Tiesneša rīcība, kas neatbilst normatīvajam regulējumam, amata statusam noteiktajām prasībām un ētikas normām, tiek vērtēta no disciplinārās atbildības viedokļa.

Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmajai daļai tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

• tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;
• darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;
• necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu;
• atteikšanos pārtraukt savu piederību partijām vai politiskajām organizācijām;
• likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

Savukārt atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta pirmajai daļai ierosināt disciplinārlietu ir tiesīgi:

• Augstākās tiesas priekšsēdētājs – par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem;
• tieslietu ministrs – par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem;
• apgabaltiesu priekšsēdētāji – par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un apgabaltiesu tiesnešiem;
• rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji – par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem visos šī likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
• Tiesnešu ētikas komisija – par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, ja tā konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.

Ievērojot minēto, par tiesnesi var ziņot jebkurai Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā norādītajai amatpersonai/institūcijai.

Kā LV portālu informēja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departaments, neatkarīgi no tā, vai ziņotājs norāda savus datus vai ir anonīms, sniegtā informācija jebkurā gadījumā tiek pārbaudīta. Papildus jāmin, ka vēlams, lai ziņotājs norādītu iespējami detalizētāku informāciju par notikumiem, kurus objektīvi būtu iespējams pārbaudīt.