Dzīvoju ciematā, kurā ir aptuveni 40 privātmāju. Tās apkalpo piebraucamais ceļš, kas atrodas fiziskās personas īpašumā, taču tam nav reģistrēts servitūts zemesgrāmatā. Ceļa stāvoklis ir ļoti slikts, tas regulāri applūst un kļūst neizbraucams. Iedzīvotāji jau ir vērsušies pie īpašnieka ar lūgumu ceļu vai nu atdot, vai pārdot, tomēr piedāvātā samaksa ir nesamērīgi augsta. Vai ir iespējams tiesas ceļā vai citā likumīgā kārtībā nodibināt ceļa servitūtu, lai nodrošinātu piekļuvi īpašumiem? Vai pēc servitūta nodibināšanas būtu iespējams ceļu nodot uzturēšanā pašvaldībai, ņemot vērā, ka iedzīvotāji paši nespēj novērst plūdu iemeslus un sekas?
Atbilstoši Civillikuma 1130. pantam servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu.
Aprakstītajā gadījumā ceļš nešķērso citām personām piederošus nekustamos īpašumus, līdz ar to neatbilst klasiskajai braucamā ceļa servitūta definīcijai, jo servitūts pēc būtības ir tiesība uz svešu lietu, kas apgrūtina kalpojošo īpašumu par labu valdošajam īpašumam (Civillikuma 1130. pants).
Šajā situācijā ceļš, iespējams, ir atsevišķs zemesgabals, kuru ciema nekustamo īpašumu īpašnieki varētu izpirkt, veidojot kopīpašumu, vai noslēgt braucamā ceļa lietošanas līgumu, paredzot pušu tiesības un pienākumus, kā arī noteikumus par ceļa apsaimniekošanu.
Pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par tās īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Nekustamo īpašumu īpašniekiem, lai rastu risinājumu piekļuvei savam īpašumam, ir iespēja vērsties pašvaldībā ar lūgumu piešķirt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusu saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantu.
Minētais statuss ir privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums, kas noteikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu tīklu. Ja ceļam tiek piešķirts attiecīgais statuss, pašvaldībai saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā ir pienākums piedalīties tā būvniecībā un uzturēšanā. Pašvaldība pati nosaka kārtību un apmēru, kādā tā sedz izmaksas par ceļa uzturēšanu. Pašvaldības nozīmes ceļš ir publiski pieejams, un tajā aizliegts ierobežot transporta un gājēju kustību.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 8. pantu, ja autoceļš reģistrēts pašvaldības ceļu un ielu reģistrā un ir vienota pašvaldības ceļu tīkla sastāvdaļa, tas ir koplietošanas ceļš vai iela. Koplietošanas ceļš vai iela ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 8. panta septītajai daļai valsts vai pašvaldība saskaņā ar budžeta iespējām vienojas ar zemes īpašnieku par zemes zem ceļa vai ielas atsavināšanu un atsavina to atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinu īpašniekus vērsties pašvaldībā, lai noskaidrotu iespējamos risinājumus, kas saistīti ar piekļuvi savam nekustamajam īpašumam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
