FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Šī gada 16. janvārī norisinājās Augstākās tiesas plēnums, kurā senatori izvērtēja tās darbu 2025. gadā. Aplūkojam, kādi ir secinājumi par pērn paveikto un ko plānots izdarīt šogad.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs informēja, ka aizvadītajā gadā AT saņemtas 1862 lietas, kas ir par 7% mazāk nekā 2024. gadā, kad tika saņemtas 2008 lietas.
Savukārt par 9% sarucis izskatīto lietu skaits (2025. gadā – 1817, 2024. gadā – 2005).
“Tas nozīmē, ka lietu izskatīšanas koeficients Senātā pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies – no 100% 2024. gadā līdz 98% 2025. gadā. Svārstības pāris procentu robežās nenozīmē, ka jāceļ trauksme, un tas nav uzskatāms par ārkārtas notikumu. Tas ir tikai viens no indikatoriem, kas jāņem vērā, vērtējot efektivitāti,” pauda A. Strupišs.
Vienlaikus AT priekšsēdētājs uzsvēra, ka lietu izskatīšanas termiņiem ir tendence samazināties un visi AT departamenti iekļaujas īsākos termiņos, nekā rekomendējusi Tieslietu padome. Proti, vidējie lietu izskatīšanas termiņi 2025. gadā ir:
Tomēr joprojām ir lietas, kas AT tiek skatītas ilgāk par trim gadiem. Patlaban šādu lietu skaits ir 21, no kurām daļa apturētas sakarā ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesai vai pieteikumu Satversmes tiesā.
A. Strupišs atzina, ka lietu izskatīšanas ilgums nedrīkstētu būt ilgāks par diviem gadiem, tādēļ tiek strādāts pie risinājuma ilgstošu tiesvedību novēršanai.
Statistika atspoguļo, ka AT ir augsts atteikumu skaits lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.
“Atteikumu rosināt kasācijas tiesvedību procents Civillietu departamentam ir stabils jau vairākus gadus. Pērn tie bija 85%, 2024. gadā – 82%. Līdz ar to ierosināto lietu skaits ir samazinājies. Krimināllietu departamentam atteikumu skaits stabilizējies 73–75% robežās, ņemot vērā vairākus pēdējos gadus. Arī Administratīvo lietu departamentam atteikumu skaits audzis no 57% 2024. gadā līdz 65% aizvadītajā gadā. Tas norāda uz vairākiem faktoriem, tostarp judikatūras attīstību. Nostabilizējusies kvalitatīva judikatūra dod iespēju prognozēt, vai ir jēga iesniegt kasācijas sūdzību. Iemesls varētu būt arī apgabaltiesu spriedumu kvalitātes pieaugums,” informēja AT priekšsēdētājs.
Saskaņā ar AT statistiku arvien mazāk ierosina lietas, kurās spriedumi tiek atcelti. A. Strupišs skaidroja, ka ierosināto, bet spēkā atstāto spriedumu un atcelto spriedumu īpatsvars ir būtisks rādītājs: “Atbilstoši profesionālās ekonomijas principam ne vienmēr ir saprātīgi ierosināt kasācijas tiesvedību, ja redzams, ka rezultāts nevar būt. Taču ir gadījumi, kad kasācijas lieta jārosina nevis nepareiza iznākuma dēļ, bet judikatūras attīstībai. Civillietu departamentam pirms sešiem gadiem tie bija 28%, bet pēdējos gados svārstās 7–8% robežās. Krimināllietu departamentā attiecīgais rādītājs ir krities no 45% 2019. gadā līdz 22%, un jau vairākus gadus tas svārstās 20% robežās. Administratīvo lietu departamentam ierosināto lietu procents ir vislielākais, proti, 32%, bet arī tas ir ievērojams samazinājums no 2019. gada, kad bija 50%. Rādītājs aplūkojams judikatūras veidošanas nepieciešamības kontekstā, jo kasācijas tiesvedību var ierosināt arī tad, ja redzams, ka iznākums nemainīsies, taču konkrētais jautājums jārisina judikatūrā. Vienlaikus šī mehānisma izmantošanu vajadzētu vērtēt kritiski, jo mūsu resursi ir ierobežoti, tādēļ jāpārliecinās, vai Senāta limitētās kapacitātes kontekstā nepietiek ar apgabaltiesas spriedumu, īpaši tāpēc, ka judikatūru veido ne tikai AT spriedumi.”
2026. gadā AT ir izvirzīti vairāki uzdevumi, tai skaitā veikt iepriekš izstrādāto vadlīniju piemērošanas analīzi. Respektīvi, plānots vērtēt kasācijas sūdzību sagatavošanai izstrādāto vadlīniju ievērošanu, kā arī veikt Tieslietu padomes apstiprināto vadlīniju pirmās un otrās instances tiesu spriedumu sagatavošanai un Senāta iekšējo vadlīniju tā spriedumu sagatavošanai analīzi.
“Sevišķu uzmanību pievērsīsim kasācijas sūdzību izpētei, lai analizētu, kā to kvalitāti ir ietekmējušas AT izstrādātās vadlīnijas kasācijas sūdzību sagatavošanai, kas darbojas jau trīs gadus. Analizēsim, vai kasācijas sūdzības, kas ienāk, tām atbilst. Nepieciešamības gadījumā runāsim ar zvērinātiem advokātiem, kuri šīs sūdzības sastāda,” norādīja A. Strupišs.
Arī mākslīgā intelekta rīku attīstīšana un izmantošana ir viens no uzdevumiem šajā gadā. AT ir uzsākts darbs pie mākslīgā intelekta rīka – meklētāja – izveides, ar kuru tiesneši varēs vienkāršāk atrast tiesu nolēmumus un citus darbā nepieciešamos materiālus. Paredzēts, ka pilnvērtīgi strādājošu rīku būs iespējams izmantot jau šī gada jūnijā.
“Kvalitatīvs meklētājs, kāds šobrīd top, protams, var būt neaizvietojams rīks mūsu darba kvalitātes uzlabošanai, jo tas dos iespēju atrast daudz vairāk līdzīgu lietu, ko analizēt un salīdzināt. Vienlaikus jāņem vērā, ka attiecīgā rīka izmantošana var negatīvi ietekmēt lietu izskatīšanas ātrumu. Ja līdz šim, strādājot pie sprieduma, palīgs vai senators sistēmā atrod un izanalizē, piemēram, piecas līdzīgas lietas, tad meklētājs var atrast 50 un vairāk lietu. Tas ievērojami palielinās analizējamās informācijas apjomu. Tādēļ jāparedz arī aizsargmehānismi. Jāveido metodoloģija un jāstrādā pie mākslīgā intelekta rīka nākamās stadijas – teksta analīzes. Tas jau ir riskantāks pasākums.
Meklētājs ir neitrāls – tas vai nu atrod, vai neatrod. Tomēr teksta analīzē, kā zināms, vienmēr var būt dažādas interpretācijas, tādējādi ar mākslīgā intelekta veikto teksta analīzi jābūt ļoti piesardzīgiem.
Kaut arī mākslīgā intelekta spēja analizēt tekstu strauji attīstās un uzlabojas, tas nekādā gadījumā nevar aizstāt cilvēka veikto analīzi, tāpēc šim rīkam vajadzēs nopietnu uzraudzību un rūpīgi izstrādātus algoritmus,” pauda AT priekšsēdētājs.
Kā iepriekš minēts, AT joprojām ir lietas, kas tiek izskatītas ilgstoši. Lai risinātu darba organizācijas jautājumus, kas tieši var ietekmēt lietu izskatīšanas termiņus, 2026. gadā iecerēts izveidot automatizētu termiņu pārvaldības rīku visos AT departamentos.
“Pašreiz Senātā ir divdesmit viena lieta, kas ir vecāka par trim gadiem, un 58 lietas, kuras tiek skatītas ilgāk par diviem gadiem, pārsniedzot termiņu standartu. Daļā no tām tiesvedība ir apturēta saistībā ar vēršanos Eiropas Savienības Tiesā vai Satversmes tiesā, bet daļai lietu tāda attaisnojuma nav. Tas parāda, ka ir problēmas ar darba organizāciju. Tāpēc tiks veidots automatizēts termiņu pārvaldības rīks, kas palīdzēs tiesnešiem organizēt darbu un arī sniegs par to informāciju vadībai. Šobrīd līdzīgs rīks sadarbībā ar mūsu mākslīgā intelekta speciālistu ir izveidots un darbojas Civillietu departamentā. Ņemot vērā šī departamenta pieredzi, veidosim tiesā vienotu rīku visiem departamentiem, lai būtu laikus redzams, kur sāk rasties problēmas. Tajā vajadzīgas arī vairākas palīgfunkcijas, piemēram, automatizēta paziņojumu nosūtīšana par termiņa tuvošanos, par tā iestāšanos, būtisku termiņa pārkāpumu, un citas,” stāstīja A. Strupišs.
