Sabiedriskajā apspriešanā apjomīgi grozījumi Administratīvā procesa likumā. Ko tie paredz?

Risinās situācijas, ja sevišķais aizbildnis nevar pildīt pienākumus objektīvu iemeslu dēļ

Administratīvā procesa likuma (APL) 21. panta 2.¹ daļa šobrīd noteic, ka sevišķā aizbildņa pienākums ir uzklausīt nepilngadīgās personas viedokli, darīt to zināmu tiesai un aizsargāt nepilngadīgās personas tiesības un intereses konkrētajā administratīvajā lietā. Ja bāriņtiesa vai tiesa konstatē, ka sevišķais aizbildnis nepienācīgi pilda likumā noteiktos pienākumus, tad tiesa nepilngadīgajai personai ieceļ citu sevišķo aizbildni.

Likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (turpmāk – likumprojekts) anotācijā norādīts, ka nereti sevišķais aizbildnis savus pienākumus nevar pildīt objektīvu iemeslu dēļ, taču pašreizējais regulējums nepiedāvā risinājumu šādā situācijā. Tādēļ, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, likumprojekts paredz iespēju iecelt citu sevišķo aizbildni.

Administratīvajā aktā nebūs jānorāda personas adrese

APL noteic, ka rakstveidā izdotā administratīvajā aktā un arī tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā tiek norādīta personas adrese (dzīvesvietas vai juridiskā). Likumprojekts paredz atteikties no adreses norādīšanas, jo šāda informācija nav nepieciešama personas identificēšanai.

Iecerēts atteikties no ierakstītiem pasta sūtījumiem nelabvēlīga administratīvā akta gadījumā

APL 70. panta otrā daļa paredz: ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, tad to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Likumprojektā iecerēts atteikties no prasības par ierakstīta sūtījuma nosūtīšanu.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka ierakstīto vēstuļu sūtīšana ir iestādes, nevis iedzīvotāju interese, proti, lai nodrošinātu iespēju iestādei pierādīt, ka vēstule tika nosūtīta noteiktā termiņā. Taču iedzīvotājam tas ir administratīvais slogs, jo ir nepieciešams doties pēc ierakstītās vēstules uz pasta nodaļu, kuras šobrīd atrodas arvien tālāk no dzīvesvietas.

Likumprojekta anotācijā arī uzsvērts:

• vairākums ierakstīto vēstuļu nekad netiek izņemtas no pasta nodaļām;
• pieaugušas ierakstīto vēstuļu sūtīšanas izmaksas (iekšzemes ierakstītās vēstules (svarā līdz 20 gramiem) nosūtīšanas cena tagad ir 4,15 eiro līdzšinējā 3,1 eiro vietā, kas ir par 33,9% vairāk);
• atsakoties no prasības nelabvēlīgu administratīvo aktu obligāti nosūtīt ierakstītā sūtījumā, iestādes varētu būtiski ietaupīt (piemēram, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā gadā ir 5000 gadījumi, kad jānosūta šādas ierakstītas vēstules, kas rada ap 12 000 eiro lielas izmaksas. Sūtot nelabvēlīgos administratīvos aktus vienkāršā pasta sūtījumā, izdotos ietaupīt vismaz 10 000 eiro gadā).

Plānotas tiesas tiesības lūgt atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai

Šobrīd izskatīšanai Saeimā ir iesniegts likumprojekts, ar kuru iecerēta Latvijas pievienošanās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 16. protokolam. Pievienošanās minētajam protokolam paredz noteiktām tiesām tiesības lūgt konsultatīvo atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

Iecerēts, ka atzinumu par būtiskiem Konvencijā vai tās protokolos noteikto tiesību un brīvību interpretācijas vai piemērošanas jautājumiem varēs lūgt Augstākā tiesa.

Likumprojekts arī paredz, ka Augstākā tiesa aptur tiesvedību, ja tā pieņem lēmumu lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu.

Tiesas sēdes ieraksta veikšanai vajadzēs iesniegt motivētu pieteikumu

APL 108. panta septītā daļa paredz, ka ikviens ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Pirms lēmuma pieņemšanas tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sagatavošanai.

Vienlaikus APL 136.¹ pants paredz, ka tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā. Pēc tiesas sēdes gaitas fiksēšanas, izmantojot skaņu ierakstu, personām, kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, attiecīgais skaņu ieraksts pieejams nākamajā darba dienā pēc tiesas sēdes dienas.

Likumprojekta anotācijā norādīts: pašreizējais regulējums nodrošina, ka tiesas procesa dalībnieku vajadzībām sēdes ieraksts ir pieejams e-lietas portālā (personām, kas atrodas ieslodzījumā, to nosūta pēc pieprasījuma), taču ir konstatēti gadījumi, kad citas personas, kas piedalās tiesas sēdē, ļaunprātīgi izmanto attēla ieraksta veikšanu tiesas sēdes laikā, tādā veidā ierobežojot citu personu tiesības uz netraucētu tiesas procesa norisi un pienācīgu tiesas darbību.

Ar mērķi ierobežot ļaunprātīgu rīcību, likumprojekts paredz noteikt, ka persona, kas nav administratīvā procesa dalībnieks sabiedriski nozīmīgā lietā vai žurnālists (normatīvo aktu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē), ierakstu varēs veikt ar tiesas atļauju, ja laikus pirms tiesas sēdes būs iesniegusi tiesā motivētu lūgumu fiksēt tiesas sēdes gaitu, izmantojot ierakstu.

Ierobežos valsts apmaksāta tulka palīdzību tiesvedībā

APL paredz, ka tiesvedība notiek valsts valodā, bet administratīvā procesa dalībniekam, izņemot pārstāvi, kurš neprot tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību. Pēc tiesas ieskata tulku var nodrošināt arī pārstāvim.

Likumprojekts paredz noteikt, ka administratīvā procesa dalībniekam, kurš neprot tiesvedības valodu, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību, ko nodrošina pats procesa dalībnieks, izņemot, ja tiesa lēmusi par tulka nodrošināšanu.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka no Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Konvencijas 6. pantā nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu neizriet valsts pienākums ikvienai personai jebkurā tiesvedības procesā nodrošināt bezmaksas tulku. Turklāt saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju par valsts budžeta līdzekļiem 95–98% tulkojumu Administratīvajā rajona tiesā tiek nodrošināti krievu valodā, bet Administratīvajā apgabaltiesā 100% tulkojumu ir krievu valodā.

Vienlaikus likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tulka nodrošināšana saglabājama:

• lieciniekiem, jo tiesa ir ieinteresēta saņemt adekvātas un precīzas liecinieku liecības;
• ja persona, ievērojot tās mantisko stāvokli, ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas;
• sodoša rakstura sankciju lietās, kur tulka nodrošināšanas pienākums pastāv šo lietu sodošā rakstura dēļ.

Lai lieta tiktu izskatīta ātrāk, to drīkstēs nodot citam tiesu namam

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Rīgas tiesu namam, salīdzinot ar citiem, ir lielāka noslodze un attiecīgi garāki lietu izskatīšanas termiņi. Lai izlīdzinātu tiesu namu noslodzi un nodrošinātu efektīvu lietu izskatīšanu, likumprojekts paredz noteikt Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājam tiesības pārdalīt lietas starp tiesu namiem.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka šāda kārtība neietekmēs procesa dalībnieka pieeju tiesai, jo lietu izskatīšanā plaši tiek izmantota videokonference, ar lietas materiāliem procesa dalībniekiem ir iespējams iepazīties Tiesu informatīvajā sistēmā, kā arī nepieciešamības gadījumā tie var tikt nosūtīti starp tiesu namiem.

Arī juridiskās personas varēs lūgt atbrīvojumu no valsts nodevas

APL paredz tiesības lūgt atbrīvot no valsts nodevas un drošības naudas vienīgi fiziskajām personām, bet privāto tiesību juridiskajām personām šādas tiesības likumā nav paredzētas.

Likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas atziņām1, uzsvērts, ka liegums kādai personai vai personu grupai lūgt atbrīvojumu no pienākuma veikt maksājumus saistībā ar tiesvedības procesu var būt pretrunā Konvencijas 6. pantam, no kura izriet valsts pienākums nodrošināt personai tiesības uz pieeju tiesai. Tādēļ likumprojekts paredz, ka arī juridiskās personas varēs lūgt šādu atbrīvojumu.

Tāpat likumprojekts paredz, ka par lēmumu, ar kuru ir atteikts samazināt drošības naudas apmēru vai atbrīvot no drošības naudas samaksas, privātpersona (fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība), uz kuru tas attiecas, var iesniegt blakus sūdzību.

Paredzēs sodu par negodprātīgu pienākumu pildīšanu un par necieņu pret tiesu

APL šobrīd neparedz atbildību par necieņu pret tiesu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tiesas procesa dalībnieki dažkārt negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, piemēram, laikus neizpilda tiesas norādījumus, novilcina kāda jautājuma izskatīšanu. Tā arī praksē ir bijuši gadījumi, kad procesa dalībnieki izturas ar necieņu pret tiesu, piemēram, klaji ignorē tiesas norādījumus, uzvedas nepieklājīgi.

Lai veicinātu godprātīgu tiesību izmantošanu un pienākumu pildīšanu, disciplinētu administratīvā procesa dalībniekus un citas personas, kā arī nodrošinātu pienācīgu tiesas darbību, likumprojekts paredz papildināt APL ar jaunu regulējumu, nosakot:

• ja procesa dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tad tiesnesis izsaka procesa dalībniekam brīdinājumu vai uzliek piespiedu naudu līdz 300 eiro;
• par necieņu pret tiesu – jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, – tiesa var uzlikt procesa dalībniekam piespiedu naudu līdz 500 eiro.

Noteiks pienākumu laikus iepazīties ar lietas materiāliem

Saskaņā ar likumprojekta anotācijā pausto administratīvo tiesu praksē bieži novērojams, ka lietas dalībnieki bez objektīva pamata pierādījumus iesniedz un lūgumus piesaka tiesas sēdē, taču šāda kārtība kavē efektīvu tiesas procesa norisi.

Lai izskaustu šādu rīcību, likumprojekts paredz noteikt, ka administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums iepazīties ar lietas materiāliem pirms lietas izskatīšanas un iesniegt lūgumus un pierādījumus ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai.

Precizē gadījumus, kad var atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību

Likumprojekts paredz precizēt apelācijas sūdzības regulējumu, nosakot, ka apelācijas tiesvedību var atteikties ierosināt:

• ja jautājumā par apelācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un pārsūdzētais spriedums tai atbilst;
• ja apelācijas sūdzība ir acīmredzami nepamatota vai objektīvi nesaprotama;
• ja apelācijas sūdzība ir klaji aizskaroša un izaicinoša.

Tāpat likumprojektā precizēts: ja apelācijas sūdzība iesniegta par spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, tad šo apelācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.

Precizē blakus sūdzību iesniegšanas regulējumu

Par blakus sūdzību iesniegšanu likumprojekts paredz šādus precizējumus:

• blakus sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa izbeigšanās, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam, taču par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt blakus sūdzību var iesniegt blakus sūdzību;
• ja iesniedzējs novērš trūkumus noteiktajā termiņā, tad blakus sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tad blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam. Par tiesneša lēmumu uzskatīt blakus sūdzību par neiesniegtu var iesniegt blakus sūdzību.

Precizē rīcību kasācijas tiesvedības atteikuma gadījumā

Likumprojekts paredz precizēt kasācijas tiesvedības regulējumu, nosakot, ka tiesnesis atsakās pieņemt kasācijas sūdzību un atdod to iesniedzējam, ja:

• pārkāpts kasācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš;
• kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka:

• par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību;
• ja kasācijas sūdzība iesniegta par spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, tad šo kasācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam;
• paskaidrojumus par kasācijas sūdzību sniedz pēc tam, kad ir ierosināta kasācijas tiesvedība. 

Veicinās videokonferenču izmantošanu, nostiprinās partnerību un precizēs tiesvedības apturēšanas regulējumu

Līdzās iepriekš minētajiem un atsevišķiem “tehniskajiem” grozījumiem likumprojekts paredz arī:

• precizēt kārtību, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu, paredzot, ka par to var lemt ne tikai tiesas sēdē, bet arī rakstveidā;
• noteikt, ka no pienākuma liecināt var atteikties arī partneris (noslēgta partnerība);
• veicināt videokonferenču izmantošanu tiesās, nosakot, ka videokonferences jāizmanto ne tikai gadījumos, kad procesa dalībnieki nevar ierasties uz tiesas sēdi, bet arī tad, kad procesa dalībniekiem tā ir ērtāk (lēmumu par videokonferences izmantošanu pieņem tiesnesis, ievērojot visus apstākļus, tostarp lietas dalībnieku viedokli);
• noteikt tiesas tiesības apturēt tiesvedību, ja par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību citā lietā ir pieņemts lēmums uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu, kā arī precizēt tiesvedības apturēšanas termiņus (skat. likumprojekta 29. punktu);
• noteikt tiesas tiesības veikt atsevišķas procesuālas darbības arī tad, ja tiesvedība ir apturēta (izņemot likumā noteiktos gadījumus).

1 Skat. Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2021-22-01.