Kopumā ar demokrātiskajiem procesiem valstī ir apmierināti vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju – 56%, kas ir par vienu procentpunktu labāks rādītājs nekā vidēji citās ES dalībvalstīs. Aptaujas rezultāti arī rāda, ka pēdējā gada laikā Latvijā ir par 11 procentpunktiem pieaugusi uzticēšanās medijiem.
Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo Eirobarometra standartaptauju, par diviem procentpunktiem ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas nav apmierināts ar to, kā darbojas demokrātija valstī. Līdzīga tendence vērojama arī ES kopumā, kur neapmierinātību ar demokrātijas darbību savā valstī pauduši par 3 procenpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā iepriekš – 44%.
Atsevišķās valstīs attieksme pret demokrātijas procesiem ir ievērojami kritiskāka. Piemēram, Grieķijā 71% aptaujas dalībnieki pauduši neapmierinātību ar demokrātijas darbību, Kiprā – 67% (par 15 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā), Slovākijā – 62% (pieaugums par deviņiem procentpunktiem), Francijā – 59% (pieaugums par 11 procentpunktiem), Slovēnijā – 58% (pieaugums par deviņiem procentpunktiem).
Visvairāk iedzīvotāju pauduši pozitīvu vertējumu demokrātijas procesiem Luksemburgā (92%), Dānijā (90%), Zviedrijā (82%), kam seko Somija un Polija ar 78%.
Aplūkojot tuvāk apmierinātības ar demokrātijas darbību mērījumus pa gadiem, vērojama korelācija ar ekonomikas attīstību. Visaugstāko neapmierinātības rādītāju, kad 76% iedzīvotāju pauda kritisku attieksmi pret demokrātijas darbību, Latvija sasniedza 2009. gadā, kas vēsturē paliks kā finanšu un pārvaldes krīzes periods. Neapmierinātība ar deokrātijas procesiem pieauga pandēmijas gados, pieaugot līdz 55% 2020. gadā.
Latviešus mazāk satrauc imigrācija un klimata pārmaiņas
Galvenā problēma, kas satrauc visus eiropiešus, ir cenu pieaugums un dzīves dārdzība. Inflāciju kā galveno problēmu valstī nosauca 39% aptaujas dalībnieku Latvijā (ES vidēji – 33%).
Tomēr kopumā Eirobarometra rudens aptaujas rezultāti liecina, ka eiropiešiem rūp atšķirīgas problēmas. Piemēram, 26% Latvijas iedzīvotāju satrauc veselības aprūpe, turpretī ES dalībvalstīs vidēji šī problēma šķiet aktuāla tikai 15 procentiem.
Tikmēr ievērojami mazāk latviešu kā problēmu izcēluši klimata pārmaiņas (tikai 1%), turpretī citās ES dalībvalstīs šie jautājumi satrauc 12% iedzīvotāju.
Latvijas cilvēkus būtiski mazāk satrauc noziedzības līmenis (2%), kamēr Eiropā katram desmitajam iedzīvotājam tā šķiet problēma savā valstī. Ja neskaita dzīves dārdzību, eiropiešus visvairāk satrauc imigrācijas problēma, to atzinis katrs piektais aptaujas dalībnieks ES dalībvalstīs (20%), turpretī Latvijā tikai 5% aptaujas dalībnieku ieskatā tā ir problēma valstī. Vienlaikus 26% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka tā ir problēma ES mērogā.
Visās ES dalībvalstīs visbiežāk kā kopēju Savienības problēmu cilvēki min karu Ukrainā (31%), tomēr Latvijā šādi domājošo īpatsvars ir ievērojami augstāk – 52%.
Vienlaikus, neraugoties uz kritisku attieksmi pret demokrātijas procesiem un satraukumu par dzīves dārdzību, 82% aptaujas dalībnieku piekrita, ka jūtas apmierināti ar dzīvi, kas ir otrs augstākais rādītājs kopš 2009. gada.
Aptaujas rezultāti atspoguļo līdzīgas tendences, kādas uzrādīja 2024. gada vasarā publiskotais Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījums (Trust Survey). Tajā detalizētāk aplūkota korelācija starp uzticēšanos valsts institūcijām un cilvēku viedokli par savām iespējām ietekmēt valdības lēmumus vai tikt sadzirdētiem, izmantojot tādus demokrātijas instrumentus, kā piemēram, publiskās apspriešanas vai mediju kritika. OECD pētījumā atklāts, ka tikai 12% pētījuma dalībnieku Latvijā uzskata, ka politiskā sistēma viņiem ļauj ietekmēt valdības lēmumus.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> Aptauja: tikai 13% iedzīvotāju uzskata, ka var ietekmēt valdības lēmumus |
