Bezstrīdus process
“Būtiskākais, lai varētu šķirt laulību pie notāra, ir spēja vienoties savā starpā. Vienošanās nozīmē, ka abas puses var vienoties par diviem būtiskākajiem jautājumiem, kas, šķirot laulību, tad arī tiek skatīti, – kopīga manta un kopīgi nepilngadīgi bērni. Protams, ja nav ne kopīgas mantas, ne bērnu, šķirt laulību ir vienkāršāk, ne par ko īsti nav jāvienojas, vien par pašu laulības šķiršanas faktu,” skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs zvērināts notārs Jānis Skrastiņš.
Ja par šādiem jautājumiem savstarpēji vienoties nav iespējams, visticamāk, laulību pie notāra šķirt nebūs iespējams un nāksies vērsties tiesā.
“Protams, nav tā, ka abas puses jau mājās ir izlēmušas, visu sadalījušas un tagad nāk pie notāra parakstīt tikai papīrus. Reizēm šķirties gatavie laulātie pie vienprātības nav nonākuši, taču abiem ir vēlme šķirties un vēlme sarunāties, vienoties. Tad nāk pie notāra un notārs sniedz konsultāciju, izstāsta iespējamos variantus, ko var vēl pielāgot abu pušu vēlmēm un vajadzībām. Pati svarīgākā ir gatavība vienoties.
Brīdī, kad dodas pie notāra šķirt laulību, var arī nebūt skaidras apjausmas, kādam jābūt gala risinājumam – gan attiecībā uz mantu, gan kopīgajiem bērniem. Notārs iedos dažādas “ceļa kartes”, un, ja abas puses spēs izvēlēties to, kas apmierina abus, viss kārtībā. Ja nevar – visticamāk, būs jāšķiras tiesas ceļā. Visbiežāk nevar vienoties, ja pastāv aizvainojumi. Ir viena puse, kas nevēlas šķirties, līdz ar ko tai nav vēlmes vienoties un šo procesu noslēgt,” norāda J. Skrastiņš.
Iespēja šķirt laulību attālināti
“Ideālā variantā pie notāra uz konsultāciju nāk abas puses, izskaidrojot, izstāstot savu konkrēto gadījumu un ko vēlas laulības šķiršanas procesā sakārtot. Taču var atnākt uz konsultāciju tikai viena puse, noskaidrot visus jautājumus, “aiznest” šo informāciju otrai pusei un tālāk jau vienoties savā starpā, lai ietu uz pašu laulības šķiršanas procesu. Taču, ja viena puse nav gatava šķirties, tad šis modelis – laulības šķiršana pie notāra, sākotnēji atnākot vienam, – noteikti nedarbosies,” iespējas skaidro notārs.
Šobrīd visi zvērinātu notāru pakalpojumi un konsultācijas ir pieejamas arī tiešsaistē. Tas nozīmē, ka laulību iespējams šķirt attālināti – abām vai vienai no pusēm neesot klātienē, bet pieslēdzoties videokonferences režīmā. “Tiešsaistes iespēja mums darbojas jau no pagājušā gada, un šobrīd ir iespējams, ka vienai videokonferencei pieslēdzas trīs dalībnieki vienlaikus – notārs un divi klienti. Līdz ar to abas puses var nebūt klātienē vai pat Latvijā, lai laulību varētu izšķirt. Var būt viens klātienē, otrs videokonferencē attālināti. Atkal – ja grib šķirties abi un spēj vienoties šādā režīmā par būtiskajiem jautājumiem, var sagatavot vienošanos, ko iespējams arī elektroniski parakstīt,” norāda J. Skrastiņš.
Bieži vien neizpratni rada jautājums, kurā valstī var šķirt laulību, ja tā noslēgta vienā, bet šobrīd tiek dzīvots pavisam citā valstī. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs J. Skrastiņš skaidro, ka galvenokārt jāņem vērā divas lietas – pilsonība un valsts, kurā dzīvo.
Visbiežāk nevar vienoties, ja ir aizvainojumi. Ir viena puse, kas nevēlas šķirties, līdz ar to tai nav vēlmes vienoties un šo procesu noslēgt.
“Ja abi laulātie ir Latvijas valstspiederīgie, nav nekādu diskusiju – abi var šķirt laulību Latvijā neatkarīgi no tā, kurā valstī pašlaik dzīvo un kurā valstī laulība noslēgta. Var, protams, šķirt laulību arī tajā valstī, kurā dzīvo, bet tad jāņem vērā, ka ne visās valstīs laulības šķiršanas procedūra ir nodota notāriem. Ir valstis, kurās var šķirt laulību tikai tiesā, un tas būs sarežģītāks process.
Taču, ja viens no laulātajiem nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis un abi nedzīvo Latvijā, mūsu valstī laulību šķirt nevarēs. Tiklīdz viens no laulātajiem ir ārvalstnieks, laulības šķiršanas piekritības valsts tiek vērtēta pēc pastāvīgās dzīvesvietas. Ja abi laulātie dzīvo Latvijā – tad jā, bet, tiklīdz dzīvesvieta ir ārpus Latvijas un viens no laulātajiem nav Latvijas pilsonis, piekritība ir pēc tās valsts, kurā abi dzīvo vai kurā slēgta laulība,” norāda notārs.
30 dienu “nogaidīšanas laiks”
Vispirms abas puses, atnākot pie notāra, vienojas par kopīgajiem bērniem, kopīgo mantu un arī kopīgajiem kredītiem, ja tādi ir, – kurš par tiem uzņemsies atbildību pēc laulības šķiršanas. Kad tikts galā ar vienošanos, šķirties gatavie laulātie raksta iesniegumu un iestājas 30 dienu nogaidīšanas process, kura laikā iespējams arī pārdomāt.
“Priekšnosacījums – manta sadalīta, par bērniem ir vienojušies, un tad tikai uzraksta iesniegumu. Ja nu pārdomā? Arī pārdomāt var dažādos virzienos. Aptuveni 3% pāru gadā, kas nāk šķirt laulību, šo 30 dienu laikā pārdomā un nolemj, ka tomēr neturpinās šķiršanās procesu un paliks kopā. Tad šīs 30 dienas dod iespēju salīgt mieru.
Var būt arī tā, ka kādu iemeslu dēļ ar vienošanos kāda no pusēm nav apmierināta un šo 30 dienu laikā atsauc iesniegumu. Visbiežāk cēlonis ir savstarpēji nosacījumi, ko reizēm arī notāram nepasaka. Cilvēki par kaut ko ir savstarpēji vienojušies – ko kurš izdarīs, neizdarīs. Kad tas netiek izpildīts, otrs atsauc iesniegumu par bezstrīdus procesu, un tad tas tiek virzīts uz tiesu.
Ir arī cita veida gadījumi – ir iesniegta prasība tiesā, taču, saprotot, ka tas var būt garš un dārgs process, pāris prasību atsauc un nāk pie notāra, jo saredz tomēr iespēju vienoties,” norāda notārs.
Kā risināt bērnu aizgādības jautājumus
“Mantu sadalīt ir vienkārši, ar bērniem parasti ir grūtāk. Mūsdienās bieži tiek izlemts par labu dalītajai ikdienas aprūpei, bet tas atkarīgs arī no bērna vecuma.
Šķirot laulību, nevar uzrakstīt scenāriju 15 gadiem uz priekšu. Ja arī abi ir vienojušies par kaut ko, pēc pāris gadiem apstākļi var mainīties un atkal rasties strīds. Vienošanās pie notāra ir vadlīnijas, un, ja savstarpēji cilvēki spēj komunicēt un par šīm lietām vienoties arī paši, tad parasti tās ir veiksmīgas,” skaidro J. Skrastiņš.
Domājot par kopīgo bērnu jautājumu risināšanu šķiroties, ir jānodala izpratne par uzturlīdzekļiem, kas ir ikdienas aprūpei, un izdevumiem, kas nepieciešami bērna attīstībai un citām vajadzībām.
“Ēdiens, miteklis, apģērbs – tās ir pamatvajadzības. Nākamais “grozs”, ja tā var teikt, ir citas vajadzības – pulciņi, apģērbs, hobiji, bērna attīstība. Parasti konkrētu summu noteikt ir grūti. Ja šķiršanās procesā ir nosacīta neskaidrība, tad diskutējam un sadalām – ikmēneša summa, kas ir ikdienas vajadzības, tālāk – pārējās bērna vajadzības, kur vairs nav konkrētas summas, bet var, piemēram, vienoties procentuāli, cik kurš vecāks segs no tiem izdevumiem, kas radīsies. Lielākā daļa, šķirot laulību pie notāra, spēj vienoties. Aptuveni 60% no tiem, kas atnāk pie notāra, vienojas diezgan viegli. Ir kādi 5%, kas, lai gan cenšas, arī pie notāra vienoties nespēj. Tie tad dodas ar laulības šķiršanas procesu uz tiesu.
Klasisks ir gadījums, kad atnāk šķirt laulību un emociju karstumā nepadomā par sekām, kas var rasties tobrīd pieņemto lēmumu dēļ. Piemēram, risinot kopīgo bērnu jautājumus, sieva paziņo, ka neko no otras puses nevajag, tostarp uzturlīdzekļus. Tāda vienošanās ir pret bērna interesēm un pie notāra nebūs iespējama, jo notāram ir jānodrošina, lai būtu ievērotas arī kopīgo bērnu intereses – vismaz par minimālo valsts noteikto uzturlīdzekļu summu,” norāda J. Skrastiņš.
Vienošanās, arī šķirot faktisko kopdzīvi, un laulības līgums
“Atsevišķs stāsts ir par tiem, kuri nav oficiāli precējušies. Viņiem nav jāšķir laulība, jo vienkārši tiek izbeigta faktiskā kopdzīve. Taču visbiežāk jārisina visi tie paši jautājumi – kopīgā manta un bērni. Arī šajos gadījumos var nākt pie notāra un slēgt rakstisku vienošanos kā vecāki – par uzturlīdzekļiem bērniem, saskarsmes tiesībām.
No mantiskās puses raugoties, ja laulājoties ir noslēgts laulības līgums, tas atrisina visas mantiskās attiecības, šķirot laulību. Mantai un īpašumiem jau ir skaidrs īpašnieks, līdz ar šķiroties vairs nav, ko dalīt,” specifiskās detaļas skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs J. Skrastiņš. Laulības līgumu var noslēgt tūlīt pēc salaulāšanās, kā arī vēlāk – jau kopdzīves laikā, kaut vai pēc daudziem gadiem.
