Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Raidījuma “Zini savas tiesības” 3. sezonas turpinājumā tuvplānā administratīvā pārkāpuma process un soda piemērošana. Ņemot vērā, ka no 2020. gada 1. jūlija administratīvā pārkāpuma procesa norisi un sodu izpildi regulē jauns Administratīvās atbildības likums (AAL), savukārt administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ir iekļauti nozaru tiesību aktos un pašvaldību saistošajos noteikumos, nevis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kā tas bija iepriekš, raidījumā tuvāk aplūkotas būtiskākās izmaiņas administratīvo pārkāpumu procesā un administratīvā soda piemērošanas kārtībā, kā arī tiek skaidrots, kāpēc tiesa vairs nepieņem sākotnējos lēmumus administratīvā pārkāpuma procesā un nekontrolē nolēmumu izpildi.
AAL mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.
Atbilstoši AAL 5. panta pirmajai daļai administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība. Savukārt ALL 14. pants paredz, ka par administratīvo pārkāpumu var piemērot šādus sodus:
Atbilstoši AAL brīdinājums un naudas sods ir pamatsodi, turpretī tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums – papildsodi. Kā skaidro Valsts policijas (VP) Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele, LAPK bija trīs pamatsodi un vēl vairāk papildsodu, kas nozīmē, ka šobrīd administratīvo pārkāpumu sodu sistēma ir daudz vieglāka.
Stājoties spēkā administratīvo pārkāpumu reformai, sodu sistēmā vairs netiek paredzēts tāds soda veids kā “administratīvais arests”.
Zemgales apgabaltiesas tiesnese Inga Putra atzīst, ka administratīvais arests tikai zināmā mērā bija bieds cilvēkiem, īpaši transportlīdzekļa vadīšanas alkohola ietekmē gadījumos, jo bija tādi, kurus šis soda veids atturēja, bet bija arī tādi, kuri administratīvo arestu izcieta vairākas reizes pēc kārtas. “Kopumā administratīvais arests ir saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ir ļoti līdzīgs soda veids īslaicīgai brīvības atņemšanai krimināltiesībās. Tas neatbilst administratīvo pārkāpumu soda sistēmai, turklāt administratīvo arestu piemēroja tiesa, kas tiesai nav raksturīgi un nav tiesneša funkcija. Administratīvie sodi jāpiemēro iestādes amatpersonai, bet tik bargu soda veidu kā arestu amatpersona nevar piemērot,” skaidro I. Putra.
Šobrīd AAL tiesību normas skaidri un precīzi nodala iestādes un tiesas darbu.
Iestādes amatpersona uzsāk procesu, izmeklē un soda personu, savukārt, ja lietas dalībnieks izvēlas vērsties tiesā un pārsūdz amatpersonas lēmumu, tiesa ļoti rūpīgi pārbauda amatpersonas darbu, proti, pārbauda, vai lēmums ir tiesisks, vai tas ir pamatots, vai process atbilst likumam, vai sods ir taisnīgs un samērīgs.
I. Putra uzsver, ka AAL mērķis nav sodīt, bet informēt, kādas var būt sekas, ja netiks ievērota valstī noteiktā tiesiskā kārtība, un atturēt no pārkāpumu izdarīšanas, rēķinoties, ka pretējā gadījumā var tikt piemērots sods. Tāpat Zemgales apgabaltiesas tiesnese vērš uzmanību, ka jaunajā likumā amatpersonām ir dota liela rīcības brīvība, tādējādi ne katrs administratīvā pārkāpuma process noslēdzas ar sodu un ne katrs administratīvais pārkāpums pārvēršas par administratīvā pārkāpuma procesu: “Konsultē, pirms sodi! Praksē redzu, ka valstī tā arī notiek.”
Kā skaidro Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Gints Bērziņš, “mums ir statistika par to, cik sodi tiek piemēroti, taču mums nav statistikas, cik gadījumos personām sods netiek piemērots”.
Saskaņā ar AAL 11. panta pirmo daļu, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Šajā gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai aizrādījumu. Savukārt aizrādījums nerada tiesiskas sekas.
“Mēs dzīvojam lielā sabiedrībā. Lai mēs varētu savstarpēji sadzīvot, neapgrūtināt cits citu, jāievēro noteikumi. Noteikumu ievērošana ir mehānisms, ar kura palīdzību sabiedrība sadzīvo. Ar tiesību palīdzību tiek salāgotas dažādu cilvēku intereses, savukārt, lai ievērotu noteiktos noteikumus, tiem, kuri tos pārkāpj, ir paredzēts sods,” skaidro G. Bērziņš.
LV portāla infografika
Sarunā ar Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Ingu Putru, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokuroru Gintu Bērziņu un Valsts Policijas Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšnieci Mārīti Ziemeli tika pārrunātas būtiskākās izmaiņas administratīvo pārkāpumu procesā un administratīvā soda piemērošanas kārtībā, kā arī skaidrots, kāpēc tiesa vairs nepieņem sākotnējos lēmumus administratīvā pārkāpuma procesā un nekontrolē nolēmumu izpildi. Raidījumā dzirdēsiet atbildes uz šiem un citiem jautājumiem:
AAL paredzēti divi pamatsodi – brīdinājums un naudas sods – un divi papildsodi, proti, tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums. Stājoties spēkā izmaiņām, kopš 2020. gada 1. jūlija administratīvo pārkāpumu sodu sistēma ir daudz atvieglotāka, ņemot vērā, ka LAPK pamatsodi bija trīs, bet papildsodu bija vēl vairāk.
AAL skaidri un precīzi nodala iestādes un tiesas darbu. Iestādes amatpersona uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, izmeklē to un soda personu, savukārt, ja lietas dalībnieks izvēlas vērsties tiesā un pārsūdz amatpersonas pieņemto lēmumu, tiesa ļoti rūpīgi pārbauda amatpersonas darbu, proti, vai pieņemtais lēmums ir tiesisks un pamatots, vai process atbilst likumam, vai sods ir taisnīgs un samērīgs.
Kaut arī administratīvais arests bija zināms bieds cilvēkiem, tas bija līdzīgs īslaicīgas brīvības atņemšanas sodam krimināltiesībās, kas neatbilst administratīvo sodu sistēmai. Ņemot vērā, ka šobrīd iestādes un tiesas funkcijas ir ļoti nodalītas, administratīvais arests tika izslēgts no administratīvo sodu sistēmas.
AAL mērķis nav sodīt. Tas ir stereotips, ka mērķis ir sodīt visus par katru sīkumu. AAL mērķis ir informēt un izskaidrot, kādas var būt sekas, ja netiek ievērota valstī noteiktā tiesiskā kārtība, un atturēt no pārkāpumiem. Iestādes amatpersonām ir liela rīcības brīvība, tostarp ne katru administratīvo pārkāpumu pārvērst par administratīvā procesa uzsākšanu un soda piemērošanu.
Saskaņā ar AAL 16. pantu naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Īstenojot administratīvā pārkāpuma reformu, naudas soda apmērs nozares likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos ir izteikts naudas soda vienībās, nevis eiro, kas arī ir viena no izmaiņām, ja salīdzinām ar LAPK.
AAL nav salīdzināms ar LAPK, jo sistēmiski tas ir uzbūvēts pavisam citādi. AAL ir sakārtotas visas procesa stadijas, nostiprināta cilvēktiesību ievērošana, kā arī visi tiesību principi, kuru LAPK nebija. AAL ir ļoti elastīgs attiecībā uz lēmumu veidiem.
Administratīvā pārkāpuma procesā ir daudz iespējamo lēmumu. Administratīvā pārkāpuma process tiek uzsākts ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Tālāk lietā var parādīties lēmumi, kas personu atzīst par cietušo, pie administratīvās atbildības saucamo personu. Tāpat lietā var būt lēmums par mantas izņemšanu, ekspertīzes noteikšanu u. tml. Noslēgumā, protams, ir lēmums par soda piemērošanu vai lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu.
Ne visi administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtie lēmumi ir pārsūdzami. Lai nekavētu administratīvā pārkāpuma procesa norisi, AAL ir nostiprināts princips, ka ir pārsūdzami tikai tie lēmumi, kuru pārsūdzība ir konkrēti noteikta AAL. Piemēram, ja personu atsaka atzīt par cietušo vai aizskartās mantas īpašnieku, šie lēmumi ir pārsūdzami. Pārējie lēmumi ir pārsūdzami tikai kopā ar galējo nolēmumu, respektīvi, nolēmumu, ar kuru personai tiek piemērots sods.
Nepastāv vienas administratīvā soda piemērošanas receptes. Piemērojot sodu, katra lieta ir individuāla. Soda piemērošana ir vērtēšanas jautājums. Pamatkritēriju, piemērojot sodu, ir ļoti daudz. Tiek vērtēts visu apstākļu kopums.
Izdarītā pārkāpuma raksturs – apstākļi, kas attiecināmi uz pārkāpuma bīstamības pakāpi vai kaitējuma apmēru apdraudētajām tiesiskajām interesēm, kā arī apstākļi, kuros pārkāpums izdarīts pret personām, kas sava vecuma, garīgās vai fiziskās attīstības trūkumu dēļ nespēj pienācīgi saprast notiekošās darbības vai aizstāvēt savas intereses (veci cilvēki, mazi bērni, cilvēki ar garīgās darbības traucējumiem un ierobežojumiem vai cilvēks bezpalīdzības stāvoklī).
Pie atbildības saucamās personas personība (juridiskajai personai – reputācija) – apstākļu kopums, kas raksturo pārkāpēju un kam ir nozīme, nosakot sodu. Ikvienu administratīvā pārkāpuma izdarītāju (gan fizisko, gan juridisko personu) raksturo vairākas pazīmes: fiziskajai personai – vecums, dzimums, izglītības līmenis, profesija, dzīvesvieta; juridiskajai personai – dibināšanas gads, darbības joma, nodarbināto skaits, juridiskā adrese. Vienlaikus ne visām iepriekš minētajām pazīmēm ir nozīme, nosakot sodu, proti, dažkārt atsevišķas pazīmes pat nedrīkst ņemt vērā, piemēram, dzimumu.
Mantiskais stāvoklis – apstākļu kopums, kam likums piešķir nozīmi, nosakot soda veidu vai mēru. Tomēr šādas ziņas var nebūt amatpersonas rīcībā brīdī, kad tā pieņem lēmumu par administratīvo sodu. Nepieciešamība un pamatotība šādu ziņu iegūšanai ir rūpīgi jāizvērtē. Proti, nav pamatoti pieprasīt ziņas par personas mantisko stāvokli, ja šādas ziņas nav nepieciešamas, lai noteiktu, vai ir noticis administratīvais pārkāpums.
Pārkāpuma izdarīšanas apstākļi – fakti, kas raksturo situāciju, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums. Faktiskās situācijas apstākļi var norādīt uz to, ka pārkāpuma faktiskā bīstamība ir mazāka nekā prezumētā vai tieši pretēji – pārkāpumam ir paaugstināta bīstamība. Realitātē katrs pārkāpums tiek izdarīts konkrētos apstākļos, piemēram, pārkāpuma izdarīšanas diennakts laiks, pārkāpuma izdarīšanas vieta, pārkāpumā izmantoto pārkāpuma izdarīšanas rīku un priekšmetu veids un skaits, pārkāpuma ilgums, teritoriālā izplatība u. c. apstākļi.
Atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi – apstākļi, kas daļēji pārklājas ar vispārīgajiem apstākļiem, kuri jāizvērtē, nosakot soda veidu un mēru. Likumdevējs atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus ir izdalījis no citiem, jo, neatkarīgi no pārējā izvērtējamo apstākļu kopuma, šiem apstākļiem vienmēr ir vienīgi sodu palielinošs vai atvieglojošs raksturs.
Ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi. Ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu.
Administratīvo pārkāpumu tiesībās kopš reformas stāšanās spēkā darbojas princips “viens pārkāpums – viens sods”. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ar vienu un to pašu darbību tiek izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi.
Piecpadsmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu*. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu dažādās dzīves situācijās, kad to risināšanā ir jāvēršas tiesā.
Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā personas goda un cieņas aizstāvība, aizgādnības nodibināšana, paternitātes noteikšana, darba devēja uzteikuma apstrīdēšana un neizmaksātās darba samaksas piedziņa, soda apmēra noteikšana kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, sacīkstes princips civilprocesā, pagaidu aizsardzība pret vardarbību, nepilngadīgas personas atbildība, uzņēmējdarbība un sankcijas, patērētāja tiesības internetā, tiesas nolēmuma izpilde u. c.
Plašāk par projektu: “Zini savas tiesības” trešā sezona ir klāt!.
Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “YouTube” kanālā.
#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter” un “Instagram”.
* Raidījuma “Zini savas tiesības!” projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild SIA “Vidzemes televīzija”. #SIF_MAF2022
