Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – laulības šķiršana tiesā

Atgādinām, ka laulības šķiršana tiesā jau kopš 2011. gada nav vienīgā iespēja – ja starp laulātajiem nepastāv strīdi par kopējās mantas sadali un nepilngadīgo bērnu aizgādību, izirušu laulību gan lētāk, gan ātrāk, gan demokrātiskāk ir iespējams izšķirt pie notāra.

• Vai līdz ar iespēju laulību šķirt pie notāra ir samazinājies tiesā šķiramo laulību skaits?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Laulības šķiršana pie notāra ir abu pušu atzīta izvēle, kad pusēm nav strīdu un pēc pieteikuma iesniegšanas process tiek pabeigts – laulība tiek izšķirta. Bezstrīdus kārtībā pie notāriem izšķirtu laulību skaits salīdzinājumā ar laulībām, kas bezstrīdus kārtībā tiek šķirtas tiesā, pieaug. Tiesā parasti nonāk lietas, kurās pastāv strīds. Iespējams, ka viena no pusēm pat nevēlas laulību šķirt, vai pastāv strīdi par mantu, nepilngadīgo bērnu turpmāku aizgādību.”

• Vai un kādi pierādījumi ir iesniedzami, lai apliecinātu faktu, ka laulība ir izirusi?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Pirmām kārtām, ir iesniedzami laulību apliecinoši dokumenti, lai noskaidrotu laiku, kad laulība ir noslēgta.  Turklāt jāvērtē iemesli, kādēļ laulātie uzskata, ka faktiskās laulāto attiecības ir izirušas un laulība šķirama, un vai abi tam piekrīt.”

Tiesnese Ieva Čudina: “Civillikuma 74. pantā ir noteikti tie gadījumi, kad laulību tiesa var šķirt ātrāk, nekā vienu gadu kopš laulātie dzīvo šķirti. Prasītājam tiesā ir iesniedzami apliecinājumi par piedzīvoto vardarbību. Nebūs sarežģīti pierādīt faktu, ja viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un ir piedzimis vai gaidāms bērns.”

• Kas būtu jāņem vērā, sagatavojot tiesai pieteikumu par laulības šķiršanu?

Tiesnese Ieva Čudina: “Prasības pieteikuma tiesai par laulības šķiršanu sagatavošana, ja nepastāv nekādi blakus prasījumi, ir vienkārša. Situācijā, ja laulība ilgusi vairāk par vienu gadu, faktiski prasītājam nav nepieciešams pievienot apliecinājumus par  laulības iziršanas faktu.  Ir pietiekami ar paskaidrojumu tiesai, kurā minēts termiņš, no kura laulību var uzskatīt par izirušu un kāpēc tieši no šī laika. Tas ir  būtiski laulāto mantiskajām attiecībām. Līdz brīdim, kamēr laulība nav izirusi un nav bijis arī noslēgts laulību līgums par mantas šķirtību, starp laulātajiem pastāv likumiskās mantiskās attiecības. Toties pēc brīža, no kura uzskata, ka laulība ir izirusi, manta tiek vērtēta kā katram laulātajam atsevišķi piederoša.  Bieži vien  tieši par šo apstākli – laiku, no kura laulība uzskatāma par izirušu,  laulāto starpā rodas strīdi.”

• Cik būtiska tiesā ir abu laulāto klātesamība? Ko iesakāt, ja viens laulātais nevar ierasties uz tiesu, piemēram, dzīvo citā valstī?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Apstiprinājums, ka laulība ir izirusi, tāpēc šķirama, tiesai  jādzird no abiem laulātajiem. Ja persona dzīvo citā valstī, šobrīd ir pieejami dažādi tehnoloģiju rīki, ko tiesa var izmantot abu laulāto klātesamībai, piemēram, tiesas sēde var notikt videokonferences režīmā. Svarīgi, lai nepastāv citas problēmas, piemēram, lielas diennakts laika atšķirības. Tomēr praksē minētā iemesla dēļ tiesas sēdes ir notikušas ārpus tiesas oficiālā darba laika.

Vienlīdz tiesību normas paredz iespēju, ja persona piekrīt laulības šķiršanai un kādu objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties tiesas sēdē, tiesa var skatīt lietu, balstoties uz personas rakstisku paskaidrojumu. Izņēmuma gadījumā, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijas Republikas teritorijā, tiesa lietu var izskatīt, ja atbildētājam par to ir paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Personu, kura izvairās no piedalīšanās tiesas sēdē, var nogādāt uz tiesu piespiedu kārtībā.”

• Kā notiek laulības šķiršana, ja viens laulātais ir apcietinājumā?

Tiesnese Ieva Čudina: “Šāda lieta tiek skatīta tāpat kā citas laulības šķiršanas lietas. Saprotams, ka persona apcietinājumā nevar ierasties uz tiesu, tādēļ tai tiek nosūtīts izskaidrojums, ka ir iespēja lūgt skatīt lietu attālināti vai lūgt to ar konvoju atvest uz tiesas sēdi.”

• Vai Latvijas tiesā iespējams šķirt laulību, kas noslēgta ar trešās valsts pilsoni neatkarīgi no tā, kurā valstī tā ir noslēgta?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Jā, var, tomēr tiesai jāpārliecinās, ka šāda laulība patiešām  noslēgta un tam ir konkrēts apliecinājums.”

• Kā pierādīt, ka laulība ar trešās valsts pilsoni bijusi noslēgta aprēķina pēc?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Latvijas tiesās, lai gan reti, šādas prasības ir skatītas. Šādos gadījumos tiesa skatīs lietu nevis par laulības šķiršanu, bet par laulības atzīšanu par spēkā neesošu.”

• Kas notiek, ja tiesas sēdē viens no laulātajiem paziņo, ka ir pārdomājis un vēlas laulību saglabāt?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Šādas situācijas praksē mēdz būt. Tiesa bieži vien pasludina pārtraukumu, laulātie izrunājas un atsakās no prasījumiem vienam pret otru.”

Tiesnese Ieva Čudina: ”Ja tiesas sēdes laikā es redzu, ka laulāto starpā ir daudz neizrunātu jautājumu, ko abi ir gatavi pārrunāt, es pusēm piedāvāju izmantot mediācijas procesu.”

• Kādi ir biežākie sarežģījumi laulības šķiršanas lietās?

Tiesnese Ieva Čudina: “Prasībās, kurās nav blakusprasījumu, biežākais sarežģījums ir otra laulātā neierašanās uz tiesas sēdi. Tas prasa laiku, lai izsmeltu visas iespējamās procesuālās darbības, lai nogādātu atbildētāju uz tiesu un lietu varētu izskatīt.

Ja ir arī citi prasījumi, piemēram, par bērnu aizgādības noteikšanu, tiesai jāizprasa bāriņtiesas atzinums. Ja ir veicama psiholoģiskā izpēte, jāņem vērā, ka tas ir laikietilpīgs process, līdz pat astoņiem mēnešiem.

Uzturlīdzekļu prasījumos, ja otrs laulātais nedzīvo Latvijā, tiesai jāiegūst pierādījumi no attiecīgās ārvalsts. Ir bijušas lietas, kad līdz ar laulības šķiršanu tiek skatīta paternitātes apstrīdēšana, kā arī citi blakusprasījumi, piemēram, laulāto kopējās mantas dalīšana.”

• Vai laulību šķiršanas lietu var pārsūdzēt?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Jā, to dažreiz mēdz darīt. Piemēram, bijušo laulāto starpā ir domstarpības par otra laulātā turpmāko uzvārdu. Likumā ir paredzēts viens gadījums, kad pēc otra laulātā lūguma, ja tas neaizskar bērna intereses, tiesa var liegt otram laulātajam, ja tas ir veicinājis laulības iziršanu, turpmāk saukties otra laulātā uzvārdā.”

Tiesnese Ieva Čudina: “Ir gadījumi, kad viens no laulātajiem bijis vairākās laulībās un mainījis uzvārdus. Piemēram, šķirot trešo laulību, persona vienlaikus vēlas tiesā atgūt savu dzimto uzvārdu. Tas nebūs iespējams, jo tiesa šādu jautājumu neizlemj. Tiesa var lemt tikai par uzvārda maiņu uz iepriekšējo, tātad iepriekšējās laulības uzvārdu. Tomēr iespēja iegūt dzimto uzvārdu būs, savu lūgumu izsakot dzimtsarakstu nodaļā saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu.

Manā praksē bijuši gadījumi, kad augstākā tiesu instancē tiek pārsūdzēti piespriestie tiesāšanās izdevumi.”

• CL 80. pantā paredzētas tiesības laulātajam prasīt līdzekļus no otra samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa saglabāšanai. Kādos gadījumos to drīkst prasīt?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Tiesu praksē ir vispārēji atzīts, ka bijušajam laulātajam ir pienākums pašam nodrošināt sev turpmāko iztiku. Tomēr šis tiesību institūts ir spēkā, ja pastāv objektīvi apstākļi, kā dēļ, laulību šķirot, otram laulātajam būtu jānodrošina iepriekšējais labklājības līmenis, ja persona sev iztiku turpmāk nespēs nodrošināt. Par tādiem apstākļiem visbiežāk tiek atzīti, ja laulības un ģimenes vārdā viens no laulātajiem savu profesionālo dzīvi ir pārtraucis un savu laiku veltījis bērnu audzināšanai, nav strādājis algotu darbu, nodarbojies ar saimniecības darbiem mājās, kā dēļ nav varējis arī iegūt izglītību. Tiesai šādā gadījumā jākonstatē trīs lietas: pirmkārt, laulātā prasība, ka nav iespēju sevi nodrošināt, otrkārt, kādas ir personas ikdienas vajadzības un nepieciešamais finanšu līdzekļu apjoms to nodrošināšanai, un, treškārt, otra laulātā finansiālās iespējas nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni.”

Tiesnese Ieva Čudina: „Šādi prasījumi ekonomiskās situācijas dēļ nav bieži izplatīti. Turklāt būtiski atcerēties, ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni, nepilngadīgo intereses vienmēr būs prioritāras.”