Labdien! Vēlos šķirt laulību, jo tā ir izirusi. Jau vairāk nekā trīs gadus nav kopīgas mājsaimniecības un kopdzīves, lai gan dzīvojam vienā dzīvoklī. Vīrs bieži lieto alkoholu, tas nelabvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi ar pusaudzi bērnu, kurš pēc šķiršanās vēlas dzīvot ar mani. Nav kopīgas mantas, vīram pieder divi dzīvokļi, no kuriem viens palicis mantojumā no viņa mātes, bet otrs iegādāts pirms laulības. Vīrs pēc šķiršanās neko atstāt nevēlas, jo viss ir iegādāts pirms laulības. Man nekas nepieder, bet, šķiroties no vīra, mums ar bērnu nav kur dzīvot. Kā rīkoties? Vai vienoties par laulības šķiršanu pie notāra, ka ne uz ko nepretendēju, un tādējādi ātrāk izšķirt laulību? Vai, ja ir iespēja, prasīt dzīvesvietu bērnam, sniedzot prasību tiesā?
Ņemot vērā, ka jums ar laulāto ir nepilngadīgs bērns, laulības šķiršanas gadījumā – gan pie notāra, gan tiesā – to būs iespējams šķirt tikai tad, kad tiks panākta vienošanās par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali (skat. Civillikuma 77. pantu).
Civillikuma 177. pants noteic:
“Līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā.
Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.
Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.”
Savukārt Civillikuma 179. pants paredz, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Tas nozīmē –, ja ar laulāto spējat vienoties par to, kā pēc laulības šķiršanas tiks īstenotas rūpes par bērnu (dzīvesvieta, uzturlīdzekļi utt.), tad laulību varat šķirt pie notāra (piemēram, ja nav strīda arī par laulības laikā iegūto kopmantu, ja tāda ir). Turpretī, ja ar laulāto ir strīds, tad jāvēršas tiesā.
Vienlaikus jāuzsver, ka vecākiem jāparūpējas par bērna dzīvesvietu, taču minētais pienākums negulstas tikai uz vienu vecāku (piemēram, to, kuram pieder īpašums), jo dzīvesvietas jautājumu iespējams risināt, arī, piemēram, īrējot dzīvesvietu, kuras izdevumi tiek segti no uzturlīdzekļiem.
Civillikuma 80. pants paredz, ka, šķirot laulību, vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.
Saskaņā ar Civillikuma 81. pantu pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja:
Neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju.
Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
