FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Sabiedriskajai apspriešanai līdz 12. novembrim nodots no jauna sagatavotais “Rail Baltica” projekta īstenošanas likums. Tajā plānots noteikt arī atbildīgo institūciju kompetenci.
Lai veicinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu, pirms diviem gadiem tika pieņemts “Rail Baltica” projekta īstenošanas likums. Tas stājās spēkā 2022. gada 14. novembrī.
Likuma šā brīža redakcijā ir 11 panti, kas regulē dažādus ar projekta ieviešanu saistītus jautājumus, piemēram, rīcību ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošajiem pieminekļiem, bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām, projekta īstenošanas teritorijā esošajiem aizsargājamiem kokiem, servitūta iedibināšanu, zaudējumu atlīdzināšanu u. c.
Taču, kā norādīts likumprojekta anotācijā, kopš likuma pieņemšanas, analizējot projekta kavēšanās iemeslus, ir identificēti vēl vairāki citi jautājumi, kuri jāregulē, lai projektēšanas darbi tiktu pabeigti atbilstoši līgumos noteiktajiem termiņiem, kā arī būtu iespējams uzsākt būvdarbus atbilstoši būvniecības loģikai.
Līdzīgi kā esošajam likumam, “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumprojekta mērķis ir nodrošināt nacionālo interešu objekta1 – elektrificētas Eiropas standarta platuma (precizējot, ka tie ir 1435 mm) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” un ar to saistīto būvju – sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu.
Kā likumprojekta mērķi tiek rosināts norādīt konkrētus termiņus projekta īstenošanas termiņus. Pirmajā posmā līdz 2030. gada 31. decembrim paredzēts izbūvēt funkcionālu Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojumu ar Igauniju un Lietuvu, nodrošinot savienojumu ar Rīgu. Otrajā posmā pēc 2031. gada 1. janvāra plānots īstenot atlikušo “Rail Baltica” projekta tvērumu Latvijas teritorijā.
Tāpat kā šobrīd, jaunajā likumā plānots noteikt, ka “Rail Baltica” projekta īstenošana tā izpratnē ir darbību kopums, kas ietver nekustamo īpašumu atsavināšanu un dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto būvju projektēšanu un būvniecību. “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorija ir attēlota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas tīmekļvietnē tapis.gov.lv.
Likumprojekta 2. pantā plānots noteikt arī “Rail Baltica” finansējuma avotu:
Likumā rosina noteikt, ka “Rail Baltica” projektu var finansēt arī no citiem finansējuma avotiem un projektam paredzētos līdzekļus nevar izmantot citiem mērķiem.
Šobrīd spēkā esošajā likumā nav noteikta institūciju kompetence “Rail Baltica” projekta īstenošanā.
Tāpēc, lai efektīvi un operatīvi atrisinātu ar “Rail Baltica” projektu saistītos jautājumus, kā arī lai pārraudzītu un vienoti koordinētu tā gaitu, likumprojekta otrajā nodaļā uzskaitītas institūcijas, kuru kompetencē ir projekta īstenošana, nosakot katras institūcijas kompetences robežas un to savstarpējās sadarbības kārtību.
Paredzēts, ka Ministru kabinets apstiprinās “Rail Baltica” projekta tvērumu, sadalījumu “Rail Baltica” pirmajā un otrajā īstenošanas posmā un ieviešanas termiņu. Savukārt projekta starpnozaru jautājumus koordinēs Ministru kabineta “Rail Baltica” projekta īstenošanas tematiskā komiteja.
Plānots, ka transporta nozares politiku projekta ieviešanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veidos Satiksmes ministrija. Latvijas posma ieviešanu centralizēti koordinēs Satiksmes ministrijas izveidota vadības grupa.
Ar likumu Satiksmei ministrijai tiks dots uzdevums deleģēt SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” veikt konkrētus pārvaldes uzdevumus.
Savukārt veikt “Rail Baltica” projekta koordinatora funkciju līdz projekta pabeigšanai un pilnas tehniskās funkcionalitātes sasniegšanai, pildot starptautiskajos līgumos, starpresoru līgumos un pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējos līgumos noteiktās funkcijas, tiks pilnvarota akciju sabiedrība “RB Rail”.
Satiksmes ministrija tiks arī noteikts pienākums par projekta ieviešanas progresu vismaz vienu reizi gadā informēt Saeimu un divas reizes gadā – Ministru kabinetu.
Atšķirībā no spēkā esošā regulējuma, likumprojektā paredzēts noteikt “Rail Baltica”projekta infrastruktūras piederību un pārvaldību. Tiks noteikts, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir Latvijas Republikas īpašums, kas nodots “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārziņā.
Likumā plānots noteikt, ka, lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (1435 mm) sinerģiju ar Latvijas Republikas 1520 milimetru sliežu ceļa platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, notiks virzība uz vienu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Tikmēr “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”.
Līdzīgi kā spēkā esošajā regulējumā, arī likumprojektā plānots noteikt, kā jārīkojas ar valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem un aizsargājamiem kokiem, ja tie atrodas “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā.
Piemēram, ja “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā atrodas aizsargājams koks, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošs koks vai aizsargājamā alejā augošs koks, tad to var nocirst, ievērojot noteiktus kritērijus, kas noteikti likumprojektā.
Arī likumprojektā paredzēts noteikt, ka maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums (no dienas, kad būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, līdz būves nodošanai ekspluatācijā) “Rail Baltica” projekta ietvaros būvējamajām būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, ir astoņi gadi.
“Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi, skaitot no datuma, kad tas reģistrēts vietējās pašvaldības datubāzē.
Likumprojekta trešajā nodaļā noteikta rīcība ar bezmantinieka mantu un bezīpašnieka lietām, kā arī rezerves zemes fonda zemi.
Līdzīgi kā šobrīd spēkā esošajā likumā, paredzēts, ka rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi var izmantot arī kā atlīdzības kompensāciju par “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešamā privātpersonas nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Likumprojektā noteikta servitūta nodibināšana un tā paziņošanas kārtība, rīcība ar servitūtu aprobežotajā teritorijā un zaudējumu atlīdzināšana, kā arī inženierkomunikāciju un meliorācijas objektu izbūves kārtība.
Tāpat noteikti dokumenti, kas būvniecības ierosinātājam ir jāiesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā, lai saņemtu atzīmi par visu būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, kā arī būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
Likumprojektā noteiktās vides procedūras ir tiesības veikt vienlaikus ar projektēšanas darbiem, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad saņemta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi jau ierosinātā būvniecības procesa ietvaros.
Zemes vienībām, kurās jāveic zemes ierīcības darbi, lai nodalītu “Rail Baltica” projektam nepieciešamās atsavināmās daļas, var veikt zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu neatkarīgi no sadalāmās zemes vienības platības un jaunizveidojamo zemes vienību platībām.
Likumprojektā noteikta arī aizsargjoslu un tauvas joslu nodibināšanas un zemes atmežošanas kārtība.
Šogad jūnija vidū Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā secinājušas, ka “Rail Baltica” projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības paredzamā 2027. un 2028. gada finansējuma pārrāvuma dēļ, kas prasa lielāku Baltijas valstu ieguldījumu.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Savukārt Saeima 13. jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai apzinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti atklāti un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu.
|
Kā piedalīties publiskajā apspriešanā Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portāls). Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver TAP portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (šajā gadījumā likumprojekts “Rail Baltica projekta īstenošanas likums”) un augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties jaunumiem”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu var līdz 12. novembrim. |
1 Ar 4. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūrai “Rail Baltica” un ar tās būvniecību saistītajām būvēm noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Projekta laikā paredzēts izbūvēt infrastruktūru, kas šķērsos Latvijas teritoriju 265 km garumā un savienos trīs Baltijas valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu – ar Eiropas dzelzceļa tīklu. “Rail Baltica” projekts noteikts par prioritāti vidēja termiņa un ilgtermiņa transporta nozares un tautsaimniecības plānošanas dokumentos, nacionālā līmenī nostiprinot apņemšanos īstenot valsts uzņemtās starptautiskās saistības, kuras uzliek ne vien Eiropas Komisijas 2018. gada 26. oktobra Īstenošanas lēmums Nr. 2018/1723 par pārrobežu projektu “Rail Baltica” Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridorā, bet arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris ) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (bija piemērojama līdz 2024. gada 17. jūlijam), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/1679 (2024. gada 13. jūnijs) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013.
