DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Amatpersonas runa
TĒMA: Tieslietas

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna Latvijas tiesnešu konferencē “Tiesu darba efektivitāte – mūsdienu izaicinājumi”

16. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās un teica uzrunu Latvijas tiesnešu konferencē “Tiesu darba efektivitāte – mūsdienu izaicinājumi” kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”.

Labrīt!
Augsti godājamais Augstākās tiesas priekšsēdētāja kungs!
Ļoti cienījamā Satversmes tiesas priekšsēdētājas kundze!
Ļoti cienījamā tieslietu ministres kundze!
Cienījamās tiesneses un godātie tiesneši, un visi tiesu varai piederīgie!

Man jāatzīst, ka arī man šī ir īpaša diena, jo es pirmoreiz esmu telpā ar tik daudziem tiesnešiem, tik augsti kvalificētiem juristiem. Un tas uzdevumu pateikt pareizos vārdus padara grūtāku.

Bet es vēlētos sākt ar apsveikumu Strupiša kungam, jo vakar Saeima jūs atkārtoti apstiprināja amatā un es domāju, ka jūs jau ļoti labi zināt šajos piecos gados, ko šis amats nozīmē – paldies neviens īpaši nepateiks, kritizēs un lamās daudz, uzskatīs, ka jums ir jārīkojas tā vai savādāk, bet es esmu pārliecināts, ka jūs ar šiem pienākumiem tiksiet galā. Ievērosiet tiesas pamatprincipus - būt neatkarīgiem, principiāliem un godīgiem. Sirsnīgi sveicu un novēlu nākamos piecus gadus panākumiem bagātus un atbildīgus, un arī profesionālus.

Godātie tiesneši!

Kā liecina jūsu profesijas nosaukums – tiesnesis – jūsu uzdevums ir spriest tiesu. Spriest taisnību. Bet jūs ļoti labi apzināties, ka pati spriešana jau nav tas grūtākais. Grūtākais ir rast taisnību. Tiesību akti nav nekas cits kā mūsu, mūsu sabiedrības vienošanās par to, kā mēs vēlamies dzīvot. Jūsu uzdevums ir ieklausīties visu iesaistīto puišu taisnībās un, atmetot emocijas, spriest un vētīt, kā šīs dažādās taisnības sadzīvo ar šo sabiedrības vienošanos.

Tiesas mērķis nav pati tiesa. Tiesas mērķis nav atriebība. Tiesas mērķis pēc būtības ir taisnīgums. Patiesības noskaidrošana. Taisnīguma atjaunošana. Un taisnīgums ir cieši saistīts ar drošību. Taisnīgā valstī mums ir jābūt drošiem, ka mums nevar uzbrukt tāpat vien. Taisnīgā valstī mēs varam dzīvot, nebaidoties, ka mums svarīgo var tāpat vien atņemt. Taisnīgā Latvijā mēs varam strādāt un īstenot savus sapņus. Un nebaidīties, ka kāds tos var sagraut. Taisnīgā Latvijā mēs varam un mums ir jātic pašiem saviem sapņiem.

Tiesa pati par sevi nepasargā ne no ļaunuma, ne no skaudības, ne no nenovīdības. Bet tās spēkos ir nodrošināt taisnīgumu pēc tam, parādot visai sabiedrībai, ka likums ir radīts, lai to ikviens ievērotu. Un nevis tāpēc, ka tas ir vajadzīgs kādam no malas. Bet tieši tāpēc, ka mēs par to esam vienojušies. Tieši jūs esat tie, kas sabiedrībā nostiprina tiesisko apziņu.

Tomēr mums joprojām jāapzinās, ka iespējas sevi aizstāvēt nav vienādas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Savu tiesību aizstāvēšana var izmaksāt ļoti dārgi. Joprojām savu tiesību aizstāvēšana daudziem cilvēkiem Latvijā nav sasniedzama. Bet taisnīguma pieejamība nav jau tikai naudas jautājums. Bieži vien cilvēki pat nezina, ka viņi var vērsties tiesā, lai savas tiesības aizstāvētu. Ka problēmas var tikt risinātas tiesā. Tādēļ es ticu, ka viens no būtiskajiem uzdevumiem, ar ko mums visiem ir jāstrādā, ir tālāka sabiedrības izglītošana un tiesu pieejamība. Un es ceru, ka jūs arī par to šodien runāsiet.

Vēl viena lieta, par ko es vēlētos šodien ar jums runāt, ir tiesu vara un pašreizējā situācija pasaulē un valstī. Eiropā plosās karš. Tā starptautiskā kārtība, ko mēs pazīstam, mainās. Kādā virzienā, ar ko tas beigsies, to, šķiet, īsti nevarēs pateikt neviens. Arī pret Latviju, kā mēs redzam, ir izvērsts hibrīduzbrukums – gan pret mūsu valsts robežu, gan pret mūsu valsts drošību kopumā. Lai gan likumdevējs pastāvīgi pilnveido tiesisko regulējumu, lai stiprinātu mūsu valsts noturību, ne mazāk būtiska ir arī jūsu, tiesu varas, rīcība. Jo tieši tiesu vara var pārliecināties, ka likumdevēja ieceres un pieņemtie lēmumi Latvijas drošības stiprināšanai arī īstenojas praksē. Demokrātiskā valstī tiesu vara ir neatkarīga un pakļauta tikai un vienīgi likumam, bet arī ļoti svarīgi, lai tie nolēmumi, kurus jūs pieņemat, tiek pieņemti ātri un tie tiek arī izskaidroti sabiedrībai.

Godātie tiesneši!

Šķiet, ka ideālā sabiedrībā tiesu varai, likumdevējam un izpildvarai īsti pat nebūtu vietas. Jo ideālā sabiedrībā cilvēki viens otram pāri nedarītu. Tādā sabiedrībā strīdus varētu atrisināt vienojoties. Tādā sabiedrībā nebūtu ļaunuma. Taču šādu sabiedrību, patiesību sakot, sauc par Paradīzi. Dzīvē, kā mēs zinām, ir savādāk. Jo mēs esam tik ļoti dažādi, ka uz lietām raugāmies ļoti, ļoti dažādi. Un dažreiz vienkārši nav iespējams pašu spēkiem atrast kopsaucēju.

Gaidot šo konferenci, gatavojoties tai, es uzdevu sev jautājumu, kas tad ir manā izpratnē ideāls tiesnesis. Kādas īpašības man liktu tiesnesim pilnībā uzticēties?

Pirmkārt, nevainojama reputācija. Tas gan ir ļoti plašs jēdziens. Kur viens redz nevainojamu reputāciju, tur cits ierauga problēmas.

Ideāls tiesnesis savā zālē pat neielaistu draudzību vai naidu, personīgas simpātijas vai antipātijas. Taču tik mazā valstī kā mūsu Latvija, kādā mirklī, un, es domāju, tās ir arī jūsu pieredzes, tiesnesim nākas saskarties ar cilvēkiem, kas iepriekš ir satikti. Un tam, kā mēs visi zinām, spriedumu nevajadzētu nekādā veidā ietekmēt. Jo ir tikai konkrēta lieta un ir konkrēts likums. Un likums nejautā par iemesliem. Ideālā pasaulē tiesnesis, un tas ir arī manā ideālā pasaulē, tiecas mūžīgi saglabāt vēlmi nodrošināt taisnīgumu pēc būtības. Pat tad, ja viņš ir vienīgais, kuram tas ir svarīgi.

Bet tiešām ideāls tiesnesis nekad nepaliktu vienīgais. Jo ideāls tiesnesis māk skaidrot savus lēmumus un to arī dara. Tāpat kā likumu darbībai ir jābūt redzamai, tāpat kā tiesneša darbībai jābūt redzamai. Tikai tā patiess tiesiskums darbojas sabiedrībā. Ideāls tiesnesis saprot, ka ir pagājuši tie laiki, kad tiesneši ar sabiedrību runāja ar spriedumu, ar juridiskas valodas palīdzību. Ideāls tiesnesis nekad nenoraida sabiedrības jautājumus, lai cik tie dažreiz liktos naivi, nepareizi vai pat muļķīgi, kā tumsonīgus. Viņš vai viņa sabiedrību neuzskata tikai par dīvāna ekspertiem. Un tas ir tikai normāli, ka visi nav zinoši tieslietās un apmaldas pat ne vienā, bet pat divās priedēs, bet vispār nezina ceļu. Jo mēs, sabiedrības locekļi, esam eksperti daudzās jomās. Tādās jomās, kurās jūs vai es neesam eksperti. Tādēļ mums visiem kopā ir jārunā ar mūsu sabiedrību, jāskaidro mūsu pieņemtie lēmumi. Lielisks tiesnesis ļauj cilvēkiem nezināt. Bet dara visu, lai lietas būtība tomēr būtu skaidra.

Taču mēs labi saprotam, ka ideāla cilvēka, ideāla tiesneša nav. Visi kļūdās. Ja kāds apgalvo, ka ne, viņš īsti nerunā patiesību. Tiesnesim, kā jebkuram sabiedrības loceklim, nekad nevajadzētu melot. Savu kļūdu atzīšana tieši vairotu visu mūsu uzticību augsti kvalificētam tiesnesim.

Un visbeidzot – mans ideālais, labākais tiesnesis prot arī nestrādāt. Prot aiziet atvaļinājumā, nedarīt neko un nerunāt par darbu. Jo labs tiesnesis ir atpūties un motivēts tiesnesis. Un tas ir svarīgi, jo arī tiesnesis ir cilvēks. Nevis pārcilvēks.

Es ļoti gribu cerēt un ticēt, ka daudzi no jums šajā uzskaitījumā vismaz daļēji ieraudzīja sevi. Taču nesekojiet maniem ideāliem. Sekojiet saviem! Esiet godīgi pret sabiedrību. Esiet godīgi viens pret otru. Un galvenais – esiet godīgi paši pret sevi!

Godātie tiesneši, tiesneses un visi, kas šodien piedalās!

Mēs nedzīvojam ideālā Paradīzē, mēs visi dzīvojam mūsu Latvijā. Taču mēs katrs varam pielikt pūles, lai Latviju darītu stiprāku, drošāku, godīgāku un taisnīgāku. Šis uzdevums būs vienmēr, šis uzdevums ir mūžīgs, un jūs esat nozīmīga šī darba daļa.

Es novēlu jums auglīgu un tiešām jaunām atziņām piepildītu konferenci. Lai jums izdodas šodien pavirzīties gan taisnīguma meklēšanā, gan tajā, kā to skaidrot sabiedrībai, un varbūt arī mazliet, tā teikt jau nedēļas nogalē, vismaz mazliet piemirst ikdienu un arī mazliet ievilkt elpu!

Paldies jums un veiksmīgu tiesnešu konferenci!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI