Labdien! Lūdzu, palīdziet izvērtēt situāciju saistībā ar mantojuma aizsardzību.
Mans brālis pirms savas nāves man bija atsūtījis rakstisku ziņu, kurā informēja, kur atrodas viņa dzīvokļa atslēgas, un norādīja, ka varu tur dzīvot viņa prombūtnes laikā, ja nepieciešams. Zināms, ka atslēgas bija tikai man un viņa bijušajai sievai, kura dzīvoklī nedzīvoja un nebija deklarēta. Pēc brāļa nāves es uzsāku mantojuma lietu, taču pāris dienu vēlāk konstatēju, ka dzīvokļa slēdzene tika patvaļīgi nomainīta – neinformējot ne mani, ne citus, kuriem potenciāli būtu tiesības rīkoties ar īpašumu. Bijušajai sievai ir viņu laulībā dzimis bērns, kuram brālis ir juridiskais, bet ne bioloģiskais tēvs.
Svarīgi, ka šajā brīdī:
1) mantojuma lieta bija atvērta burtiski dažas dienas un neviena persona vēl nebija pieņēmusi mantojumu likumā noteiktajā kārtībā;
2) bijušajai sievai/bērna mātei nebija bāriņtiesas atļaujas pieņemt mantojumu bērna vārdā;
3) nebija iecelts mantojuma aizgādnis.
Vai bijušās sievas rīcība, t. i., dzīvokļa slēdzenes nomaiņa bez tiesiska pamata, īpašnieka tiesībām, aizbildnības vai tiesas/bāriņtiesas atļaujas, ir uzskatāma par prettiesisku iejaukšanos mantā, un vai tas var tikt kvalificēts kā patvaļīga rīcība ar svešu mantu vai pat tās piesavināšanās?
Jūs kā mirušā brāļa (mantojuma atstājēja) māsa esat 2. šķiras mantiniece, savukārt mantojuma atstājēja bērns ir 1. šķiras mantinieks. Atbilstoši Civillikuma 405. pantam zemākas šķiras mantinieks (proti, jūs) nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks (bērns).
Lai mantinieks varētu iegūt mantojumu, mantiniekam jāizsaka sava griba mantojumu pieņemt. Tā kā konkrētajā gadījumā viens no mantiniekiem ir bērns, tad gribu nepilngadīgā bērna vietā izsaka viņa māte.
Izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu var, parakstot mantošanas iesniegumu par mantojuma pieņemšanu, kā arī veicot darbības, kuras attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku (Civillikuma 691. pants). Minētajā situācijā dzīvokļa durvju slēdzenes nomaiņa arī var būt tulkojama kā mantojuma atstājēja mantojuma pieņemšana no mantojuma atstājēja bērna puses.
Ja kāds mantojumu jau ir pieņēmis, tad atteikties no tā vairs nevar. Ja mantojums ir pieņemts, tad ar mantojuma atstājēja nāvi īpašuma tiesības uz īpašumu pāriet viņa mantiniekam. Šajā gadījumā īpašuma tiesībām ir atpakaļejošs spēks, tas ir, īpašuma tiesības uz īpašumu pāriet uz mantinieku no mantojuma atstājēja miršanas brīža. Vienīgi attiecībā pret citām personām formāli jāsagaida mantojuma apliecības izsniegšana un īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā.
Tā kā mantojuma lieta tiek vesta pie zvērināta notāra, tad visiem mantiniekiem zvērināta notāra noteiktajā uzaicinājuma termiņā jāizsaka sava griba par mantojuma atstājēja mantojuma pieņemšanu. Ja mantojuma atstājēja bērna māte, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, mantojuma lietā iesniegs mantošanas iesniegumu par mantojuma pieņemšanu sava nepilngadīgā bērna vārdā, zvērināts notārs jums izdos atteikumu jūs apstiprināt mantojuma tiesībās uz mantojuma atstājēja atstāto mantojumu, pamatojoties uz iepriekš minēto Civillikuma 405. pantu. Zvērināts notārs mantojuma tiesībās apstiprinās mantojuma atstājēja bērnu kā 1. šķiras mantinieku, un mantojuma atstājēja bērna māte neko nebūs pārkāpusi, jo būs aizstāvējusi un pārstāvējusi sava bērna intereses.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
