Ar demokrātiskajiem procesiem valstī ir apmierināta vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku Latvijā jeb 56%, kas ir par vienu procentpunktu labāks rādītājs nekā vidēji citās ES dalībvalstīs. Aptaujas rezultāti arī ataino, ka pēdējā gada laikā Latvijā par 11 procentpunktiem pieaugusi uzticēšanās medijiem.
Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo Eirobarometra standartaptauju, par diviem procentpunktiem palielinājies Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri nav apmierināti ar to, kā valstī darbojas demokrātija. Līdzīga tendence vērojama arī ES kopumā, kur neapmierinātību ar demokrātijas darbību savā valstī pauduši par trim procentpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā iepriekš (44%).
Atsevišķās valstīs attieksme pret demokrātijas procesiem ir ievērojami kritiskāka. Piemēram, Grieķijā 71% aptaujas dalībnieku izteikuši neapmierinātību ar demokrātijas darbību, Kiprā – 67% (par 15 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā), Slovākijā – 62% (pieaugums par deviņiem procentpunktiem), Francijā – 59% (pieaugums par 11 procentpunktiem), Slovēnijā – 58% (pieaugums par deviņiem procentpunktiem).
Visvairāk iedzīvotāju pauduši pozitīvu vērtējumu demokrātijas procesiem Luksemburgā (92%), Dānijā (90%), Zviedrijā (82%), kam seko Somija un Polija ar 78%.
Aplūkojot tuvāk apmierinātības ar demokrātijas darbību mērījumus pa gadiem, vērojama korelācija ar ekonomikas attīstību. Visaugstāko neapmierinātības rādītāju, kad 76% iedzīvotāju pauda kritisku attieksmi pret demokrātijas darbību, Latvija sasniedza 2009. gadā, kas vēsturē paliks kā finanšu un pārvaldes krīzes periods. Neapmierinātība ar demokrātijas procesiem pieauga Covid-19 pandēmijas gados, palielinoties līdz 55% 2020. gadā.
Latviešus mazāk satrauc imigrācija un klimata pārmaiņas
Galvenā problēma, kas satrauc visus eiropiešus, ir cenu pieaugums un dzīves dārdzība. Inflāciju kā būtiskāko problēmu valstī minēja 39% aptaujas dalībnieku Latvijā (ES vidēji – 33%).
Vienlaikus Eirobarometra rudens aptaujas rezultāti liecina, ka eiropiešiem rūp atšķirīgas problēmas. Piemēram, 26% Latvijas iedzīvotāju satrauc veselības aprūpe, turpretī pārējās ES dalībvalstīs (vidēji) šī problēma šķiet aktuāla tikai 15 procentiem respondentu.
Tikmēr ievērojami mazāk latviešu kā problēmu akcentējuši klimata pārmaiņas (tikai 1%), savukārt citās ES dalībvalstīs attiecīgie jautājumi satrauc 12% iedzīvotāju.
Cilvēkus Latvijā krietni mazāk satrauc noziedzības līmenis (2%), kamēr Eiropā katrs desmitais iedzīvotājs to uzskata par problēmu savā valstī. Ja neskaita dzīves dārdzību, eiropiešus visvairāk satrauc imigrācija – to atzinis katrs piektais aptaujas dalībnieks ES dalībvalstīs (20%), turpretī Latvijā tikai 5% respondentu ieskatā tā ir problēma valstī. Tomēr 26% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka imigrācija ir problēma ES mērogā.
Visās ES dalībvalstīs visbiežāk kā Savienības kopējo problēmu cilvēki min karu Ukrainā (31%). Latvijā šādi domājošo īpatsvars ir ievērojami augstāks, proti, 52%.
Vienlaikus, neraugoties uz kritisku attieksmi pret demokrātijas procesiem un satraukumu par dzīves dārdzību, 82% aptaujas dalībnieku piekrīt, ka jūtas apmierināti ar dzīvi, kas ir otrs augstākais rādītājs kopš 2009. gada.
Aptaujas rezultāti atspoguļo līdzīgas tendences, kādas uzrādīja 2024. gada vasarā publiskotais Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījums (Trust Survey). Tajā detalizētāk aplūkota korelācija starp uzticēšanos valsts institūcijām un cilvēku viedokli par savām iespējām ietekmēt valdības lēmumus vai tikt sadzirdētiem, izmantojot demokrātijas instrumentus, kā, piemēram, publisko apspriešanu vai mediju kritiku. OECD pētījumā atklāts, ka tikai 12% tā dalībnieku Latvijā uzskata, ka politiskā sistēma ļauj viņiem ietekmēt valdības lēmumus.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
