Šobrīd daudz tiek runāts par gatavošanos krīzes situācijām, apdraudējumam vai pat evakuācijai. Taču papīra dokumentu izturība ārkārtas situācijās ir slikta, un tie viegli var tikt neatgriezeniski nozaudēti. Savukārt elektroniskajiem dokumentiem nozaudēšanas risks ir niecīgs, un tie nav jānes līdzi un ir uzglabājami kādā mākoņa serverī. Tomēr, krīzes dēļ nokļūstot citā valstī, spēja pierādīt izglītību būtu nozīmīga darbavietas atrašanai. Tādēļ jautājumi: 1) Vai papīra formāta dokumentiem (piem., augstskolas diplomiem) un to tulkojumam ir iespējams izveidot notariāli apliecinātu elektronisko kopiju? 2) Vai šāda elektroniskā dokumenta īstumu var apliecināt ar apostille? 3) Vai oriģināla nozaudēšanas/bojāejas gadījumā šāda elektroniskā kopija Latvijā/Eiropas Savienībā varētu aizstāt oriģinālu, ja oriģinālā dokumenta dublikātu iegūt nav iespējams?
Papīra formas dokumentiem (piem., augstskolas diplomiem) un to tulkojumiem var sagatavot notariāli apliecinātu elektronisko kopiju. Zvērināts notārs Latvijā var pievienot apostille arī elektroniskajiem publiskajiem dokumentiem.
Notariāli apliecinātām dokumentu kopijām ir krietni augstāka ticamība nekā pašas personas veidotām dokumentu kopijām, tomēr notariāli apliecināta kopija pilnībā neaizstāj oriģinālu. Tāpēc personai, kurai dokumenti izdoti, jāapsver iespēja lūgt dokumenta izdevējam (piem., augstskolai) izsniegt dokumentu oriģinālus elektroniskajā formātā vai elektronisko apliecinājumu (piem., izziņas formātā) par noteiktiem faktiem (piem., studiju sekmīgu pabeigšanu).
Prasības elektronisko dokumentu atvasinājumiem ir noteiktas Elektronisko dokumentu likumā, un saskaņā ar minētā likuma 5. panta otro daļu papīra dokumenta elektroniskajai kopijai, norakstam vai izrakstam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, ja persona, kurai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir tiesības apliecināt dokumentu oriģinālu kopijas, norakstus vai izrakstus, ir apliecinājusi tā pareizību ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu vai elektronisko parakstu, ja puses Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā rakstveidā vienojušās par e-dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu un tas atbilst normatīvo aktu prasībām.
1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (Hāgas konvencija) 1. pants noteic, ka Hāgas konvencija ir piemērojama publiskajiem dokumentiem, kuri ir noformēti vienas līgumslēdzējas valsts teritorijā un kuri jāuzrāda citas līgumslēdzējas valsts teritorijā. Tādējādi Latvijā izdots un ar apliecinājumu apostille apliecināts dokuments ir derīgs izmantošanai citās Hāgas konvencijas dalībvalstīs bez jebkādiem papildu apliecinājumiem. Informācija par Hāgas konvencijas dalībvalstīm ir publiski pieejama šeit.
Vienlaikus kopš 2019. gada 16. februāra visā Eiropas Savienības teritorijā ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191, kas atceļ atsevišķu publisko dokumentu un to apliecinātu kopiju legalizācijas un apostille prasību Eiropas Savienībā, ja tos izdevusi kādas dalībvalsts publiskā iestāde un šie dokumenti ir paredzēti iesniegšanai citas dalībvalsts publiskajās institūcijās.
Gadījumā, ja Latvijā izdots publiskais dokuments ir paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura nav Hāgas konvencijas dalībvalsts, tad to vispirms nepieciešams legalizēt Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā un pēc tam attiecīgās valsts, kurā dokuments tiks iesniegts, kompetentajā iestādē. Informācija par publisko dokumentu legalizāciju pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
