Saskaņā ar Darba likumu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības dibina ar rakstveidā abpusēji parakstītu darba līgumu, kurā ietverta Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, t. sk. darba samaksas apmērs un izmaksas laiks. 

Ja radusies nepieciešamība grozīt darba līguma noteikumus, darba devējam jāiniciē darba līguma grozījumi atbilstoši Darba likuma 97. vai 98. pantā noteiktajai kārtībai. Bez darbinieka piekrišanas, neveicot rakstveida grozījumus darba līgumā, darba devējs nav tiesīgs mainīt darba tiesisko attiecību noteikumus. Ja darbinieks nepiekrīt piedāvātajiem grozījumiem, tad darba attiecības tiek turpinātas bez izmaiņām. Vienlaikus, ja darba devējam radušies tiesiski apstākļi uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, darba devējs nav ierobežots piedāvāt grozīt darba līgumu atbilstoši Darba likuma 98. pantā noteiktajai kārtībai (darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem), proti, “darba devējam saskaņā ar šā likuma 101. panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem”. Ja nav radušies šādi apstākļi, tad darba devējam nav tiesiska pamata uzteikt darba līgumu un jāturpina darbinieka nodarbināšana, mēģinot rast kompromisu. 

Savukārt, ja saskaņā ar Darba likuma 40. panta trešo daļu ziņas par darba samaksas apmēru un izmaksas laiku darba līgumā aizstātas ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem, šādā gadījumā, ja attiecīgajos noteikumos tiek veiktas izmaiņas, darba devējam jārīkojas atbilstoši minētajā normā noteiktajai kārtībai: jāvienojas ar darbiniekiem bez darba līguma grozīšanas. Proti, darba devējam rakstveidā jāpaziņo darbiniekam par izmaiņām normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos, kas tieši skar darbinieku, pirms izmaiņu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā dienā, kad tās stājas spēkā. 

Atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai darbiniekam savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā iesakām vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzība jāizskata un atbilde par pieņemto lēmumu darba devējam jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu.  

Tāpat darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi. Iesniegumam pievienojama darba devējam iesniegtās sūdzības kopija. 

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likumā noteikto inspekcijai ir pienākums veikt kontroli darba tiesisko attiecību jomā un pārbaudīt to, kā darba devēji izpilda darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības. Ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, Valsts darba inspekcija darba devējam var dot norādījumus konstatētā pārkāpuma novēršanai “konsultē vispirms” principa ietvaros, izdot administratīvo aktu vai būtisku pārkāpumu gadījumā – arī piemērot administratīvo sodu. Administratīvie pārkāpumi darba tiesisko attiecību jomā noteikti Darba likuma 36. nodaļā.