Darba devējs izmanto ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus. Grāmatvedības kompānija, izmaksājot algu, pieļāva kļūdu piemaksu aprēķinā 4 mēnešus pēc kārtas. Darbinieki to nepamanīja, jo ir nolīgta summētā darba laika uzskaite un piemaksas ir par nakts darbu, virsstundām, prēmijām un darbu svētkos. Katru mēnesi summa atšķiras. Algas lapiņā šīs piemaksu sadaļas nav atsevišķi norādītas, visas atrodas sadaļā “piemaksa”. Tagad darba devējs ir izdevis rīkojumu par starpības ieturēšanu 6 mēnešu periodā no darbinieku algām, sākot ar pēdējo mēnesi, jo pārējiem mēnešiem ir iestājies noilgums, ar pamatojumu: “Grāmatvedības kļūdas dēļ…. darbiniekiem šī starpība bija pamanāma, un netika ziņots.” Vai tas atbilst Darba likumam? Kā šajā situācijā darbiniekiem rīkoties?
Saskaņā ar Darba likuma 78. panta pirmās daļas 1. punktu ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt, vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks. Atbilstoši panta otrajai daļai šādu ieturējumu veikšanai darba devējs var dot rakstveida rīkojumu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas. Par šāda rīkojuma izdošanu darba devējs nekavējoties paziņo darbiniekam. Savukārt, ja darbinieks apstrīd Darba likuma 78. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto darba devēja atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, tad atbilstoši panta trešajai daļai darba devējs var celt prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas.
Līdz ar to, ja darba devējs (tai skaitā darba devēja piesaistītais ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs) kļūdaini aprēķinājis un izmaksājis darbiniekam darba samaksu, tad darba devējs ir tiesīgs izdot rakstveida rīkojumu par ieturējumu tikai attiecībā uz tām pārmaksām, par kurām rīkojums izdots divu mēnešu laikā no konkrētās summas izmaksas dienas, ja vien ir konstatējams arī Darba likuma 78. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais priekšnoteikums, proti, darbinieks par pārmaksu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt, vai pārmaksājums radies darbinieka vainas dēļ.
Vienlaikus apstāklis, ka darba samaksa ir izmaksāta lielākā apmērā, pats par sevi vēl nenozīmē, ka darbiniekam bija pienākums pārmaksu konstatēt. Katrā konkrētā gadījumā vērtējami visi faktiskie apstākļi, tostarp darba samaksas aprēķina pārskatāmība, darba samaksas aprēķinā ietvertā informācija, darba samaksas aprēķina sarežģītība, summētā darba laika organizācija, kā arī tas, vai darbiniekam objektīvi bija iespējams pārmaksu pamanīt.
Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja norādītajam atprasījuma tiesību pamatam vai pārmaksas apmēram, tad viņam ir tiesības par to informēt darba devēju. Šādā gadījumā darba devējs nav tiesīgs vienpusēji veikt ieturējumus no darba samaksas, bet strīdu var risināt tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
