Par ko bija strīds?
1991. un 2007. gadā Īrija pieņēma divus nodokļu nolēmumus, ar kuriem apstiprināja divu Apple meitas sabiedrību1 izvēlēto metodi ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai Īrijā.
Gandrīz visa Īrijā reģistrēto Apple grupas uzņēmumu peļņa tika attiecināta uz grupas “galvenajiem birojiem” ārpus Īrijas. Proti, no nodokļa bāzes tika izslēgta peļņa, kas iegūta ar Īrijā reģistrēto Apple meitas sabiedrību intelektuālā īpašuma licenču izmantošanu. Iemesls šādas metodes izvēlei – konkrēto licenču pārvaldība ir atkarīga no Apple grupas līmenī, tātad ASV, pieņemtajiem lēmumiem. Jāpiebilst, ka pašlaik Īrijas nodokļu regulējums ir mainīts.2
Komisija 2016. gada lēmumā3 secināja, ka ar nodokli apliekamās peļņas novirzīšana uz “galvenajiem birojiem” nebija pamatota. Komisijas argumentācija balstījās uz faktu, ka “galvenajos birojos” nebija darbinieku, līdz ar to viņi nemaz nevarēja veikt attiecīgās funkcijas un uzņemties riskus. Intelektuālā īpašuma licences ir galvenie vērtību veidojošie aktīvi, un tos pārvaldīja galvenokārt Īrijā reģistrētās meitas sabiedrības. Ar abiem nodokļu nolēmumiem Īrijas iestādes radīja Apple meitas sabiedrībām selektīvu priekšrocību, ko tās nebūtu varējušas saņemt parastos tirgus apstākļos. Rezultātā, piemēram, par 2011. gadu Apple meitas sabiedrības Īrijā maksāja vien 0,05% no gūtās peļņas.4
ES Vispārējā tiesa jeb pirmās instances tiesa ar spriedumu 2020. gada jūlijā atcēla Komisijas lēmumu, jo uzskatīja, ka Komisija nepareizi interpretēja Īrijas nodokļu sistēmu un nepierādīja selektīvas priekšrocības esamību. Komisija spriedumu pārsūdzēja; gala rezultāts ES Tiesā ir Komisijai labvēlīgs.
Ko secināja ES Tiesa, un kāpēc spriedums ir būtisks?
Galīgajā nolēmumā ES Tiesas virspalāta apstiprināja Komisijas nostāju un secināja, ka Īrijā gūtā peļņa bija jāapliek ar nodokli Īrijā.
Apple un Īrija nepamatoja, ka “galveno biroju” darbinieki vai direktori darbojās Īrijā reģistrēto filiāļu vārdā, kad pieņēma lēmumus par peļņas novirzīšanu. “Galvenie biroji” faktiski bija holdinga uzņēmumi un tajos nebija darbinieku, kā arī netika veikta reāla darbība. Kontekstā interesants ir ES Tiesas secinājums: ja valdes sēžu protokolos netiek atspoguļotas kādas tēmas, tad Komisija to drīkst izmantot, lai pierādītu, ka valdes apgalvotās funkcijas nemaz nepastāv.
ES Tiesa konstatēja, ka abi nodokļu nolēmumi sniedza Apple selektīvu priekšrocību, jo samazināja nodokļu slogu abiem Apple grupas Īrijas meitas uzņēmumiem salīdzinājumā ar Īrijas uzņēmumiem, kuru peļņa tika aplikta ar nodokli. Proti, Apple tika piemērots labvēlīgāks nodokļu režīms nekā Īrijā ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem, rezidentiem. Rezultātā Apple ir pienākums Īrijas valstij atmaksāt nodokļus aptuveni 13 miljardu eiro vērtībā plus procentus vairāk nekā miljarda eiro apmērā, kas tiesvedības laikā vairākus gadus atradās darījumu kontā Īrijā.
ES Tiesas virspalātas spriedums Apple lietā kontrastē ar citām nodokļu atvieglojumu lietām, kurās Komisija bija zaudējusi. Piemēram, lietā5 pret Amazon un Luksemburgu ES Tiesa nekonstatēja nelikumīgu atbalstu nodokļu priekšrocību formā. Rezultāts Apple lietā Komisijai ir nozīmīga uzvara.
Ko varam mācīties?
Šī lieta lieku reizi atgādina skarbo patiesību – prettiesiski saņemts atbalsts dalībvalstij kopā ar procentiem jāatgūst no saņēmēja, un nevienam nav tiesību paļauties, ka savulaik piešķirts un Komisijas neapstiprināts atbalsts ir likumīgs.6
Tas ir īpašs izaicinājums nodokļu jomā, kurā dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence. Turpretī Komisijai ekskluzīva kompetence ir valsts atbalsta jomā. Tas nozīmē, ka Komisija var ne tikai saskaņot jebkādus dalībvalstu plānus piešķirt atbalstu, bet arī jebkurā brīdī pārbaudīt, vai kāds uzņēmums nav saņēmis, piemēram, negodīgas nodokļu priekšrocības.
Spriedums atgādina arī par nepieciešamību uzņēmumiem rūpīgi dokumentēt lēmumu pieņemšanu un nodrošināt, ka noteiktām vienībām deklarētās funkcijas faktiski tiek veiktas.
Ko mācīties uzņēmumiem? Dāvinātam zirgam skatīties zobos un vienmēr sadarbībā ar ekspertiem veikt vismaz pašvērtējumu par ikviena piešķirtā atbalsta likumību.
* ES Tiesas 2024. gada 10. septembra spriedums lietā Nr. C-465/20 P, Komisija/Īrija (Apple), ECLI:EU:C:2024:724.
1 Apple Sales International Ltd, Apple Operations Europe Ltd.
2 Statement by Minister Chambers on judgement by the Court of Justice of the European Union in the Apple State aid case. 10.09.2024. Pieejams: https://www.gov.ie/en/speech/361b9-statement-by-minister-chambers-on-judgement-by-the-court-of-justice-of-the-european-union-in-the-apple-state-aid-case/.
3 Komisijas 2016. gada 30. augusta lēmums 2017/1283 lietā par valsts atbalstu SA.38373, ko Īrija ir sniegusi Apple.
4 Komisija. Remarks by Executive Vice-President Vestager following the Court of Justice rulings on the Apple tax State aid and Google Shopping antitrust cases. 10.09.2024. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/speech_24_4624.
5 ES Tiesas 2023. gada 14. decembra spriedums lietā Nr. C-457/21 P, Komisija/Luksemburga (Amazon), ECLI:EU:C:2023:985.
6 Sk. plašāk: Rāviņa, K. Valsts atbalsts un tiesiskā paļāvība. Jurista Vārds. 29.11.2022., Nr. 48 (1262). Pieejams: https://juristavards.lv/doc/282384-valsts-atbalsts-un-tiesiska-palaviba/.
