācija

OECD pētījums par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām (Survey on Drivers of Trust in Public Institutions – 2024 Results. Building Trust in Complex Policy Environment) tika veikts 2023. gada oktobrī un novembrī 30 organizācijas dalībvalstīs.1

Iedzīvotāju aptaujas pirmo reizi tika veiktas 2021. gadā, kad uz Covid-19 pandēmijas ierobežojumu un tai sekojošā dezinformācijas viļņa fona pieauga sabiedrības neapmierinātība ar demokrātisko institūciju spēju risināt globālas krīzes.

2021. gada pētījuma rezultāti plašāk atspoguļoti arī LV portāla publikācijās >>

2023. gada aptauju jautājumi veidoti tā, lai varētu salīdzināt pēdējos divos gados notikušās pārmaiņas un tendences sabiedrībā.

Visvairāk uzticas policijai, vismazāk – politiskajām partijām

Uzticēšanās parlamentam – Latvijā pieaug, OECD valstīs sarūk

Pretēji vispārējai tendencei uzticēšanās rādītājiem nacionālajam parlamentam samazināties (OECD dalībvalstīs tie ir kritušies par 2,78 procentpunktiem) Latvijā uzticība Saeimas darbam palielinājusies par 3,94 procentpunktiem, sasniedzot 28,72%. Tomēr sabiedrības uzticēšanās nacionālajam parlamentam Latvijā joprojām ir par 11,88 procentpunktiem zemāka nekā OECD valstīs – parlamentam Latvijā neuzticas 53,81% pētījuma dalībnieku. Minētais rādītājs nav vissliktākais, jo savam parlamentam vēl vairāk neuzticas Čehijā (71,10%), Slovēnijā (57,87%) un Lielbritānijā (56,86%).

Latvijā palielinājusies uzticība arī valdībai, savukārt OECD valstīs tā ir samazinājusies

OECD valstīs vērojama tendence mazāk uzticēties nacionālajām valdībām – vidējais uzticēšanās rādītājs ir krities par 2,1 procentpunktu. Turpretī Latvijā tas ir pieaudzis par 4,22 procentpunktiem, sasniedzot 28,72%, taču arvien atpaliek no attīstīto valstu vidējā rādītāja par mazliet vairāk nekā 10 procentpunktiem un ir viens no viszemākajiem. Vēl mazāk savai valdībai 2023. gadā, kad tika veikts pētījums, uzticējās tikai Lielbritānijā – 26,65%.

Latvijā pieaugusi uzticēšanās civildienestam, OECD dalībvalstīs tā sarukusi

Uzticība civildienestam parasti ir augstāka nekā politiskajām institūcijām, tomēr kopš 2021. gada arī šis rādītājs OECD dalībvalstīs ir samazinājies par gandrīz pieciem procentpunktiem. Pretēja tendence novērota Latvijā, kur uzticēšanās civildienesta darbam palielinājusies par 4,11 procentpunktiem, sasniedzot 39,31%. Tas ir par 6% zemāks rādītājs, nekā vidējais, taču situācija OECD valstīs ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Čīlē civildienestam uzticas vien 24% iedzīvotāju, savukārt Īrijā – 66,5%.

Gan Latvijā, gan OECD valstīs samazinājusies uzticība vietvarām

Ņemot vērā, ka pašvaldības atrodas tuvāk saviem iedzīvotājiem un ir vieglāk sasniedzamas, tās galvenokārt bauda lielāku sabiedrības uzticību nekā parlaments un nacionālā līmeņa valdība, taču pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējos gados OECD dalībvalstīs par teju diviem procentpunktiem sarukusi arī uzticība vietvarām. Neliels kritums fiksēts arī Latvijā, kur 2023. gadā pašvaldībām uzticējās 41,1% iedzīvotāju. Vienlaikus attiecīgais rādītājs tikai nedaudz atpaliek no attīstīto valstu vidējā, proti, par nepilniem četriem procentpunktiem. Vairāk cilvēku vietvarām uzticas Čehijā (63%), bet vismazāk – Kostarikā un Kolumbijā –, kur tām uzticas nedaudz vairāk par 33%.

Latvijā pieaugusi uzticēšanās tiesām un tieslietu sistēmai

Pretēji OECD valstīm, kur uzticība tiesām un tieslietu sistēmai samazinājusies par 2,81 procentpunktu, Latvijā tā palielinājusies par 4,36 procentpunktiem. Latvijas rādītājs atpaliek no OECD vidējā par 5,73 procentpunktiem, tomēr tuvojas attīstīto valstu rezultātiem (2021. gadā atšķirība bija 13 procentpunkti). Visaugstākā uzticēšanās tiesām un tieslietu sistēmai konstatēta Norvēģijā (77,45%), bet viszemākā Čīlē, kur tai uzticas tikai katrs ceturtais iedzīvotājs (25,43%).

Visvairāk uzticas policijai

No pētījumā aplūkotajām valsts institūcijām OECD dalībvalstu iedzīvotāji visvairāk uzticas policijai – vidēji 62,87%. Pēc tam ir tiesas un tieslietu sistēma, kurai uzticas 54,1% pētījuma dalībnieku. Arī Latvijā policijai uzticas visvairāk – 51,59% respondentu. Jāakcentē, ka OECD valstīs konkrētais rādītājs divu gadu laikā sarucis par 4,23 procentpunktiem, savukārt Latvijā tas ir saglabājies gandrīz nemainīgs. Arī šajā ziņā situācija OECD dalībvalstīs ir atšķirīga, respektīvi, policija visaugstāko uzticību bauda Somijā (87%), bet viszemāko – Kolumbijā (39,28%).

Viszemākā uzticība politiskajām partijām

Cilvēki vismazāk uzticas politiskajām partijām. Minētā tendence OECD valstīs saglabājusies vairāk vai mazāk līdzīga, kur tām uzticas vidēji 24% iedzīvotāju. Latvijā konkrētais rādītājs ir divas reizes zemāks – partijām uzticas vien 12,51%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2021. gadā. Politiskajām partijām vēl mazāk uzticas tikai Lielbritānijā (12,38%), turpretī visvairāk – Čehijā (37,79%).

Latvijā salīdzinoši augsta uzticība starptautiskajām organizācijām

Starptautiskajām organizācijām OECD dalībvalstīs uzticas vidēji 43,6% iedzīvotāju, bet Latvijā – 41,40%. Visvairāk tām uzticas iedzīvotāji Īrijā – 63,67%, savukārt vismazāk – Lielbritānijā (24,91%).

Valsts nodrošināto pakalpojumu novērtējums

OECD valstīs mazinās apmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu

Pētījuma rezultāti liecina, ka divu gadu laikā ievērojami kritusies OECD valstu iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu. Salīdzinot ar 2021. gadu, kad ar valsts nodrošinātajiem medicīnas pakalpojumiem bija apmierināti vidēji 61,7% OECD dalībvalstu iedzīvotāju, 2023. gadā rādītājs krities par 9,28 procentpunktiem. Arī Latvijā par 4,17 procentpunktiem palielinājusies iedzīvotāju neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu. Ja 2021. gadā Latvijā 31,2% iedzīvotāju norādīja, ka veselības aprūpes sistēma viņus apmierina, tad 2023. gadā tādu bija tikai 28,88%. 55,77% respondentu Latvijā atzina, ka veselības aprūpes sistēma viņus neapmierina (2021. gadā šādu viedokli pauda 51,6%).

Salīdzinājumam: vismazāk iedzīvotāju, kuri jūtas apmierināti ar veselības aprūpes sistēmu, ir Īrijā (25,85%), turpretī visaugstāko apmierinātības līmeni ar medicīnas pakalpojumiem valstī uzrādījuši Beļģijas iedzīvotāji (80,71%).

Latvijā pieaug neapmierinātība ar izglītības sistēmu

Apmierinātība ar izglītības sistēmu OECD dalībvalstīs kopumā saglabājusies stabila (57%), ko nevar apgalvot par Latviju, kur apmierinātības rādītājs samazinājies par 4,24 procentpunktiem. Latvijā ar izglītības sistēmu ir apmierināti 37,96% iedzīvotāju (2021. gadā – 42,2%), bet nav apmierināti 45,23% (2021. gadā – 39,4%). Tas nozīmē, ka divu gadu laikā iedzīvotāju īpatsvars, kuri nav apmierināti ar norisēm izglītības jomā, palielinājies par gandrīz sešiem procentpunktiem. Vēl zemāks apmierinātības ar izglītības sistēmu rādītājs ir tikai Grieķijā (37,08%). Savukārt Somijā tas ir visaugstākais – vairāk nekā 80% somu pauduši apmierinātību ar izglītības sistēmu savā valstī.

Latvijā augsts apmierinātības rādītājs ar administratīvajiem pakalpojumiem

62,96% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar valstī nodrošinātajiem administratīvajiem pakalpojumiem, kā, piemēram, personu apliecinošu dokumentu saņemšanu, dzimšanas reģistrāciju, pieteikšanos pabalstiem. Attiecīgais rādītājs ir samērā tuvs OECD valstu vidējam – 65,69%. Gan Latvijā, gan OECD dalībvalstīs apmierinātības rādītājs, salīdzinot ar 2021. gadu, saglabājies stabils, uzrādot kritumu viena procentpunkta robežās.

Salīdzinājumam: visvairāk iedzīvotāju pauduši apmierinātību ar valsts nodrošinātajiem administratīvajiem pakalpojumiem Luksemburgā (85,42%) un Igaunijā (83,24%), bet vismazāk – Portugālē (42,69%) un Itālijā (48,31%).

Mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas personas datu apstrādes leģitimitātei

Tikai 51,80% OECD valstu iedzīvotāju uzskata, ka pārvaldes iestādes personas datus apstrādā godprātīgi, tikai leģitīmiem mērķiem. Latvijā tā sliecas domāt 45,07% aptaujas dalībnieku (atbilžu variants “drīzāk jā”), kas ir par 2,67 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. Vismazāk personas datu apstrādes drošībai valsts iestādēs uzticas Slovēnijā (38,92%), turpretī visvairāk – Somijā (77,93%).

Tikai 12% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka var ietekmēt valdības lēmumus

Viens no OECD Uzticēšanās pētījuma mērķiem ir noskaidrot, kas ietekmē sabiedrības uzticēšanos savas nacionālās valdības darbam un pieņemtajiem lēmumiem, ņemot vērā iespējamās kopsakarības ar iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, līdzdalības iespējām un valdības lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

Piemēram, pētījuma autori akcentē: pārliecības trūkums, ka iedzīvotāju viedoklim ir ietekme uz politiskajiem lēmumiem, uzrāda ciešu saikni ar zemu uzticēšanos valdībai.

Aptaujas rezultāti ataino – starp tiem iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka sabiedrības viedoklim ir ietekme, 69% uzticas savai valdībai, savukārt tikai 22% pētījuma dalībnieku, kam šķiet, ka sabiedrībai nav ietekmes uz valdības rīcību, uzticas nacionālajai valdībai. Rezultāti ir līdzīgi arī Latvijā, proti, 69,3% no pētījuma dalībniekiem, kuri uzskata, ka valdība sabiedrības viedoklī ieklausās, norādījuši, ka tai uzticas. Turpretī to vidū, kas uzskata, ka sabiedrības viedoklim nav ietekmes, valdībai uzticas vien 19,4%.

Jāpiebilst, ka pētījumā noskaidrots: Latvijā tikai 12,10% iedzīvotāju uzskata, ka politiskā sistēma viņiem nodrošina iespēju ietekmēt politiskos lēmumus (vidēji OECD valstīs tie ir 29,84%).

Minētais rādītājs Latvijā kopš 2021. gada ir samazinājies par 1,6 procentpunktiem. Latvijā ievērojami mazāka iedzīvotāju daļa tic, ka valdība ņemtu vērā publiskajā apspriešanā paustos priekšlikumus un iebildumus (21,22%, bet OECD valstīs vidēji 32,05%) vai mainītu nacionālā līmeņa politiku, ja pret to iebilstu vairāk nekā puse sabiedrības (26,7%, bet OECD valstīs vidēji 37,42%). Vienlaikus salīdzinoši vairāk Latvijas iedzīvotāju – 34,6% – domā, ka valsts pakalpojumi tiks uzlaboti, ja par tiem sūdzēsies, tomēr gandrīz puse jeb 46,5% netic, ka sūdzības tiktu ņemtas vērā.

Pieaugusi Latvijas iedzīvotāju neticība, ka amatpersona noraidīs kukuli

Pētījuma autoru ieskatā uzticēšanos valdībai ietekmē arī tas, kā iedzīvotāji vērtē tās pieņemtos lēmumus un rīcību krīzes situācijās. Tādēļ pētījumā tika apkopota arī aptaujas dalībnieku attieksme pret vairākām patlaban aktuālajām politikas jomām un nacionālās valdības spēju tās risināt.

Piemēram, saskaņā ar iegūtajiem datiem Latvijas iedzīvotājiem daudz vairāk nekā vidēji OECD valstīs rūp, kā valdība nodrošinās konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi (89,57% uzskata, ka tas ir prioritāri risināms jautājums, bet OECD dalībvalstīs tam piekrīt 81,41%).

Svarīgi piebilst, ka puse (48,86%) aptaujas dalībnieku Latvijā domā, ka valdība, visticamāk, nenoraidīs ietekmīgu uzņēmumu pārstāvju prasības, pat ja tās neatbildīs sabiedrības kopējām interesēm. OECD valstīs attiecīgi domājošo īpatsvars ir par 7,5 procentpunktiem zemāks (42,86%). Turklāt 50,04% respondentu Latvijā pieļauj, ka augsta ranga politiska amatpersona, visticamāk, nenoraidīs lūgumu nodrošināt politiski labvēlīgu lēmumu (tiesa, OECD valstīs konkrētais rādītājs ir līdzīgs – 48,89%). Tikai 29% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka Latvijas valdība spēs pieņemt tādu mūsdienu moderno tehnoloģiju regulējumu, kas uzlabos uzņēmējdarbības vidi un vienlaikus nodrošinās to atbildīgu izmantošanu.

85,21% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka prioritāri valdībai jādomā, kā visiem iedzīvotājiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, savukārt OECD valstīs tas ir svarīgi vidēji 82,38% respondentu.

Korelāciju var saskatīt starp aptaujas dalībnieku viedokļiem jautājumā, vai publiskās iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi un vai amatpersonai būtu jādod kukulis, lai paātrinātu konkrēta pakalpojuma saņemšanu.

53,2% pētījuma dalībnieku Latvijā uzskata, ka valsts un pašvaldības iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi, izskatot iedzīvotāju pieteikumus pabalstiem un pakalpojumiem. Vienlaikus 50,37% iedzīvotāju Latvijā domā, ka publiskās iestādes darbinieks, visticamāk, pieņemtu kukuli, lai paātrinātu pakalpojuma pieejamību. Minētais rādītājs ir satraucošs, jo salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājies par 8,3 procentpunktiem.

Latvijā iedzīvotāji mazāk tic valdības spējai pieņemt lēmumus sabiedrības labā

Salīdzinot ar citām OECD valstīm, ievērojami mazāk Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai vajadzētu būt valdības prioritātei. Tā domā 52,89% pētījuma dalībnieku Latvijā, turpretī OECD valstīs vidēji par 16,25 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju rūp konkrētā tēma. Tomēr respondenti Latvijā ir vairāk skeptiski nekā citu attīstīto valstu iedzīvotāji jautājumā, vai valdība spēs samazināt CO₂izmešus. Vienlaikus jāuzsver: par attiecīgo tēmu latviešiem biežāk nav viedokļa, jo gandrīz 13% norādīja, ka nezina, ko atbildēt.

Pētījuma rezultāti ataino, ka Latvijas iedzīvotāji ir krietni skeptiskāki par valdības spēju risināt krīzes un pieņemt labākos lēmumus sabiedrības interesēs.

Latvijas rādītāji šajos jautājumos ir vidēji par desmit līdz pat 15 un vairāk procentpunktiem zemāki nekā OECD dalībvalstīs. Piemēram, tikai 35,22% iedzīvotāju Latvijā ir pārliecināti, ka valdība ir gatava aizsargāt cilvēkus liela mēroga ārkārtējās situācijās, savukārt OECD valstīs tā uzskata vairāk nekā puse aptaujāto – 52,81%.

Pētījuma rezultāti atspoguļo, ka Latvijas iedzīvotāji diemžēl nav pārliecināti arī par valdības spēju ieviest ilgtermiņa politikas, jo tikai ceturtā daļa (25,51%) uzskata, ka valdība pieņem pierādījumos, pētījumos un datos balstītus lēmumus (OECD valstīs – 41,25%). Tikai 20,67% aptaujas dalībnieku Latvijā ir pārliecināti, ka valdība spēj sabalansēt tagadnes un nākotnes paaudžu intereses (OECD dalībvalstīs par to ir droši 37,12%).

Globālo satricinājumu ietekme

Lai gan situāciju OECD dalībvalstīs lielākoties ir grūti salīdzināt, tomēr 2023. gada pētījums iezīmē vispārēju tendenci valdībai uzticēties mazāk arī attīstītāko un turīgāko valstu vidū, kur vēsturiski izveidojusies spēcīga pilsoniskā sabiedrība un demokrātija. Salīdzinājumā ar 2021. gadu par 14,5 procentpunktiem sarukusi sabiedrības uzticēšanās valdībai Somijā, Islandē – par 14, bet Lielbritānijā – 8,13 procentpunktiem. Nacionālā līmeņa valdībai mazāk uzticas arī Igaunijā, Dānijā, Īrijā, Norvēģijā, Dienvidkorejā, Nīderlandē un Portugālē.

Turpretī Latvija līdzās Austrālijai, Beļģijai, Kanādai, Kolumbijai, Francijai un Zviedrijai ierindojas to valstu vidū, kur uzticēšanās savai valdībai ir pieaugusi.

Analizējot, kādi tam varētu būt iemesli, pētījuma autori loģiski nonāk pie pēdējo gadu notikumiem, kas satricināja daudzu valstu iedzīvotāju pārliecību par viņu labklājību un drošību, – pandēmijas, inflācijas, klimata pārmaiņām, kara tuvuma. Vairumā valstu, kas piedalījās pētījumā, iedzīvotāji tika aptaujāti 2023. gada novembrī jeb laikā, kad pasauli šokēja teroristiskās organizācijas “Hamas” uzbrukums, kam sekoja Izraēlas militārā atbilde Gazas sektorā.

Paralēli turpinās politiskā polarizācija un cilvēku atsvešināšanās no tradicionālajiem demokrātiskajiem procesiem, ko lielākoties veicina dezinformācija. Apstākļos, kad ir svarīgi veikt reformas, tā apgrūtina valdību centienus panākt politisko un sociālo konsensusu, secināts OECD ziņojumā.

Vienlaikus pētījumā tiek atgādināts, ka augsts uzticēšanās līmenis nav obligāts demokrātiskas valsts pārvaldes rezultāts, jo cilvēki var brīvi paust neapmierinātību ar valdības darbu.

Tāpēc uzticības līmeņa pazemināšanās nebūtu viennozīmīgi jāuztver kā demokrātisko vērtību krīze, bet drīzāk apliecinājums tam, ka ir pieaugušas sabiedrības cerības, ko tā sagaida no valsts. Tādējādi tieši demokrātiskajās valstīs, kur cilvēki nebaidās paust skeptisku attieksmi, iespējams atklāti diskutēt par problēmām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Mediju lietošanas paradumu maiņa

Liela vērība iedzīvotāju aptaujā pievērsta ne tikai tās dalībnieku personīgajai pieredzei saskarsmē ar valsts iestādēm un pakalpojumiem, bet arī informatīvajai telpai, proti, kur cilvēki iegūst informāciju par viņiem svarīgām norisēm sabiedrībā un valsts pieņemtajiem lēmumiem.

Skaidra un pārbaudāma valdības informācija un lēmumu pieņemšanas caurskatāmība ir spēcīgs uzticēšanās valsts pārvaldei dzinējspēks, uzsvērts pētījumā.

Tā autori akcentē spēcīgu, daudzpusīgu un neatkarīgu mediju nozīmi, kas līdztekus medijpratībai un kvalitatīvai publisko iestāžu komunikācijai var veicināt pilsoniskās sabiedrības vēlmi aktīvi sekot līdzi valdības pieņemtajiem lēmumiem un pieprasīt uzņemties par tiem atbildību.

Pētījuma rezultāti uzrāda saikni starp mediju lietošanas paradumiem un uzticēšanos valdībai. Tikai 22% aptaujas dalībnieku OECD valstīs, kuri neseko līdzi politiskajām aktualitātēm medijos, atzīst, ka uzticas valdībai. Turpretī to vidū, kas regulāri seko līdzi politiskajām ziņām, valdībai uzticas krietni vairāk jeb 40%. Jāpiebilst, ka Latvijas sabiedrības neuzticēšanās līmenis medijiem ir tikpat augsts kā vidēji citās OECD dalībvalstīs, proti, tiem neuzticas 44%. Piemēram, medijiem vismazāk uzticas Lielbritānijā un Grieķijā (attiecīgi 65,6% un 66,9% respondentu). Medijiem visvairāk uzticas Somijas un Islandes iedzīvotāji (60,9% un 62,4%).

Uzmanības vērti ir aptaujas rezultāti, kas norāda uz ciešu saikni starp uzticību valdībai un tās spēju saprotami izskaidrot īstenotās reformas.

Tikai 39% aptaujas dalībnieku OECD valstīs uzskata, ka valdības skaidri komunicē par to, kā cilvēkus ietekmēs reformas. Savukārt Latvijā tā domā nepilni 28% aptaujāto, kas ir ļoti līdzīga iedzīvotāju daļa tai, kura uzticas valdības darbam.

Cilvēkus uzrunā cieņpilna attieksme un saprotama komunikācija

OECD ziņojumā liela uzmanība pievērsta arī sociālekonomiskajiem un demogrāfiskajiem faktoriem. Piemēram, pētījuma autori secina, ka vidējo uzticības līmeni nacionālajām valdībām pēdējo divu gadu laikā lielā mērā ietekmējis tās kritums sieviešu un cilvēku ar zemāku izglītības līmeni vidū. Mazāk valdībai uzticas arī cilvēki, kuri nejūtas finansiāli stabili vai pārstāv sabiedrības diskriminētās grupas.

Uzticēšanās plaisa starp iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka valdība ieklausās sabiedrības viedoklī, un tiem, kas netic iespējai ietekmēt valdības lēmumus, sasniedz 47 procentpunktus.

Viena no atslēgām uz sabiedrības augstāku uzticēšanos valsts varai ir cieņpilna attieksme pret visiem cilvēkiem, ko veido holistiska pieeja ikvienā pārvaldes un publisko pakalpojumu līmenī.

Pamatojoties uz iedzīvotāju aptaujās iegūtajiem datiem, OECD sniedz konkrētas rekomendācijas valdībām, kādā virzienā strādāt, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos:

Uzlabot sadarbību ar iedzīvotājiem gan nacionālās, gan vietējās pārvaldes līmenī. Valsts pārvaldei jāpilnveido iedzīvotāju līdzdalības mehānismi, atbalstot un veicinot pilsoniskās un politiskās aktivitātes, nodrošinot iespēju katram paust viedokli un saņemt atgriezenisko saiti.
Stiprināt rīcībspēju risināt sarežģītus problēmjautājumus (izaicinājumus). Dati apliecina, ka valdībām jāuzlabo gatavība iespējamām krīzēm nākotnē, tai skaitā starptautiskām.
Atbalstīt veselīgu informācijas ekosistēmu un investēt pierādījumos balstītā komunikācijā ar sabiedrību. Pētījuma autoru ieskatā sabiedrības uzticēšanos varētu veicināt valdību aktīvāka komunikācija par pētījumiem, pierādījumiem un statistikas datiem, kuros tiek balstīti lēmumi, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par to pieņemšanas procesu un pamatojumu. Valdībām saprotami un iekļaujoši jāskaidro plānoto reformu ietekme uz sabiedrību, veicinot daudzpusīgas un neatkarīgas mediju vides attīstību. Līdztekus jāveic pasākumi, lai stiprinātu sabiedrības medijpratību.
Veicināt institūciju integritāti gan ikdienā, gan sarežģītu lēmumu pieņemšanā. Uzticēšanos publiskajām iestādēm sekmē skaidri noteikumi par to saskaņotu darbību un pretkorupcijas pasākumiem, secināts pētījumā. Minēto palīdz veidot arī līdzsvara un atsvara sistēmas stiprināšana, īpaši ietekmes no malas un interešu konfliktu novēršana.
Ieguldīt taisnīgos un atsaucīgos publiskajos pakalpojumos, uz kuriem var paļauties. Lai gan pētījums parāda augstu apmierinātības līmeni ar valsts nodrošinātajiem administratīvajiem pakalpojumiem, OECD ieskatā to paātrināšana un vienkāršošana var palīdzēt veicināt uzticēšanos. Vienlaikus pētījuma ziņojumā secināts, ka valstīm jāpievērš papildu uzmanība veselības aprūpes un izglītības sistēmai.

LV portāla infografika.

1 OECD pētījums Survey on Drivers of Trust in Public Institutions – 2024. Building Trust in Complex Policy Environment tika veikts 30 OECD valstīs, aptverot ap 58 tūkstošiem iedzīvotāju Austrālijā, Beļģijā, Kanādā, Čīlē, Kolumbijā, Kostarikā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Islandē, Itālijā, Latvijā, Luksemburgā, Meksikā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, Norvēģijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Dienvidkorejā, Spānijā, Zviedrijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē.