Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā: 

• ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti (Civilprocesa likuma 18. pantā un 19. panta pirmajā daļā noteikti gadījumi, kad tiesnesis nav tiesīgs piedalīties civillietas iztiesāšanā un viņam jāatstatās);

• likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos.  

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. pants noteic, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku (radinieks – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns (arī adoptētais), mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais. Par tēvu un māti šā likuma izpratnē uzskatāms arī adoptētājs. Par radinieku šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, par kuru ar valsts amatpersonu Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (partneris)) vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. 

Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata. Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim. 

Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmajai daļai tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par: 

• tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā; 

• darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību; 

• necienīgu rīcību vai Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu; 

• atteikšanos pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām; 

• likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu. 

Vienlaikus tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā. 

Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta pirmajai daļai ierosināt disciplinārlietu ir tiesīgi:  

• Augstākās tiesas priekšsēdētājs – par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem;  

• tieslietu ministrs – par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem;  

• apgabaltiesu priekšsēdētāji – par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un apgabaltiesu tiesnešiem;  

• rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji – par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem visos šī likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;  

• Tiesnešu ētikas komisija – par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, ja tā konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu. 

Ievērojot iepriekš minēto, par tiesnesi var ziņot jebkurai Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā norādītajai amatpersonai/institūcijai, savukārt tiesnešu disciplinārkolēģijas kompetencē ir izvērtēt par tiesnesi iesniegtās sūdzības. 

Plašāk par tēmu LV portālā >> 

• Tiesnešu ētikas kodekss un tā ievērošanas uzraudzība 
• Par tiesneša neētisku rīcību var sūdzēties 
• Vai par tiesneša rīcību var ziņot anonīmi 
• Kādos gadījumos lietas dalībnieks civilprocesā tiesnesim var pieteikt noraidījumu