Vai pasažieru komercpārvadājumu tirgus jāatver arī privātā līzingā iegādātu auto turētājiem? Viedokļi dalās

Maijā sabiedriskajai apspriešanai tika nodoti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Tie paredz atļaut plašākam personu lokam veikt komercpārvadājumus ar vieglo automobili, lai šis pakalpojums kļūtu pieejamāks sabiedrībai.

Grozīt Autopārvadājumu likumu ministriju aicinājusi Latvijas Mobilitātes asociācija kopā ar biedrību “Auto asociācija”, Finanšu nozares asociāciju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, norādīts likumprojekta anotācijā.

Patlaban Autopārvadājumu likuma 29. panta ceturtā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili persona drīkst veikt, izmantojot savā īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili.

Tas nozīmē, ka pasažieru komercpārvadājumus ar līzingā iegādātu vieglo automobili ir atļauts veikt juridiskām personām, bet privātpersonai, kura iegādājusies transportlīdzekli līzingā, tas ir liegts.

Ierobežojumi ietekmē pakalpojuma pieejamību

Taksometru un pasažieru komercpārvadājumu nozarē izplatīta ir ēnu ekonomika (vairāk skatīt šeit). Meklējot risinājumu, veikti pētījumi un diskusijas. Piemēram, likumprojekta anotācijā pieminēts pēc transporta pakalpojumu platformas “Bolt” pasūtījuma 2023. gadā veiktais pētījums “Digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā” un 2024. gadā organizētās domnīcas, kurās pievērsta uzmanība arī problēmai – autovadītāju un transportlīdzekļu trūkumam –, kas negatīvi ietekmē gan pakalpojuma cenu, gan kvalitāti.

“Bolt” apkopotie dati par neīstenotajiem pasažieru komercpārvadājumiem Baltijas valstīs liecina, ka pakalpojumu sniedzējiem nav iespēju veikt vairāk nekā 100 000 braucienu mēnesī.

Tādējādi vidējā cena par braucienu Latvijā ir augstāka nekā kaimiņvalstīs.

Vēlas piesaistīt vairāk autovadītāju

Satiksmes ministrija secinājusi: ļaujot pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus sniegt arī ar līzingā iegādātu vieglo auto, būtu iespējams palielināt nozarē likumīgi nodarbināto skaitu. Tāpat tas palīdzētu straujāk atjaunot Latvijas autoparku, norādīts likumprojekta anotācijā.

Līdz ar to grozījumi Autopārvadājumu likumā paredz papildināt 29. pantu ar 4.¹ daļu, kura noteiktu:

“Vieglā automobiļa līzinga gadījumā automobiļa reģistrācijas apliecībā norādītais automobiļa turētājs kā fiziska persona var iznomāt automobili pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili veikšanai automobiļa reģistrācijas apliecībā norādītajam automobiļa turētājam kā fiziskai personai vai juridiskai personai.”

Regulēta komercdarbība, kurai vajadzīga licence

Pasažieru komercpārvadājumi ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem Latvijā ir regulēta komercdarbība, ko var veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju – licenci, LV portālam skaidro SM.

Vieglā transportlīdzekļa vadītāji, tostarp taksometru vadītāji, kuri nav reģistrējušies Taksometru vadītāju reģistrā, nedrīkst nodrošināt pasažieru komercpārvadājumus. Savukārt komersantiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, jābūt saņemtai licencei un licences kartītei.

Ministrija uzsver, ka nozare pēdējo gadu laikā mainās – pasažieru komercpārvadājumu skaits ar taksometru samazinās, bet ar vieglajiem auto – palielinās. Neraugoties uz to, pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili iesaistīto transportlīdzekļu skaits nav būtiski mainījies.

2025. gada 26. jūnija dati liecina, ka pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili bija derīgas 1814 licences, bet Taksometru vadītāju reģistrā bija reģistrēts 5641 vadītājs.

Diskutē par vienotu licencēšanas kārtību

Latvijā ir pieejami divu veidu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, – taksometri (t. s. “dzeltenie numuri”) un vieglie automobiļi ar t. s. “baltajiem numuriem”.

Lai arī pasažieris saņem vienādu pakalpojumu – braucienu līdz izvēlētajam galamērķim –, atšķiras veids, kā pakalpojumu pieteikt un apmaksāt.

Tāpat atšķiras institūcijas, kas izsniedz dokumentus, lai komersants varētu nodrošināt šo pakalpojumu.

Autopārvadājumu likuma grozījumi, kas paredzēja divus komercpārvadājumu veidus – ar taksometru un vieglo automobili –, stājās spēkā 2017. gadā, un kopš tā laika pakalpojumu sniegšanas prakse ir mainījusies, mazinot atšķirības, norāda SM. Tādēļ tiek diskutēts par vienota licencēšanas modeļa izveidi.

“Pasažieri un pat pārvadātāji dažbrīd nepārzina atšķirības, bet pasažieri visus uzskata par “Bolt”,” norāda SM. “Tas arī ir viens no argumentiem, kāpēc nākotnē būtu vērtējama vienotas licencēšanas izveidošana.”

Gan “Bolt”, gan Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija atbalsta vienota regulējuma ieviešanu visā nozarē – neatkarīgi no tā, vai pārvadājumi tiek veikti ar “baltajiem” vai “dzeltenajiem” numuriem.

Pretēji viedokļi

Ja privātā līzingā iegādātas automašīnas atļautu izmantot pasažieru pārvadājumos, tad tas celtu kopbraukšanas caurskatāmību un kvalitāti, sakārtotu nozari un mazinātu tajā ēnu ekonomiku, medijiem izplatītajā paziņojumā uzsver “Bolt”.

Transporta pakalpojumu platformas pārstāvji atgādina, ka taksometru nozarē joprojām pastāv augsti ēnu ekonomikas riski, tostarp manipulācijas ar skaitītājiem un čeku neizsniegšana.

Savukārt Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija grozījumus Autopārvadājumu likumā neatbalsta. Asociācijas prezidents Aleksejs Ignatjevs uzskata, ka plānotās izmaiņas ir pretimnākšana kopbraukšanas pakalpojumiem.

“Ar šiem grozījumiem paplašināsies kopbraukšanas pakalpojumi, kas ir apdraudējums vietējiem Latvijas taksometru uzņēmumiem. Turklāt [kopbraukšanas] mašīnas nav marķētas, jebkura fiziska persona jebkurā laikā var kaut kur izbraukt, paņemt pa ceļam klāt pasažierus, kuri par to samaksās. Bet kur ir nodokļi un klientu drošība, apkalpošanas kvalitāte? Tas būs grūti izkontrolējams process, pelēkā zona,” saka A. Ignatjevs.

Tāpēc viņš cer, ka grozījumi Autopārvadājumu likumā pēc sabiedriskās apspriešanas tomēr netiks virzīti tālāk izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

“Aplokšņu” algu īpatsvars pērn – 26,6%

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka apakšnozarē “Taksometru pakalpojumi” (NACE 2. red. kods 4932) 2025. gada 1. janvārī bija reģistrēti 3997 nodokļu maksātāji, no kuriem 64,6% ir juridiskās personas, 35,4% individuālie komersanti un 0,1% fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji.

Taksometru pakalpojumu apakšnozares nodokļu maksātāju īpatsvars veido 44,5% no sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozares (NACE 2. red. kods 49) nodokļu maksātājiem.

Pēc VID aplēsēm, šajā nozarē nedeklarētais darba samaksas (“aplokšņu” algu) apmērs vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem 2024. gadā bijis 138,99 miljoni eiro jeb 8,7% no kopējā nedeklarētās darba samaksas (bruto) apjoma (1592,9 miljoni eiro). Nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu” algu īpatsvars nozarē pērn bijis 26,6% (vidēji valstī – 13,8%).1

Liels skaidras naudas īpatsvars

“Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa medijiem ir norādījusi, ka norēķināties par braucienu skaidrā naudā var tikai taksometros.

“Nozarē skaidras naudas darījumi veido 16% no kopējā braucienu skaita. Savukārt no visiem taksometru veiktajiem braucieniem tā ir gandrīz puse. Tik augsts skaidras naudas maksājumu īpatsvars palielina risku, ka var notikt izvairīšanās no nodokļiem, jo naudas līdzekļu aprite nav pārredzama,” vērtē “Bolt”.

Savukārt SM uzsver, ka “norēķinu iespējas šobrīd ir noteiktas elastīgas un atbilstošas pārvadājuma veidam. Izmaiņas šajos principos ir saistāmas ar izmaiņām licencēšanas principos. Ēnu ekonomikas riski nav saistīti tikai ar skaidras naudas apriti, bet gan ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, transportlīdzekļu pārreģistrāciju citam īpašniekam, pakalpojuma sniegšanu bez uzņēmuma licences un vadītāja reģistrācijas, kā arī citiem pārkāpumiem”.

Vai nozarē būtu jāatsakās no skaidras naudas

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam paredz: ņemot vērā, ka skaidro naudu kā instrumentu bieži izmanto ēnu ekonomikas dalībnieki, ir nepieciešams veidot sistēmu, kas padara nelegālās skaidrās naudas iegūšanu komerciāli nepievilcīgu. Piemēram, ir jāpopularizē digitālie maksājumi, motivējot sabiedrību ikdienas darījumos retāk izmantot skaidru naudu.

Vienlaikus jāuzsver, ka netiek plānoti pasākumi ar mērķi aizliegt vai ierobežot legālas skaidrās naudas apriti.

Atbildot uz jautājumu, vai ēnu ekonomika samazinātos, ja visiem taksometriem tiktu noteikti vienādi maksāšanas principi – tikai bezskaidrā naudā –, VID norāda, ka praksē ir diezgan daudz gadījumu, kad klienti objektīvu iemeslu dēļ ar taksistu vai pārvadātāju var norēķināties tikai skaidrā naudā.

“Skaidra nauda ir legāls norēķinu veids. Aizliedzot to pilnībā, tiktu ierobežotas taksometru klientu – ikviena iedzīvotāja un arī mūsu valsts viesu – tiesības saņemt šādu pakalpojumu,” uzskata VID.

“Neskatoties uz to, ka norēķini notiek fiziski – skaidrā naudā –, dati no taksometra skaitītāja tiešsaistes režīmā tiek nodoti VID. Tāpat klients var saņemt čeku, kas apliecina notikušo darījumu. Samaksāt nodokļus un ievērot visas citas normatīvo aktu prasības iespējams, arī norēķinoties skaidrā naudā,” atgādina VID.

Dienesta ieskatā normatīvo aktu prasībām, kuras veicina nodokļu nomaksu, ir jābūt samērīgām un jāņem vērā nozares specifika.

1 Nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu” algu īpatsvars tiek aprēķināts apvienotai nozares kopai, neizdalot pa apakšnozarēm.