Šajā ziņojumā sniegta informācija par Eirobarometra standarta aptaujas rezultātiem Latvijā.
Galvenās atziņas
Apmierinātība ar dzīvi
- Latvijas pilsoņu apmierinātība ar savu dzīvi kopš 2024. gada pavasara nav būtiski mainījusies. Tā 2024. gada rudenī vairākums (82%) Latvijas pilsoņu atzīst, ka ar savu dzīvi kopumā ir apmierināti. Lai arī rādītājs ir salīdzinoši augsts, tomēr tas ir zemāks nekā eiropiešu vidū kopumā - 86% eiropiešu ir norādījuši, kas ar savu dzīvi kopumā jūtas apmierināti.
- Kopumā kopš 2009. gada, izņemot pēc Covid-19 pandēmijas laiku, Latvijas pilsoņu apmierinātībai ar savu dzīvi ir vērojama augšupejoša dinamika.
- Galvenās problēmas valsts līmenī
- Cenu pieaugums/ inflācija/ dzīves dārdzība (39%), veselības aprūpe (26%) un ekonomiskā situācija (24%) pēc iedzīvotāju domām ir trīs galvenās problēmas, ar kurām pašreiz saskaras Latvija.
- Pusgada laikā mazinājušās Latvijas pilsoņu bažas par Latvijas ekonomisko situāciju (24%; kritums par 4 procentpunktiem (turpmāk - PP)), starptautisko situāciju (15%; kritums par 8 PP) un bezdarbu (7%; kritums par 4 PP), taču pieaugušas raizes par veselības aprūpi (26%; kāpums par 4 PP), nodokļu sistēmu (16%; kāpums par 5 PP) un valsts parādu (12%; kāpums par 4 PP) kā par valstij svarīgām problēmām.
- Eiropiešu redzējumā trīs galvenās problēmas, ar kurām pašreiz saskaras valstis, ir cenu pieaugums/ inflācija/ dzīves dārdzība (33%), imigrācija (20%) un ekonomiskā situācija (18%).
Galvenās problēmas Eiropas Savienības līmenī
- Karš Ukrainā (52%), imigrācija (26%) un starptautiskā situācija (24%) pēc Latvijas pilsoņu domām ir trīs galvenās problēmas, ar kurām pašreiz saskaras Eiropas Savienība. Šīs trīs ir svarīgākās problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība, arī eiropiešu redzējumā kopumā.
- Pusgada laikā ir mazinājušās Latvijas pilsoņu bažas par starptautisko situāciju (21%; kritums par 5 PP) un energoapgādi (6%, kritums par 2 PP), taču pieaugušas raizes par imigrāciju (26%; kāpums par 4 PP), cenu pieaugumu/ inflāciju/ dzīves dārdzību (16%; kāpums par 2 PP), ekonomisko situāciju (16%; kāpums par 2 PP) un nodokļu sistēmu (5%, kāpums par 2 PP) kā par Eiropas Savienībai svarīgām problēmām.
Uzticēšanās Eiropas Savienībai un Eiropas Savienības tēls
- Kopš pavasara ir būtiski pieaugusi Latvijas pilsoņu uzticēšanās Eiropas Savienībai (kāpums par 10 PP) un tā 2024. gada rudenī Eiropas Savienībai drīzāk uzticas trīs no pieciem (60%) Latvijas pilsoņiem, pretēju viedokli pauž 27% pilsoņu. Pateicoties uzticēšanās kāpumam, Latvija kopā ar tādām valstīm kā Dānija, Lietuva, Portugāle, Nīderlande, Zviedrija un Polija iekļaujas valstu grupā, kurās lielāks pilsoņu īpatsvars pauž uzticēšanos Eiropas Savienībai.
- Latvijas pilsoņu attieksme pret Eiropas Savienību pēdējā pusgada laikā ir būtiski mainījusies. Pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuriem ir kopumā pozitīvs priekšstats par Eiropas Savienību (46%, kāpums par 2 PP), savukārt samazinājies to pilsoņu īpatsvars, kuriem priekšstats ir neitrāls (44%, kritums par 1 PP) vai negatīvs (9%, kritums par 1 PP)
- Zemākie uzticēšanās Eiropas Savienībai rādītāji ir vērojams Francijā, kur aptuveni trešā daļa (35%) pilsoņu tai drīzāk uzticas.
