Labdien! Vai situācija, kad izglītības iestādes pedagogs (pedagoģiskais amats, bet mācību stundas nepasniedz), kas nepiekrīt darba slodzes izmaiņām, t. i., tarifikācijas izmaiņām, kvalificējas darba tiesību normām par darba līguma izbeigšanu saistībā ar nepiekrišanu darba līguma grozījumiem? Vai tarifikācijas izmaiņas ir uzskatāmas par grozījumiem darba līgumā? Jau pirms šī mācību gada valsts līmenī tika noteikts, ka pedagogiem ne vēlāk kā mēnesi pirms jaunā mācību gada rakstveidā jāsaņem informācija par savu slodzi un atalgojumu, bet konkrētajā izglītības iestādē neviens pedagogs to nesaņēma. Mutvārdu sarunas iepriekšējā mācību gada beigās notika, bet rakstveidā vienošanās netika saņemta, un rudenī daudziem praksē tas precīzi neatbilda iepriekš runātajam. Kā rīkoties, ja arī šogad notiek tāpat un pedagogs savu slodzi un atalgojumu uzzina tikai tad, kad jaunais mācību gads jau sācies?
Pedagoga nepiekrišana piedāvātajai tarifikācijai ne vienmēr nozīmē darba tiesisko attiecību izbeigšanu saistībā ar atteikšanos piekrist darba līguma grozījumiem.
Darba tiesiskās attiecības starp darba devēju un darbinieku tiek nodibinātas ar darba līgumu, kurā iekļaujama Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, tostarp nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. Ja darba laiks un darba samaksa ir noteikti citā dokumentā, piemēram, tarifikācijā, un darba līgumā ir atsauce uz šo dokumentu, tad tarifikācija ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa.
Ja darba devējam nepieciešams mainīt darba līguma noteikumus, viņam jāpiedāvā darbiniekam darba līguma grozījumi. Tie jāveic, ievērojot Darba likuma 97. vai 98. pantā noteikto kārtību.
Saskaņā ar Darba likuma 97. pantu darba devējs un darbinieks var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tādā gadījumā piemērojami arī Darba likuma 40. panta noteikumi.
Savukārt Darba likuma 98. panta pirmā daļa paredz, ka darba devējs, ievērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas noteikumus, var ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienlaikus piedāvājot darbiniekam turpināt darba attiecības ar grozītiem darba līguma noteikumiem. Ja darbinieks šiem grozījumiem nepiekrīt, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Tādēļ, lai gan abi panti regulē darba līguma grozīšanu, to juridiskais pamats un sekas ir atšķirīgi.
Ja nepieciešams samazināt, piemēram, darba slodzi vai darba samaksu, darba devējs vispirms var piedāvāt grozījumus vispārējā kārtībā saskaņā ar Darba likuma 97. pantu. Ja darbinieks piekrīt, puses noslēdz rakstveida vienošanos par darba līguma grozījumiem, un tie kļūst saistoši no vienošanās spēkā stāšanās brīža.
Savukārt, ja darbinieks grozījumiem nepiekrīt, darba attiecības turpinās ar iepriekšējiem noteikumiem.
Svarīgi norādīt, ka darbinieka atteikums piekrist darba līguma grozījumiem pats par sevi nedod darba devējam tiesības uzteikt darba līgumu. Tomēr šādā situācijā darba devējs var izvērtēt, vai pastāv pamats piemērot Darba likuma 98. panta pirmo daļu, proti, uzteikt darba līgumu saistībā ar piedāvātajiem grozījumiem.
Lai to piemērotu, jāpastāv vismaz vienam no Darba likuma 101. panta pirmajā daļā paredzētajiem darba līguma uzteikuma pamatiem.
Tas nozīmē, ka Darba likuma 98. panta pirmā daļa nav patstāvīgs darba attiecību izbeigšanas pamats. Tā nosaka tikai procedūru, kādā darba devējs var uzteikt darba līgumu, vienlaikus piedāvājot darbiniekam turpināt darba attiecības ar grozītiem noteikumiem.
Tādējādi Darba likuma 98. pants ir piemērojams tikai tad, ja darba devējs jau pieņēmis lēmumu par darba līguma uzteikumu un tam ir tiesisks pamats, kas saistīts ar:
Tādā situācijā piedāvājums grozīt darba līgumu izriet no uzteikuma. Ja darbinieks atsakās turpināt darba attiecības atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem, uzteikuma procedūra noslēdzas ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Ja nepastāv neviens no Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktos minētajiem apstākļiem, darba devējam nav tiesiska pamata uzteikt darba līgumu vai piedāvāt grozījumus Darba likuma 98. panta pirmās daļas kārtībā. Šādā gadījumā darba devējam un pedagogam savstarpēji jāmeklē kompromiss par tarifikācijas izmaiņām.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 11.3 punktam izglītības iestādes vadītājam rakstveidā jāinformē pedagogs par plānoto darba algu un darba slodzi ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms mācību gada sākuma.
Tomēr jāvērtē, kā “informēšana” tiek noformēta.
Tā var būt:
Ja darba devējs neievēro normatīvo aktu prasības, piemēram, noteikto pienākumu ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms mācību gada sākuma rakstveidā informēt pedagogu par plānoto darba algu un darba slodzi, pedagogam vispirms ir tiesības jautājumu risināt iestādes ietvaros.
Saskaņā ar Darba likuma 94. pantu darbinieks var iesniegt darba devējam sūdzību, norādot uz savu tiesību aizskārumu un pieprasot to novērst. Piemēram, pedagogs var prasīt nodrošināt rakstveida informēšanu par plānoto darba algu un darba slodzi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 11.3 punkta prasībām. Sūdzību ieteicams iesniegt, izmantojot saziņas kanālu, par kuru puses vienojušās darba līgumā.
Ja darba devējs nepilda normatīvo aktu prasības, darbiniekam ir tiesības vērsties ar sūdzību uzraugošajās iestādēs – Valsts darba inspekcijā un Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
