VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
11. jūlijā, 2008
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
1
1

Rīga dimd, visa Latvija dzied

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šogad mūsu Latvija svin savu 90. gadskārtu. Nodzīvojusi nozīmīgu mūžu - gan prieka mirkļiem, gan sāpju kausu piepildītu. Šonedēļ Latvija, vieda, droša un skaista, saņem mīlestības sveicienus, pašu lielāko dāvanu no saviem bērniem – Dziesmu un Deju svētkus. Šķiet, visa tauta, katrs cilvēks sevi izjūt piederīgu daļiņai no lielās svētku sirds.

Reizē ar svētkiem tautā ir iestājies vērtību pārvērtēšanas laiks, kad viedais, garīgais un kulturālais mūsos pārsniedz praktisko un materiālo, vienam otru izjūtot kā vienas ģimenes locekļus, kuri viens otru saprot bez vārdiem. „Piedod, šodien nebūšu darbā, jādzied… Nevarēšu vakarā pabeigt mūrēt krāsni, jo Mežaparkā koncerts... Vakar dziedot pazaudēju balsi, šodien jāpaliek mierā... Pēc gājiena kājas tulznās noberztas, nevarēšu piedalīties sporta treniņā,” vārdi tiek saprasti un pieņemti. Bez attaisnojošiem dokumentiem, ārstu izziņām un iesniegumiem par nepieciešamo atvaļinājumu, jo darba devējs saprot – VISAM PĀRI IR DZIESMU SVĒTKI.

„Nogurums ir milzīgs, tomēr jāsvin. Šais dienās ir sajūta, ka jāmielojas ar saldo ēdienu, cik tik lien, cik vien var izbaudīt. Jādod vēl vairāk, nekā iespējams dot. Aiz muguras tik daudz darba, ir noiets garumgarais gatavošanās process, kopmēģinājumi, skates, sadziedāšanās un atkal mēģinājumi, mēģinājumi daudzu mēnešu garumā. Pat vairāku gadu garumā,” mirdz acis Kultūras akadēmijas kora „Sola” dalībniecei Andrai Krūmiņai. Ne velti, jo koru „karos” 36 koru konkurencē iegūta trešā vieta – tūlīt pat aiz profesionālā kora „Kamēr” un „Austrums”. Gaidot žūrijas vērtējumu Universitātes Lielajā aulā, dziedātāji Ilgas Reiznieces pavadījumā lēca un dancoja kā neprātīgi.

Rīga šais dienās skan un trīsuļo skaņās un kustībās. No malu malām sabraukuši un sanākuši radītāji – dziesmu un deju, tērpu un pastaliņu, lupatu deķu un māla podu, kokļu skaņu un pūšaminstrumentu – cepēji un virēji. Vērmanes parkā no visiem Latvijas novadiem un Lietuvas ieradušies tirgotāji, daiļamatnieki un lietišķās mākslas meistari. Te nopērkami svilpavnieki un pastaliņas, linu drānas un pašcepta maizīte, paklāji un Latgales māla podi, lietuviešu gleznas un rotaslietas, – ikviens darinājums siltām rokām izveidots. Ikvienas lietiņas radīšanas brīdī sirds bijusi klāt.

„Gaisā jūtams Dziesmu svētku gars. Cilvēki ir priecīgi. Esam daudzkārt ar saviem darbiem piedalījušies ikgadējā amatnieku tirgū Brīvdabas muzejā, kuru apmeklē neskaitāmi daudz ļaužu, tomēr šajās dienās mūsu darinājumus cilvēki iegādājas daudz vairāk. Jāiespēj vien papildināt krājumus,” teic daiļamatniecības meistare Sandra Kristapsone.

"Šis ir Latvijas gads. Dziesmu svētku un mūsu tautas īpašais gads, un tajā, prieka un lepnuma caurstrāvoti, dalāmies ar ikvienu savas zemes viesi un katru, kam Latvija ir dārga."

 „Ja saulīte silda, jūtams ļaužu pieplūdums, ko palaikam izkliedē lietus. Tomēr cilvēki nāk, interesējas, aprunājas un arī iegādājas sev iepatikušās lietas. Sevišķi ārzemju latvieši iecienījuši mūsu Latgalē darinātos māla traukus,” stāsta Valdis Pauliņš, podnieks un mākslas skolas direktors no Krāslavas.

„Mums jāspēj apaut pastalās svētku dalībniekus – dancotājus,” tā Linda, rādīdama glītās virtenēs iekārtos lielos, vidējos un mazmazītiņos pastalu pārus, radītus visu vecumu lēcējiem un dancotājiem.

Iespējams, tik labi neatminos, bet šķiet, ka tāda pasākumu un dalībnieku daudzveidība kā šajos – XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos – piedzīvojama pirmo reizi. Rīgā pulcējušies ne vien tūkstošiem dziedātāju un dejotāju, bet kopējā tautas sirds un spēka korī skan koklētāju instrumentu skaņas (Rīgā koklē vairāk nekā 200 koklētāju), atskan simfoniskā orķestra melodijas, svētkos uzstājas cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, baznīcās svinīgi dūc ērģeles, par skanīgākā orķestra godu sacenšas labākie Latvijas orķestri, Rīgā dzied pat akmeņi „Runājošo akmeņu” ekspozīcijā pie Pēterbaznīcas.

Par godu Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ir iznācis vēl nebijis kultūras materiālu klāsts, sākot no Ilmas Grauzdiņas grāmatas par „Lielā kora” virsdiriģentiem „Izredzētie”, ko izdevis Tautas mākslas centrs, līdz pat izdevumam par latviešu tautas gara brīnumu – Dziesmu svētkiem – angļu valodā, kas domāts cittautu viesiem kā orientieris izpratnē par svētku būtību un tradīcijām – „Help for visitors to Latvian Song and Dance Celebration”. Kinoteātrī Rīga ir skatāma Ginta Grūbes režisētā filma par pagājušo gadu pirms Dziesmu svētkiem brāļu Imanta un Gido Kokaru dzīvē, klajā nākusi Laimas Muktupāvelas radītā grāmata par „balsu burvjiem” brāļiem Kokariem „BrāliBrāli”. Dziesmu svētku noskaņās mūzikas izdevniecība „Upe tuviem un tāliem” piedāvā „Muzikantu pasakas” CD formātā, kurās baudāmi senie mūzikas instrumenti – kokles, ģīgas un dūdas. Turklāt mums ir arī sava Dziesmusvētku naudiņa – mākslinieku Arvīda Priedītes un Ligitas Frančevskas izstrādātās vara un niķeļa sakausējuma latu monētas, ko jau no 2. jūlija iespējams iegūt savas īpašās monētu kolekcijas papildināšanai.

Šis ir Latvijas gads. Dziesmu svētku un mūsu tautas īpašais gads, un tajā, prieka un lepnuma caurstrāvoti, dalāmies ar ikvienu savas zemes viesi un katru, kam Latvija ir dārga. Šis laiks patiešām ir dāvāts vērtību pārvērtēšanai, kad godā ceļam savu sentēvu gara spēku un ar sirds mīlestību to nododam tālāk, ne ķibelei, ne neveiksmēm neļaujot sagandēt visvareno prieku. Šais dienās vairāk kā jebkad iespējams sajusties piederīgiem savai lepnajai un bagātajai tautai. Jo „dziesmā ir spēks. Un dejā ir spēks.”

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU