Nozares lejupslīde daļēji skaidrojama ar būvniecības nozarei raksturīgo cikliskumu, kā arī augsto bāzes efektu 2025. gada 3. ceturksnī, kad būvniecības aktivitāte bija salīdzinoši augsta. Līdz ar to pašreizējais kritums daļēji atspoguļo arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada straujāku aktivitātes pieaugumu.
Ēku būvniecības produkcijas apjoma samazinājuma temps šajā periodā bija 3,7%. Šajā pamatgrupā divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecības pieaugums nespēja kompensēt nedzīvojamo ēku būvniecības kritumu.
Inženierbūvniecībā bija vērojams straujāks aktivitātes kritums - produkcijas apjoms saruka par 5,8%. Neraugoties uz pieaugumu ceļu un dzelzceļu būvniecībā, tas nespēja līdzsvarot produkcijas apjoma samazinājumu pārējos inženierbūvniecības segmentos.
Specializēto būvdarbu produkcijas apjoma samazinājums bija mazāk izteikts, šīs pamatgrupas samazinājuma temps šajā periodā bija 3,0%. Pamatgrupas segmenti ar produkcijas apjoma pieauguma bija būvdarbu pabeigšana un citi specializētie būvdarbi, kamēr pārējo segmentu produkcijas apjomi saruka.
2026. gada 3. ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits bija 839 būvatļaujas, kas bija par 33,5% mazāk kā iepriekšējā gada 3. ceturksnī. Paredzamās platības samazinājuma temps šajā laikā bija 17,0%. Lielākais samazinājums bija dzīvojamo māju paredzamai platībai.
Šī ceturkšņa nozares darbības rezultāti norāda uz nenoteiktības pieaugumu tuvākā perspektīvā, vērtējot nozares attīstības tendences un izaugsmes trajektorijas turpināšanos.
