Vai Latvijā ir kāds normatīvais akts vai likums, kas noteic, ka saziņai ar valsts iestādēm obligāti jānotiek, izmantojot elektroniskās sistēmas? Vai normatīvie akti paredz iedzīvotāja tiesības izvēlēties saziņas kanālu saziņai ar valsts iestādi? Ja ne, uz kāda juridiskā pamata iestādes var pieprasīt izmantot konkrētas elektroniskās sistēmas? Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests savās atbildēs aicina sazināties, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), nevis sniedz atbildi uz jautājumu, kas nosūtīts e-pastā. Līdzīgi arī attiecībā uz e-adresi – dažas iestādes aicina vai pat pieprasa izmantot e-adresi, nevis ļauj personai pašai izvēlēties sev ērtāko saziņas veidu. Ja personai nav uzticības vai tā nevēlas lietot valsts e-sistēmas, piemēram, EDS, e-adresi vai e-veselību, vai tai tomēr ir pienākums tās izmantot arī ikdienas saziņā ar iestādēm?
Iedzīvotājiem elektroniskā saziņa ar valsts iestādēm nav noteikta kā obligāta. Pat ja pakalpojumi ir pieejami elektroniski un datu glabāšana paredzēta elektroniskajās informācijas sistēmās, un to nosaka attiecīgie tiesību akti, tajos iedzīvotājiem paralēli var būt paredzēta iespēja iegūt dokumentus papīra formā un konsultācijas – klātienē.
Piemēram, darbnespējas lapas izsniedz tikai elektroniski. Ministru kabineta noteikumi Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nosaka: darbnespējas lapu izsniedz, sagatavojot to elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Vienlaikus noteikumos paredzēts: pēc personas pieprasījuma ārstniecības persona, kura izsniegusi darbnespējas lapu, izsniedz veselības informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu papīra formā un tajā ietver norādi “Darbnespējas lapa ir sagatavota un reģistrēta veselības informācijas sistēmā”.
Valsts iestādes informācijā iedzīvotājiem norāda saziņas, dokumentu iesniegšanas, saņemšanas un konsultāciju iespējas, tai skaitā klātienē.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijā norādīts, ka gada ienākumu deklarāciju var iesniegt papīra formā, ja netiek veikta saimnieciskā darbība. Gada ienākumu deklarācijas veidlapas var atrast VID tīmekļvietnē, aizpildīt un iesniegt valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC) vai nosūtīt pa pastu uz adresi: Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. pantā noteikts: ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja šā likuma 5. panta otrajā daļā minētā fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lūdz izmantot citu saziņas kanālu, lūgumu īpaši pamatojot, minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā un izmanto fiziskās personas norādīto dokumenta paziņošanas veidu.
Ar ko e-adrese atšķiras no e-pasta, VID ir izklāstījis informācijā šeit.
Saziņa ar valsts iestādi ir iespējama gan par vispārējiem jautājumiem (kas nesatur personas datus un privāto informāciju), gan jautājumiem, kuros tiek izmantoti personas dati.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uz jautājumu “Vai pa e-pastu var nosūtīt pieprasījumu pēc informācijas?” sniegusi šādu atbildi: ja tiek pieprasīta ierobežotas pieejamības informācija, VSAA rīkojas saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturto daļu, kura paredz, ka ierobežotas pieejamības informācija (tai skaitā fizisko personu dati) jāpieprasa rakstveidā, norādot pieprasītāja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu, juridisko adresi), pieprasījuma pamatojumu un izmantošanas mērķi. Uz pieprasījuma jābūt pieprasītāja parakstam. Ja šādu pieprasījumu nav iespējams elektroniski droši parakstīt, tas jāiesniedz papīra formātā. Savukārt (saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmo daļu) prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām: tam ir visi nepieciešamie elektroniskā dokumenta rekvizīti. Līdz ar to, ja ierobežotas informācijas pieprasījums ir noformēts atbilstoši minētajām prasībām, aģentūrai nav pamata tādu dokumentu nepieņemt.
Informācijas atklātības likuma 11. pantā noteikts, ka informāciju var pieprasīt rakstveidā, mutvārdos vai elektroniskā veidā. Iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja tas nav noformēts atbilstoši šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem vai nav sniegts apraksts, pēc kura šīs ziņas iespējams identificēt.
Elektronisko dokumentu likums un Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” noteic, ka elektronisko dokumentu izstrādāšana un noformēšana, glabāšana un aprite valsts un pašvaldību iestādēs notiek, ievērojot prasības, kas minētas citos normatīvajos aktos.
Lasi arī citas publikācijas par konkrēto tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
