Kasācijas instancē pārbauda pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu

Latvijas trīspakāpju tiesu sistēma paredz, ka vairākumā gadījumu, izņemot atsevišķus likumā tieši noteiktus gadījumus, tiesvedība sākas rajona (pilsētas) tiesā kā pirmajā instancē, kuras spiedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā kā apelācijas instances tiesā. Savukārt apelācijas instances spriedumu (krimināllietās – arī lēmumu) var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā jeb iesniegt kasācijas sūdzību. Latvijā ir viena kasācijas instances tiesa – Augstākā tiesa jeb Senāts.

Par tiesvedību kasācijas instancē nav jāmaksā valsts nodeva, bet civilprocesā un administratīvajā procesā jāiemaksā drošības nauda. Drošības nauda tiek atmaksāta, ja kasācijas sūdzība tiek apmierināta.

Ja kasācijas tiesvedību atsaka ierosināt, tad iemaksāto drošības naudu neatmaksā.

Kasācijas sūdzības kā dokumenta iesniegšanu regulē attiecīgā procesuālā likuma normas – civillietās Civilprocesa likums, krimināllietās – Kriminālprocesa likums, administratīvajā procesā – Administratīvā procesa likums.

Ar ko īpaša ir kasācijas sūdzība

Apelācijas instances tiesa, tāpat kā pirmās instances tiesa, lietu izskata pēc būtības un vērtē visus pierādījumus un izskatāmās lietas apstākļus. Savukārt kasācijas instances tiesa, atšķirībā no pirmās un apelācijas instances tiesas, nenoskaidro lietas apstākļus un nevērtē pierādījumus (piemēram, neizlemj, vai iestāde ir pieņēmusi pareizu lēmumu, no jauna neizvērtē sodu ietekmējošos apstākļus), bet vērtē to, vai pārsūdzētais spriedums atbilst tiesību normām. Kasācijas instances tiesas galvenais uzdevums ir nodrošināt tiesību normu vienveidīgu iztulkošanu un nepilnīga normatīvā regulējuma gadījumos – tiesību tālākveidošanu (piemēram, piemērojot tiesību analoģiju1).

Tādēļ kasācijas sūdzības saturs būtiski atšķiras no pieteikuma un apelācijas sūdzības, jo Senāts, izvērtējot kasācijas sūdzību, tikai vērtē:

Vai pārsūdzētajā spriedumā tiesa ir attiecinājusi uz lietas apstākļiem pareizo tiesību normu

Piemērs: Prasītāju prasījums vērsts uz savu nekustamo īpašumu (dzīvojamo māju) fotogrāfiju izmantošanas aizliegumu reklāmas mērķiem un zaudējumu piedziņu par jau veikto izmantojumu. Izskatot lietu pēc būtības, tiesa ir nepareizi kvalificējusi prasības pamatā esošos faktiskos apstākļus un piemērojusi neatbilstošas tiesību normas. Tiesa nav atradusi un piemērojusi Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 4. punktu, kurā noteikts, ka reklāmā ir aizliegts attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas. Reklāmas likuma nepiemērošana varēja novest pie nepareizas lietas izspriešanas.2

Vai tiesa ir pareizi iztulkojusi tiesību normu un piemērojusi lietas apstākļiem

Piemērs: Tiesa kļūdaini izpratusi (iztulkojusi) tiesību normu. Kļūdaini iztulkojot Darba likuma 156. panta ceturto daļu, apgabaltiesa atzinusi, ka darba devējs var tādam darbiniekam, kurš ir atgriezies no bērna kopšanas atvaļinājuma, nodrošināt līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu, maksājot mazāku atalgojumu, nekā tas darbiniekam bija noteikts, dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā.3

Vai tiesa ir ievērojusi lietas izspriešanas procesuālo kārtību

Piemērs: Tiesa pārkāpusi likumā noteikto lietas izspriešanas kārtību. Apgabaltiesa pretēji likuma prasībām (skatīt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 56. pantu) nav iepriekš paziņojusi lietas dalībniekiem par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā.4

Tādēļ kasācijas tiesvedības ierosināšanai nepietiek ar kasācijas sūdzības iesniedzēja nepiekrišanu apelācijas instances spriedumam (piemēram, ja tas ir iesniedzējam nelabvēlīgs). Lai tiktu ierosināta kasācijas tiesvedība:

jānorāda konkrēts tiesas pieļauts pārkāpums piemērotās tiesību normas interpretācijā;
jāpamato, kā tieši šis pārkāpums ir izpaudies un kā ietekmējis pareizu lietas izspriešanu.

“Būtiski atcerēties, ka sūdzībā ir jānorāda konkrēta tiesību norma (pants), kuru tiesai vajadzēja piemērot vai kuru tiesa piemērojusi, bet to nevajadzēja piemērot, kā arī vai tiesas kļūda ir novedusi vai varēja novest pie nepamatota sprieduma sagatavošanas. Gatavojot kasācijas sūdzību, ir jāiepazīstas ar judikatūru par konkrētās tiesību normas piemērošanu, kas pieejama Augstākās tiesas mājaslapā,” uzsver advokāte Iveta Zelča.

Turklāt tikai jautājumi, par kuriem lemts pirmās un apelācijas instances tiesā, var tikt pārsūdzēti Senātā. Proti, vēršoties ar kasācijas sūdzību Senātā, nevar papildināt jau iepriekš tiesvedībā pausto par strīda apstākļiem vai iesniegt par tiem pierādījumus.

Kasācijas sūdzībai ir jābūt pamatotai

Kasācijas instancē gan administratīvās lietas, gan civillietas, gan arī krimināllietas skata rakstveida procesā, līdz ar to visu, ko kasācijas sūdzības iesniedzējs vēlas pateikt tiesai, ir jāuzraksta kasācijas sūdzībā.

I. Zelča skaidro: kasācijas sūdzību tiesa skata atbilstoši personas sūdzībā norādītajiem argumentiem, jo, tikai balstoties uz tiem, Senāts var izvērtēt, vai zemākas instances tiesas pieļautais pārkāpums ir pamats pārsūdzētā sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai atkārtotai izskatīšanai, lai novērstu tiesas pieļautās kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu: “Ja persona norāda, ka spriedumu pārsūdz pilnībā, bet nenorāda argumentus, tad kasācijas instances tiesa sūdzību varēs vērtēt tikai daļā, kurā persona būs argumentus norādījusi, bet daļā, kurā argumentu nebūs, sūdzība netiks pieņemta.”

Pēc kasācijas sūdzības saņemšanas trīs tiesnešu (senatoru) kolēģija lemj, vai iesniegtā kasācijas sūdzība atbilst likuma prasībām, proti, vai tajā norādītais iespējamais likuma pārkāpums pirmsšķietami ir pamatots.

Ja senatori ir vienisprātis, ka:

kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām vai
sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst, vai
izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā,

tad kasācijas tiesvedību vispār neierosina un attiecīgi spēkā stājas apelācijas instances tiesas spriedums (krimināllietā var būt, ka spēkā stājas rajona tiesas spriedums, ja apelācijas instance pieņēmusi lēmumu).

Savukārt, ja vismaz viens no trijiem senatoriem uzskata, ka, balstoties uz kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, ir pamats kasācijas sūdzības ierosināšanai, tad tā tiek ierosināta. Taču tas vēl nenozīmē, ka spriedums lietā ir bijis nepareizs. Senāts apelācijas instances spriedumu var atstāt arī negrozītu.

Tāpat advokāte atgādina: kasācijas sūdzību atteiks ierosināt, ja tā ir iesniegta par tiesas spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams: “Katram spriedumam beigās ir jābūt norādītam, ka tas ir pārsūdzams (kādā termiņā, kam ir jāadresē sūdzība un kur ir jāiesniedz sūdzība) vai nav pārsūdzams.”

Biežākie klupšanas akmeņi

Augstākās tiesas satatistika liecina, ka vidēji 70% gadījumu par iesniegtajām kasācijas sūdzībām netiek ierosināta kasācijas tiesvedība. Tātad lielā skaitā lietu senatoru kolēģija secinājusi5, ka:

kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām;
sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst;
izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.

I. Zelča skaidro: kasācijas tiesvedība var netikt ierosināta ne tikai kasācijas sūdzības satura dēļ, bet arī praktisku iesniedzēja kļūdu dēļ, piemēram:

Nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu (civillietā un administratīvajā procesā)

Civilietā, iesniedzot kasācijas sūdzību ir obligāti jāpievieno maksājuma uzdevums par drošības naudas samaksu. Ja civillietā drošības naudas samaksu apliecinošs dokuments nav pievienots, tad kasācijas sūdzība netiek izskatīta, bet tiek nosūtīta atpakaļ tās iesniedzējam. Līdz ar to spēkā stājas apelācijas instances spriedums. Savukārt administratīvajā procesā, ja nav pievienots drošības naudas samaksu apliecinošs dokuments, tad tiesnesis atstās kasācijas sūdzību bez virzības, t. i., noteiks laiku, kurā personai ir pienākums iesniegt tiesā maksājuma uzdevumu par drošības naudas samaksu (vairāk par drošības naudu, tās apmēru un gadījumiem, kad persona ir atbrīvota no drošības naudas samaksas, var uzzināt šeit).

Nepietiekams pilnvarojuma apjoms, ja kasācijas sūdzību iesniedz ar pārstāvja starpniecību

Senātā fiziskas personas var sevi pārstāvēt pašas vai izvēlēties savu pārstāvību uzticēt advokātam, bet administratīvajā procesā – arī pilnvarotai personai. Tā kā kasācijas sūdzību var iesniegt ar pārstāvja starpniecību, tad svarīgi ir atbilstoši noformēt pilnvarojumu, pretējā gadījumā tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja sūdzību iesniegusi persona, kurai nav atbilstošs pilnvarojums to darīt. Par advokāta pilnvarojumu jāņem vērā, ka tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā ir īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais. Tāpat jāņem vērā, ka orderim ir jābūt noformētam tieši par juridiskās palīdzības sniegšanu Senātā un ka orderis jānoformē, izmantojot aktuālo Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apstiprināto paraugu.

Nokavēts kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

Kasācijas sūdzība ir jāiesniedz likumā noteiktā termiņā, pretējā gadījumā to atsakās pieņemt. Ja kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, tad kasācijas sūdzības iesniedzējs var lūgt atjaunot minēto termiņu (norādot iemeslus, kāpēc termiņš nokavēts, un pievienojo dokumentus, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu).

Piemēri:

Administratīvajās lietās kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Ja tiesas spriedums sastādīts 31. janvārī, tad pārsūdzības termiņa (viens mēnesis) pēdējā diena, kurā var iesniegt kasācijas sūdzību, ir 28. februāris (vai 29. februāris).
Krimināllietās kasācijas sūdzību var iesniegt 10 vai 20 (ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu) dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.
Ja apelācijas instances tiesas lēmums pieejams 2022. gada 12. maijā, tad pārsūdzības termiņu (10 dienas) sāk skaitīt no 2022. gada 13. maija. Ņemot vērā, ka termiņa pēdējā diena ir 22. maijs (svētdiena), pēdējā diena, kurā var iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu, ir nākamā darba diena – 2022. gada 23. maijs (pirmdiena).
Civilietās sūdzība iesniedzama 30 dienu laikā no pārsūdzamā tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Tiesas spriedums kļuvis pieejams tiešsaistes sistēmā (pasludināts) 14. martā (otrdiena). Pārsūdzības termiņu (30 dienas) sāk skaitīt no nākamās dienas (15. marta). Līdz ar to pēdējā diena, kurā var iesniegt kasācijas sūdzību, ir 13. aprīlis (ceturtdiena).

Kvalitatīva kasācijas sūdzība nozīmē lielākas izredzes tās apmierināšanai

Kvalitatīvi un likuma prasībām atbilstoši sagatavota un iesniegta kasācijas sūdzība palielina izredzes uz kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Tāpēc, lai atvieglotu kasācijas sūdzību sagatavošanu, Augstākā tiesa ir izstrādājusi ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā:

Vadlīnijas ne tikai satur praktiskus ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanai, bet arī var palīdzēt izvērtēt savas izredzes kasācijas instancē, proti, saprast, vai vērsties vai – tieši otrādi – nevērsties Senātā ar kasācijas sūdzību.

1 Tiesību analoģija ir juridiska metode, kas ir piemērojama tajos gadījumos, kad likumā kāds jautājums nav noregulēts, proti, pastāv likuma robs (skatīt Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 17. maija spriedumu lietā Nr. SKC‑107/2021).

2 Skatīt Senāta 2016. gada 1. jūlija spriedumu lietā Nr. SKC-124/2016.

3 Skatīt Senāta 2021. gada 16. septembra spriedumu lietā Nr. SKC-783/2021.

4 Skatīt Senāta 2021. gada 8. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-992/2021.

5 Plašāk skatīt: Augstākā tiesa. Augstākā tiesa izstrādājusi vadlīnijas kasācijas sūdzības sagatavošanai. LV portāls, 19.06.2023. Pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/352746-augstaka-tiesa-izstradajusi-vadlinijas-kasacijas-sudzibas-sagatavosanai-2023.