E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38019
Lasīšanai: 10 minūtes
TĒMA: Satiksme
1
1

Vai drīkst novietot stāvēšanai uz ielas (ceļa) auto bez OCTA un tehniskās apskates

J
jautā:
14. janvārī, 2026
Andris

Labdien! Vai uz ceļa/ielas drīkst novietot auto bez OCTA vai tehniskās apskates? Vai par to var sodīt? Kas notiks, ja auto, piemēram, izkustēsies un nodarīs zaudējumus trešajām personām? 

A
atbild:
Šodien
Linda Ņikona
LV portāls
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (CSL) 9. panta pirmo daļu Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē; velosipēdus; reģistrētus pašgājējus velosipēdus; velorikšas un elektroskrejriteņus. 

Kā norādīts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 10. februāra spriedumā lietā Nr. A42512408, ielas (ceļa) kā publiskās lietas likumā noteiktais izmantošanas veids aptver gan pārvietošanos ar transportlīdzekli, gan apstāšanos, gan tā novietošanu uz ielas (ceļa) stāvēšanai. Transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai uz ielas (ceļa) ir ikviena ceļu satiksmes dalībnieka tiesība. 

Vienlaikus pastāv atšķirība, vai transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai uz publiskā lietošanā esošas ielas (ceļa) uz neilgu laiku vai atstāts tur ilgstoši. 

Saskaņā ar CSL 43.3 pantu transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja transportlīdzeklis Ministru kabineta noteikumos Nr. 767 “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 767) noteiktajā kārtībā atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa. 

Ja transportlīdzeklis tiek atzīts par ilgstoši atstātu uz ceļa, tad gan ir nozīme tam, vai transportlīdzeklim ir izieta tehniskā apskate. 

Proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 767 20. punktu transportlīdzekli atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja: 

  • tas atrodas vietā, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, ilgāk par astoņām stundām kopš brīža, kad, vadītājam klāt neesot, par šo pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums; 
  • tas novietots stāvēšanai uz ceļa un netiek izmantots ilgāk par pašvaldības noteikto laiku, bet ne mazāk par 45 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa (3. pielikums); 
  • tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa (3. pielikums), un transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate; 
  • tas novietots stāvēšanai autoceļu robežšķērsošanas vietā, uz ceļa starp robežšķērsošanas vietu un valsts robežu vai pierobežas joslā un netiek izmantots ilgāk par piecām diennaktīm. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) dalījusies ar šādu informāciju: 

“Mums diemžēl nav tādu resursu, lai katru dienu Rīgas ielās fiksētu pamestas mašīnas. Policisti nevar izsekot, cik nedēļu vai mēnešu transportlīdzeklis stāv uz ielas. Līdz ar to iedzīvotājiem jāziņo mums, ja uz koplietošanas ceļiem redz mašīnu, kura jau ilgstoši stāv uz vietas. 

Saņemot informāciju, policija fiksē transportlīdzekli un atstāj uz vējstikla brīdinājumu par termiņu, kurā automašīna jāpārvieto. Transportlīdzekļiem, kuriem ir derīga tehniskās apskates uzlīmetermiņš ir 45 dienas, savukārt bez tās  15 dienas. Pēc termiņa beigām policisti pārbauda, vai transportlīdzeklis ir pārvietots vai ne. 

Pamesto transportlīdzekļu īpašniekiem bez tehniskās apskates jāatceras, ka mašīnas pārvietošana pāris metru tālāk vai, piemēram, uz otru ceļa pusi, netiek uztverta kā policijas prasības izpilde, jo transportlīdzeklis bez tehniskās apskates nemaz nevar piedalīties ceļu satiksmē, turklāt noteikumi par piespiedu pārvietošanu radīti tam, lai publiskā lietošanā esoši ceļi (un stāvvietas pie tiem) būtu pieejami visiem, līdz ar to blakus stāvvietas aizņemšana neatrisina konkrēto problēmu. Tādā gadījumā transportlīdzeklis jāpārvieto uz garāžu, savu privāto teritoriju vai autostāvvietu, kur mašīna var stāvēt pat gadiem ilgi. 

Vienlaikus jāpiebilst, ka regulējums attiecas uz publiskā lietošanā esošiem ceļiem, tas ir, ja automašīna atrodas ielas malā, tad noteikumi uz to attieksies, bet daudzdzīvokļu nama pagalmā novietotas automašīnas gadījumā situācija būtu jāvērtē detalizētāk. Proti, ja daudzdzīvokļu nama pagalma ceļš pieder piegulošā nama iedzīvotājiem, tad policijas darbinieki vērtēs, vai ceļš un uz tā esošās stāvvietas uzskatāmas par nodotām publiskā lietošanā. Pazīmes tam, ka stāvvietas nav publiskā lietošanā, piemēram, ir: ceļš ved tikai uz attiecīgo īpašumu un nekur citur vai attiecīgajā vietā uzstādītas ceļazīmes ar nosacījumu, ka transportlīdzekļus stāvēšanai atļauts novietot tikai ar atļaujām. 

Tāpat gadījumā, ja transportlīdzekļa īpašnieks ir saņēmis brīdinājumu, ka viņa automašīna var tikt pārvietota, bet viņam ir pamatojums, kādēļ viņš ir atstājis savu transportlīdzekli uz ilgu laiku, kā arī viņam ir plāns, kā rīkoties tālāk, automašīnas īpašnieks var vērsties pie RVPP ar lūgumu pagarināt termiņu, kurā mašīna jāpārvieto. 

Citos gadījumos, ja mašīna joprojām stāv uz vietas, policisti izsauc evakuatoru, kas to aizved uz speciālu autostāvvietu. Ja 30 dienu laikā transportlīdzekļa īpašnieks nav ieradies pēc savas mašīnas, tad to var likvidēt.” 

Mazliet citāda situācija ir ar OCTA esamības prasību, jo Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 3. panta 2.1 daļa paredz: 

“Transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības neveikt OCTA, ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai ārpus publiski pieejamas vietas (kur ir ierobežota piekļuve trešajām personām un mazināta iespēja nodarīt zaudējumus tām vai to mantai) un atbilstoši ceļu satiksmi regulējošiem normatīvajiem aktiem ir veikti nepieciešamie pasākumi, tostarp tādi pasākumi, kas novērš transportlīdzekļa izkustēšanos un lietošanu bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas.” 

Proti, OCTA nav obligāta, ja transportlīdzekļa īpašniekam, piemēram, nav vajadzības braukt ar transportlīdzekli un tas ir novietots ilgstošai stāvēšanai transportlīdzekļa īpašnieka īpašumā. 

Vienlaikus OCTA likuma 51. panta pirmā daļa tika papildināta ar 13. punktu, nosakot, ka OCTA Garantijas fonda mērķis cita starpā ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kā īpašnieks ir izmantojis tiesības neveikt OCTA šā likuma 3. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā. 

Arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) ir tiesības iesniegt regresa prasību. 

Respektīvi, OCTA likuma 41. panta otrās daļas 12. un 13. punkts paredz, ka LTAB ir tiesības iesniegt regresa prasību arī pret: 

  • transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis transportlīdzekli, kura īpašnieks ir izmantojis tiesības neveikt OCTA šā likuma 3. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā, vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas ir pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šajā punktā minētajā gadījumā; 
  • personu, kura ir atbildīga saskaņā ar Civillikuma (CL) normām par zaudējumu atlīdzību arī citos šajā daļā neminētos gadījumos. 

Kā iepriekš skaidrojusi Finanšu ministrija, ja transportlīdzeklis būs novietots stāvēšanai ārpus publiski pieejamas vietas un atbilstoši ceļu satiksmi regulējošiem normatīvajiem aktiem būs veikti nepieciešamie pasākumi, tostarp tādi pasākumi, kas novērš transportlīdzekļa izkustēšanos un lietošanu bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas, tad īpašnieka atbildība neiestāsies, tas ir, LTAB neīstenos regresa tiesības pret transportlīdzekļa īpašnieku. 

LTAB ir regresa tiesības, piemēram, šādos gadījumos: 

  • transportlīdzeklis ir aizdedzies, un ir konstatēta ražotāja atbildība vai kādas citas personas vainojama rīcība, kuras dēļ transportlīdzeklis ir aizdedzies. Ja zaudējumi būs nodarīti tīši, piemēram, ļaunprātīgi dedzinot transportlīdzekli, par ko atbildība iestājas atbilstoši Krimināllikuma regulējumam, tad attiecīgi šādi zaudējumi netiks segti OCTA likuma ietvaros, jo tas nebūs OCTA apdrošināšanas gadījums; 
  • transportlīdzeklis ir izkustējies no vietas, kā rezultātā nodarīti zaudējumi, jo transportlīdzeklis nav bijis novietots drošai stāvēšanai. 

Tāpat jānorāda, ka Ceļu satiksmes noteikumu 119. punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli –, ja novērsta arī iespēja to lietot bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 115 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas