Attēlā: vīrietis strādā ar portatīvo datoru, priekšplānā grafiski dokumentu zīmējumi.
FOTO: Magnific.
Iesniegumu likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2026. gada 1. martā, paredz, ka iestādei uz iedzīvotāja iesniegumu pēc būtības jāatbild desmit darbdienu, nevis viena mēneša laikā, kā bija iepriekš. Ko iestādei darīt, ja to pārpludina ar mākslīgā intelekta rīkiem rakstītu iesniegumu gūzma?
Šādā situācijā ir nonākusi Rīgas dome (RD). Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs ceļ trauksmi par to, ka laikā, kad uzsākta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta reorganizācija un resursu pārskatīšana, departaments piedzīvo kritisku iesniegumu pieplūdumu un resursu pārslodzi. Iesniegumu saturs liecina, ka lielākā daļa no tiem ir sagatavoti, izmantojot mākslīgā intelekta (MI) rīkus.
Piemēram, aptuveni gada laikā viena persona ir iesniegusi vairāk nekā 100 dažādu iesniegumu, kas saistīti ar objektiem Ķengaragā. Tā pati persona regulāri iesniedz iesniegumus arī citām pašvaldības iestādēm, tā radot papildu administratīvo slogu.
RD Pilsētas attīstības komitejas vadītājs norāda, ka viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu pašvaldībai uz MI veidotām vēstulēm atbildēt ar MI rīkiem, piemēram, lai veidotu atsauces uz normatīvajiem aktiem.
Viņaprāt, nepieciešams pilnveidot Iesniegumu likumu, dodot pašvaldībai tiesības atstāt bez virzības acīmredzami nesamērīgus un atkārtotus pieprasījumus, kā arī atļaujot sniegt īsu, lakonisku atbildi tikai par lietas reālo būtību.
Vienlaikus būtu jāierobežo iesnieguma apjoms, lai vienkārši jautājumi nekļūtu par zinātnisko darbu (saņemto iesniegumu apjoms mēdz sasniegt pat vairākus desmitus lappušu). Šim nolūkam varētu izmantot portālu Latvija.gov.lv, brīvas formas iesniegumus pārveidojot par strukturētiem e-pakalpojumiem, vienlaikus ierobežojot iesniegumu rakstzīmju un pielikumu skaitu, kā arī izmantojot e-adresi kā drošu identifikācijas filtru.
Matīss Malojlo
Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskais padomnieks
Publicitātes foto
Mākslīgā intelekta izmantošana iesnieguma sagatavošanā pati par sevi nav pamats tā neizskatīšanai. Satversmes 104. pants garantē tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties iestādē un saņemt atbildi pēc būtības. Savukārt Iesniegumu likuma 5. panta pirmā daļa paredz iesniegumu vērtēt pēc tā satura.
Tādēļ izšķirīgs ir iesnieguma saturs un tiesību izmantošanas veids, nevis teksta sagatavošanas rīks.
Tomēr Satversmes 104. pants neaizsargā tiesību negodprātīgu izmantošanu. Senāts atzinis: ja persona ar iesniegumiem nepamatoti prasa pārmērīgus valsts resursus, tad tiek ierobežotas citu personu iespējas saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības (Senāta 2007. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007, 15. punkts).
Tāpēc Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 7. punkts ļauj iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja tiesības iesniegt iesniegumu izmantotas negodprātīgi. Par pamatoto lēmumu jāinformē iesniedzējs.
Par negodprātīgu tiesību izmantošanu var liecināt iesniegumu daudzums un biežums, atkārtota vēršanās ar nedaudz mainītiem jautājumiem, pieprasītās informācijas apjoms un detalizācija, kā arī prasība analizēt plašu informācijas apjomu vai atkārtoti skaidrot iestādes rīcību. Šie apstākļi vērtējami kopsakarā ar iepriekšējo saraksti un personas rīcību savu prasījumu īstenošanā. Secinājumam jābalstās konkrētos pierādījumos, jo parasti nepietiek tikai ar atsauci uz iesniegumu skaitu (Senāta 2007. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007, 16. punkts; 2019. gada 26. septembra spriedums lietā Nr. SKA-476/2019, 13. punkts; 2019. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. SKA-579/2019, 5. punkts).
Ja atbilde jau sniegta un iesniegumā norādītie tiesiskie vai faktiskie apstākļi pēc būtības nav mainījušies, tad iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas saskaņā ar Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktu. Ja pēc tam iesniegts vēl viens līdzīga satura iesniegums, tad to saskaņā ar šā panta trešo daļu var pieņemt zināšanai un atbildi nesniegt.
Savukārt uz vairākiem pēc būtības vienāda satura iesniegumiem iespējams sniegt vienu kopīgu atbildi. Ja iesniegumu skaits prasa nesamērīgu resursu patēriņu un tiem nav individuāla rakstura, tad kopīgo atbildi var publicēt, to individuāli nenosūtot (Iesniegumu likuma 6. panta otrā un trešā daļa).
Tādējādi tiesiskie risinājumi jau pastāv, un iestādei tie ir konsekventi jāpiemēro un jāpamato katras situācijas faktiskajos apstākļos. Atbildei jābūt saturiski pamatotai, taču tās garums nav jāpielīdzina iesnieguma apjomam. Līdz ar to jaunu ierobežojumu nepieciešamība būtu pamatojama ar konkrētiem pašreizējā regulējuma trūkumiem, vienlaikus saglabājot iedzīvotāju Satversmē garantētās tiesības vērsties iestādē pēc atbildēm.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
MI tehnoloģiju straujā attīstība rada jaunus izaicinājumus gan privātpersonām, gan organizācijām un valsts pārvaldei kopumā. Ir acīmredzams, ka MI klātbūtne ikdienas procesos turpinās pieaugt, paplašinoties arī tā lietojuma veidiem, tostarp brīvas formas dokumentu un iesniegumu ģenerēšanā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka, atbildot uz šīm pārmaiņām, arī iestādēm ir mērķtiecīgi jāievieš digitālie rīki un automatizācijas risinājumi.
Tādēļ PTAC šobrīd strādā pie klientu pašapkalpošanās portāla izveides, kurā iesnieguma sagatavošanas process tiktu digitalizēts un strukturēts.
Standartizēta datu ievade ir tiešs risinājums arvien biežākajai MI rīku izmantošanai iesniegumu veidošanā – brīvas formas, nereti mākslīgi apjomīgu tekstu vietā tā prasa iesniegt tikai lietas izskatīšanai juridiski nozīmīgus faktus un pierādījumus. Tas ļautu būtiski samazināt administratīvos resursus, kas šobrīd tiek patērēti manuālai iesniegumu apstrādei, reģistrēšanai un datu pārnesei uz iestādes informācijas sistēmām. Tāpat pašapkalpošanās portālā tiktu izveidota klienta darba vieta, kurā iespējams sekot līdzi sava iesnieguma izskatīšanas gaitai reāllaikā. Portāls nodrošinātu arī ātru un efektīvu divpusēju saziņu starp iestādi un klientu.
Stratēģiski valstī ir noteikts, ka visām valsts pārvaldes iestādēm ir jāizmanto koplietošanas risinājumi un ar tā saukto Valsts digitālo būvvaldi jāsaskaņo ikviena iestādes informācijas un komunikācijas tehnoloģijas attīstības aktivitāte. Taču koplietošanas risinājumi to universālā rakstura dēļ ne vienmēr spēj nodrošināt specifisku klientu vajadzību un nozares prasību izpildi. Līdz ar to PTAC ieskatā efektīvākais risinājums klientu vajadzību apmierināšanai un kvalitatīva iesniegumu procesa vadībai ir klientu portāla attīstība.
Jāatrod līdzsvars starp saprātīgu laiku un apjomīgu iesniegumu izskatīšanu
Nikolajs Ozoliņš
Mg. iur., “Biznesa augstskolas “Turība”” Juridiskās fakultātes lektors
Foto: Paula Čurkste, LETA
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā ir nostiprināts labas pārvaldības princips, kurš nosaka: valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Savstarpēji līdzsvarotas vērtības paredz:
Valsts pārvaldei ir jāatrod līdzsvars starp saprātīgu laiku un ļoti apjomīgu iesniegumu izskatīšanu.
Iestāde savā tīmekļvietnē var publicēt anonimizētas standarta atbildes uz līdzīgiem jautājumiem. Tādējādi, atbildot uz mākslīgā intelekta ģenerētiem iesniegumiem, iespējams norādīt, kurā tīmekļvietnes sadaļā ir skaidrotas konkrētās tiesību normas.
Kā norāda Augstākā tiesa (2016. gada 8. aprīļa Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-15/2016): personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasībām, tostarp ir tiesiska un godprātīga, tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu.
Tāpat tiesa norādīja uz informācijas sniegšanas robežām: Satversmes 104. panta jēga ir nevis tikai piešķirt personai tiesības izteikt savu viedokli, bet arī garantēt atgriezenisku reakciju no valsts. Tādējādi, lai īstenotu tiesības saņemt atbildi, ir būtiski, ka personai šādas tiesības (un attiecīgi iestādei pienākums atbildēt) rodas tikai tad, ja persona patiešām šādu atbildi vēlas. Ja persona tikai izsaka savu viedokli par kādu jautājumu un norāda, ka viņai atbilde nav nepieciešama, tad iestādei nav pienākuma uz šādu iesniegumu atbildēt (2012. gada 10. februāra Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-3/2012).
Valsts pārvaldei ir jāizmanto MI rīki, tas norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) rekomendācijā.
Kā atzīts Senāta judikatūrā, iekļaujot tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu, mūsu valsts ir izšķīrusies atzīt: ja privātpersona vēršas iestādē ar iesniegumu, tad viņa var sagaidīt, ka iestāde uz šo iesniegumu kaut kā reaģēs (atbildēs), ja vien iesniegums nav tāds, kas acīmredzami neprasa nekādu atbildi.
Tas ir jautājums par cieņpilnu izturēšano pret privātpersonu, kas balstās cilvēka cieņā kā mūsu valsts pamatvērtībā un labas pārvaldības principā, kurš citstarp paredz, ka valsts pārvaldes attieksme attiecībās ar privātpersonu ir pieklājīga, atsaucīga un cieņpilna. Šāda attieksme veicina arī cilvēku cieņu pret savu valsti un uzticēšanos tai. Iesniegums Satversmes 104. panta izpratnē var būt gan sūdzība, gan priekšlikums, gan lūgums, un tas var attiekties gan uz personiskajām, gan uz sabiedrības interesēm.
