E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 39026
Lasīšanai: 8 minūtes

Apmācības pirms darba līguma noslēgšanas

J
jautā:
20. augustā, 2026
Melita

Labdien! Vēlos lūgt skaidrojumu, vai darba devēja prakse, piedāvājot darbiniekam apmaksāt nepieciešamās apmācības pirms darba attiecību uzsākšanas, bet vienlaikus prasība pēc apmācību pabeigšanas uzņēmumā nostrādāt nosacīti ilgu laiku ir tiesiska un atbilst Darba likuma prasībām? Piemēram, dažās vakancēs ir norādīti divi gadi, trīs gadi, pieci gadi. Manuprāt, šāds nosacījums rada nopietnus jautājumus par tā samērīgumu. Ja apmācību faktiskās izmaksas atkarībā no nozares ir aptuveni 10002000 eiro, nav saprotams, kādēļ apmācību izdevumu segšana būtu pamats trīs vai pat piecu gadu darba saistību noteikšanai. Īpaši vēlos vērst uzmanību Darba likuma 96. pantam, kurā cita starpā noteikts, ka vienošanās par profesionālo apmācību termiņš nevar būt ilgāks par diviem gadiem, tam jābūt samērīgam ar apmācības izdevumu apmēru, kā arī ir noteikti ierobežojumi darbiniekam atlīdzināmajai summai. Vai darba devējs drīkst prasīt darbiniekam apņemties uzņēmumā nostrādāt vairāk par diviem gadiem? Vai šādā situācijā darbiniekam var tikt prasīta apmācību izmaksu atmaksa, ja viņš, piemēram, pēc diviem gadiem pats uzsaka darba līgumu? Vai apmācības, kas nepieciešamas, lai darbinieks vispār varētu pildīt konkrētos darba pienākumus, nevarētu būt tādas, kuras darba devējam pašam ir pienākums nodrošināt un kuru izmaksas nevar pārlikt uz darbinieku? Kā piemēru varētu minēt trolejbusa vadītāja amatu. Vēlos arī lūgt izvērtēt šo jautājumu no darbinieka aizsardzības un samērīguma principa viedokļa. No darba sludinājuma var rasties iespaids, ka cilvēkam tiek piedāvāta bezmaksas iespēja iegūt jaunu profesionālo kvalifikāciju, tomēr šī iespēja ir sasaistīta ar ļoti ilgām darba attiecību saistībām.

A
atbild:
Šodien
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Tā kā jautājumā nav ietverts konkrētā darba sludinājuma teksts, Valsts darba inspekcijai nav iespējams izvērtēt, vai atbilstoši darba sludinājuma saturam saskatāmi darba tiesību normu pārkāpumi. Tādējādi, balstoties uz norādītajiem apstākļiem, sniedzam vispārīgu tiesību normu skaidrojumu. 

Valsts darba inspekcija sākotnēji vērš uzmanību, ka darba tiesisko attiecību nodibināšanas procesā pretendentam ir pienākums sniegt darba devējam informāciju par savu profesionālo sagatavotību, ciktāl tai ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā un paredzētā darba veikšanā. To nosaka Darba likuma 33. panta ceturtā daļa. Savukārt, ja puses gatavojas noslēgt darba līgumu par tāda darba veikšanu, kam nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes, darba devējam atbilstoši Darba likuma 35. panta otrajai daļai ir tiesības pieprasīt, lai pretendents uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību. 

Līdz ar to, ja konkrētā amata vai darba veikšanai normatīvajos aktos, darba devēja noteiktajās prasībās vai konkrētā darba rakstura dēļ ir nepieciešamas noteiktas zināšanas, prasmes vai, piemēram, atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, pretendentam pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas jānodrošina atbilstība attiecīgajām prasībām. Proti, pretendentam jānodrošina nepieciešamā profesionālā sagatavotība un, ja attiecīgās prasības paredz konkrēta transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, arī atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja tiesības. 

Jau nodibinātu darba tiesisko attiecību laikā jautājums par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu vērtējams atbilstoši Darba likuma 96. pantam. 

Saskaņā ar Darba likuma 96. panta pirmo daļu, ja darba devējs nosūta darbinieku uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, darba devējam ir pienākums segt ar darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus. Minētā norma piemērojama gadījumos, kad apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana nepieciešama darba devēja noteikto darba pienākumu veikšanai un darba devējs ir pieņēmis lēmumu darbinieku uz šādu apmācību nosūtīt. 

Savukārt Darba likuma 96. panta otrā daļa regulē situācijas, kad profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana atbilstoši konkrētās situācijas apstākļiem saistīta ar darbinieka veicamo darbu, taču tai nav noteicošas nozīmes nolīgtā darba izpildei. Tādā gadījumā darba devējs un darbinieks var noslēgt atsevišķu vienošanos par apmācību un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu. Ievērojot Darba likumā noteiktos priekšnoteikumus, darba devējam var būt tiesības prasīt darbiniekam atlīdzināt ar apmācību saistītos izdevumus, ja darbinieks uzteic darba līgumu pirms vienošanās termiņa beigām (izņemot Darba likuma 100. panta piektajā daļā paredzēto gadījumu). Šādai vienošanās piemērojami Darba likuma 96. panta 3.9. daļā ietvertie nosacījumi. 

Noteikumus ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu pirms darba tiesisko attiecību dibināšanas Darba likums neregulē. Proti, situācijā, kad persona profesionālo apmācību, kvalifikāciju vai konkrētā amata veikšanai nepieciešamās tiesības iegūst pirms darba līguma noslēgšanas, šādu apmācību izmaksu segšana pati par sevi neizriet no Darba likuma 96. panta noteikumiem. 

Līdz ar to, ja starp pusēm ir noslēgts līgums par profesionālās apmācības nodrošināšanu un pēc apmācības pabeigšanas puses slēdz darba līgumu, kurā iekļauti noteikumi par apmācības, kas veikta pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, izdevumu atlīdzināšanu, šis jautājums skar darba tiesību privāttiesisko daļu. Ja darba līguma izpildes laikā starp darbinieku un darba devēju rodas domstarpības par attiecīgā līguma noteikuma piemērošanu vai tiesiskumu, konkrētajos apstākļos var pastāvēt individuāls tiesību strīds Darba strīdu likuma 4. panta izpratnē, respektīvi, domstarpības starp darbinieku un darba devēju, kas radušās, pildot darba līgumu vai piemērojot normatīvo aktu noteikumus. Rodoties strīdam par līguma noteikumu tiesiskumu vai pušu noslēgtās vienošanās atbilstību piemērojamajām tiesību normām, strīda izšķiršana pēc būtības ir tiesas kompetencē. Atbilstoši Darba strīdu likuma 7. panta pirmajai daļai ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai ja kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums. 

Tādējādi tikai tiesa, izvērtējot konkrētās tiesiskās attiecības un faktiskos apstākļus, var atzīt, vai konkrētajā gadījumā starp pusēm noslēgtajai vienošanās par profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu atlīdzināšanu ir piemērojami Darba likuma 96. panta noteikumi, tostarp, vai ir piemērojamas minētā panta 3.9. daļā ietvertās prasības attiecībā uz vienošanās par apmācību noslēgšanas priekšnoteikumiem un saturu, kā arī no šādas vienošanās izrietošās tiesiskās sekas. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 190 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas